Šis blogs šogad ir iespējams tādēļ, ka Sabiedriskās politikas centrs Providus jau ceturto reizi veic mediju satura monitoringu. Iepriekšējie bija 2010., 2006. un 2005.gadā.

Monitoringa veikšanas iemesls: gan pagājušā gada Saeimas vēlēšanās, gan pašvaldību vēlēšanu laikā politiķi, žurnālisti un reklāmu cilvēki stāstīja par to, ka ekonomiskās krīzes iespaidā aizvien biežāk medijos sāk parādīties apmaksāti materiāli, kas nav skaidri apzīmēti kā politiskās reklāmas. Šobrīd šāda rīcība ir aizliegta un par to pat draud kriminālatbildība kā par komerciālu uzpirkšanu. Taču paļāvības uz to, ka policija vai KNABs spēs šādus gadījumus “izķert”, nav. Jo pierādīt samaksas faktu var izrādīties neiespējami. Vairāk par slēpto reklāmu problēmu vari uzzināt Andas Rožukalnes pētījumā šeit: http://www.politika.lv/audio/19261/

Tādēļ ir vajadzīgs monitorings. Protams, šī monitoringa ietvaros mēs nevarēsim pierādīt, ka kāds materiāls patiešām arī ir slēptā politiskā reklāma. Bet noteikti varēsim parādīt pašus aizdomīgākos gadījumus. Arī tur skaidrojumi var būt dažādi – ne tikai samaksa. Dīvainus materiālus var izskaidrot arī mediju īpašnieku spiediens, žurnālista neprofesionalitāte, kļūda vai pat kāds objektīvs iemesls. Bet – arī šādos gadījumos – labāk, lai aizdomīgie gadījumi tiek “izgaismoti” un savlaicīgi apspriesti nevis paliktu bez jebkādām sekām.

Providus ir pasūtījis profesionālajiem mediju monitorētājiem – LETA – veikt aizdomīgo gadījumu priekšatlasi. Liels paldies šiem LETAs darbiniekiem, kam ir jātiek galā ar šo prātam neaptveramo informāciju daudzumu! Tas nozīmē, ka viņi iepazīstas ar lielāko daļu Latvijas mediju saturu un, katru reizi, kad kāds raksts vai sižets šķiet aizdomīgs, tas notiek nogādāts Providus. Tālāk pie darba ķeramies mēs – trīs monitorētāji rūpīgi iepazīstas ar latviešu materiāliem, trīs – ar krievu. Tajos gadījumos, kad visi trīs vienojas, ka konkrētais raksts/sižets patiešām ir aizdomīgs, tas nedēļu pēc publicēšanas/pārraidīšanas nokļūs šajā blogā. Ja nespējam vienoties, tad gadījums tiek atstāts plašākai analīzei jau pēc vēlēšanām. Tādēļ blogā materiālus liekam ar nedēļas “nobīdi”. Piemēram, piektdienas blogotājs apraksta iepriekšējās piektdienas materiālus.

Mums ļoti vērtīgs būs Tavs viedoklis par to, ko mēs daram. Ja kaut kas šķiet nepareizi, lūdzu saki! Ja pamani tādus gadījumus, ko mēs neesam pamanījuši, priecāsimies par norādi, kur šos materiālus var atrast. Tāds jau arī ir šī bloga mērķis: ne tikai izgaismot aizdomīgos gadījumus, bet arī diskutēt par to, kādam būtu jābūt mediju priekšvēlēšanu atspoguļojumam.

Šo mediju satura monitoringu finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija Tiesiskas valsts programmas ietvaros. Plašāka informācija par Sorosa fonda – Latvija atbalsta virzieniem pieejama internetā www.sfl.lv

Lai varētu salīdzināt tendences, izmantosim lielākoties tos pašus aizdomīgo gadījumu atrašanas kritērijus, ko 2010.gadā. Taču, redzot 2010.gada mediju saturu, izvēlējāmies tos papildināt vēl ar diviem: astoto un devīto. Sīkāk par šiem kritērijiem var uzzināt šeit: http://politika.lv/temas/19279/

Savā pieejā nebūsim “burta kalpi” – piemēram, “raksts par partiju” noteikti nozīmē arī rakstu par parttijas izvirzīto ministru prezidenta amata kandidātu:

1) Partijas vai deputāta kandidātu logo, attēlu, vizuālu elementu parādīšanās, ja tam nav saistības ar konkrētās programmas, raksta pamattēmu, rubriku, formātu;

2) Partijas vai deputāta kandidāta pieminēšana/parādīšanās bez pamatota iemesla, kas atbilstu konkrētā medija auditorijas interesēm un vajadzībām:

a. Pseidonotikumi. Medija vai sabiedrisko attiecību darbinieku radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kam nepiemīt t.s. ziņu vērtības, kas veidot, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti medijā;

b. Parādīšanās, kam nav sakara ar atspoguļojamo notikumu;

c. Deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši šī persona uzskatāma par labāko notikumu komentētāju);

d. Raksts vai informācija par partiju vai deputātu kandidātu vai ar partiju cieši saistītu personu tiek pasniegta tajās medija tradicionālajās rubrikās, kas nav saistītas ar aktuālo politikas procesu vai pirmsvēlēšanu aktualitāšu atspoguļošanu;

e. Nenozīmīgu kandidāta vai ar partiju cieši saistītas personas privātās dzīves notikumu, dzīvesbiedra, tuvinieku izmantojums, lai palielinātu konkrētā kandidāta publicitātes apjomu;

f. Publikācija/raidījums/sižets neatbilst medija deklarētajiem pirmsvēlēšanu procesu atspoguļošanas principiem.

3) Sižets ar partijas vai deputāta kandidāta piedalīšanos parādās laikā, kas programmā nav paredzēts, vai programmās, kuru saturs nav precīzi definēts, vai drukātajos medijos tiek izveidota jauna rubrika tikai vienas partijas, tās kandidātu vajadzībām;

4) Publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti iesaisīto/pieminēto pušu viedokļi. Trūkst/ nav mēģināts noskaidrot citu iesaistīto pušu viedokli. Materiālā nav paskaidrots, ka mēģinājums noskaidrot kādas no pusēm viedokli ir noticis, bet nav izdevies;

5) Žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku;

6) Atklāts žurnālista aicinājums balsot “par” vai “pret” kādu sarakstu vai deputāta kandidātu (materiālos, kas nav identificēts kā komentārs).

7) Apzīmējums “apmaksāta politiskā reklāma” parādās tikai raidījuma beigās, ir grūti vizuāli identificējams un ir proporcionāli daudz mazāks vai ievērojami nemanāmāks par ierastajiem titriem. Presē – publikācijas atzīmētas kā reklāma, bet uzraksts ir grūti saskatāms vai noformēts pārprotami (piemēram, publikācija tapusi sadarbībā ar X partiju).

8) mediju formāts, kura saturā nepārprotami tiek iekļautas viena politiskā spēka pirms vēlēšanām popularizētās idejas, kuras pārstāv ar konkrēto politisko spēku cieši saistītas personas, bet netiek pieļauta vai ierobežotā apjomā pieļauta atšķirīgu viedokļu vai citu partiju atbalstītāju klātbūtne, piedāvājot auditorijai vienpusīgu un vienam politiskajam spēkam izdevīgu, vienu politisko spēku atbalstošu saturu

9) antireklāma – acīmredzami vienpusīga kādas partijas vai tās kandidātu nonievāšana (kas nav skaidri apzīmēta kā komentārs)