Raksts

Skolēnu loma skolas pārvaldes procesos


Datums:
09. aprīlis, 2002


Autori

Normunds Eglītis


Uzstāšanās konferencē "Atvērta skola atvērtai sabiedrībai" 2002. gada 26. martā

Mani sauc Normunds Eglītis. Man bija tas gods mācīties Dobeles 1.vidusskolā, kā arī absolvēt Dobeles pilsētas ģimnāziju. Šobrīd studēju Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas Integrācijas Institūtā, kur jau 4.gadu apgūstu politikas zinātnes specialitāti.

Pirms es sāku savu uzstāšanos, es gribētu izmantot situāciju, lai pateiktos šīs konferences organizētājiem par uzaicinājumu piedalīties šajā konferencē. Jāatzīst, ka tas man ir liels gods būt šeit kopā ar Jums. Tāpat es arī ļoti ceru, ka atziņas un pārdomas, kas mums kopā radīsies šīs konferences laikā, būs labs pamats harmonijas jeb saskaņas radīšanā skolotāju, skolēnu un vecāku vidū.

Gatavojoties šai konferencei, es vairāk kārtīgi pārdomāju tos jautājumus, par kuriem man vajadzētu šodien šeit runāt. Ņemot vērā konferencei pieteiktās tēmas (izglītības procesi; skolēnu loma skolas pārvaldes procesos; demokrātijas procesi), es šīs uzstāšanās laikā pievērsīšos sekojošiem jautājumiem:

1) Skolēnu padomes un to nozīme skolēnu ikdienā;

2) Kas man pietrūka skolā jeb ko es gribēju sagaidīt no skolas?;

3) Ko es ieguvu skolas gados?

Skolēnu padomes un to nozīme skolēnu ikdienā

Tā kā es lielā mērā biju klāt pie Dobeles pilsētas ģimnāzijas skolēnu padomes izveides un biju arī iesaistīts pašā skolēnu padomes darbā, tad šis jautājums man ir īpaši tuvs. Tuvs man šis jautājums ir ne tikai tāpēc, ka laiks ko es pavadīju darbojoties skolēnu padomē bija interesants un aizraujošs, bet gan tāpēc, ka darbošanās skolēnu padomē man deva neatsveramu pieredzi problēmu risināšanā un šķēršļu pārvarēšanā, kas savukārt radīja manī pārliecību par sevi un par savām spējām.

Darbošanās skolēnu padomē man iemācīja redzēt un saprast to, ka ne vienmēr problēmām vai kādiem jautājumiem ir tikai viens atrisinājums. Pilnīgi pretēji – visbiežāk šie atrisinājumi ir vairāki, taču vairumā gadījumu nav neviena, kas tos varētu piedāvāt. Tieši tamdēļ es uzskatu, ka skolēnu padomes ir svarīgs un efektīvs instruments skolēnu rokās ar kura palīdzību skolēni var diskutēt par šīm problēmām un attiecīgi piedāvāt tām atrisinājums. Tas, ka skolēnu padome var būt efektīvs skolēnu viedokļu paudējs, manuprāt, pierāda sekojošs piemērs (iekšējās kārtības noteikumu apspriešana, kad piedalījās SP, skola vadība, vecāki à SP ieteica koriģēt kaut kādu pantu un tas tika darīts).

Laikā, kad es darbojos skolēnu padomē, bieži bija situācijas, kad man klāt nāca mani vienaudži un jautāja dažādus jautājumus par to vai vispār skolēnu padome ir vajadzīga un kamdēļ es tērēju savu brīvo laiku un vispār kam tas viss ir vajadzīgs? Šobrīd pārdomājot šos jautājumus es varu pilnīgi droši teikt, ka darbošanās SP nav bijusi veltīga mana brīvā laika nosišana. Es atļaušos apgalvot, ka izvēle darboties skolēnu padomē bija un ir viens no svarīgākajiem un pareizākajiem lēmumiem, ko esmu līdz šim pieņēmis. Darbošanās skolēnu padomē man deva iespēju satikt daudz jaunu un interesantu cilvēku, kā arī deva man iespēju apzināt un pierādīt savas spējas. (Atkāpjoties no šī jautājuma, gribēju pievērst skolēnu uzmanību tam, ka tieši šīs iegūtās spējas (piemēram, projektu rakstīšana, sarunu vešana) var būt noteicošas un svarīgas nākotnē, piemēram, meklējot darbu). Iespējams, ka tieši šīs spējas un iemaņas ko es ieguvu darbojoties skolēnu padomē bija noteicošās tam, ka es tiku izvirzīts pārstāvēt Latviju Eiropas Jauniešu Samitā (European Youth Summit “Shaping The Future”) Briselē pagājušā gada decembrī.

Summējot visu sacīto, es gribētu apgalvot, ka skolēnu padomes ir svarīga un neatņemama institūcija atvērtas skolas dzīvē caur kuru skolēni, aktīvi darbojoties, var panākt viņu viedokļu uzklausīšanu un vērā ņemšanu. Tāpat arī gribētu apgalvot, ka darbošanās skolēnu padomēs ir labs veids, kā skolēni var veicināt savu personisko izaugsmi un pilnveidošanos.

Kas man pietrūka skolā jeb ko es gribēju sagaidīt no skolas

Runājot par to, kas man pietrūka skolā (raugoties no skolēna viedokļa), tad es šajā gadījumā nebiju izņēmums, proti, man tāpat, kā lielākai daļai skolēnu gribējās, lai būtu vairāk diskotēku, vairāk brīva laika un mazāk mājas darbu.

Taču šobrīd, raugoties uz šo pašu jautājumu no pašreizējā redzesloka, es saskatu pavisam citas lietas, ko man būtu gribējies savādāk. Redzot aizvien pieaugošo bezdarba problēmu Latvijā, man būtu gribējies, lai jau skolas gados mācību programmas būtu daudz elastīgākas un tās spētu piemēroties pašreizējā darba tirgus prasībām. Es zinu, ka šobrīd jau daudzās skolās ir izveidotas speciālu novirzienu klases (piemēram, klases ar komercizglītības novirzienu), taču, manuprāt šo procesu varētu vēl stimulēt un vēl vairāk pielāgot. Piemēram, skolēnus varētu nosūtīt praksēs uz uzņēmumiem / organizācijām / iestādēm, lai viņi iepazīstas ar savu iespējamo specialitāti. Tā varētu būt kā “ēnu nedēļa”. Iespējams, ka pēc šīs prakses daļa skolēnu būs vēl vairāk ieinteresēti un motivēti apgūt zināšanas, kas nepieciešamas viņu iecerētajai specialitātei.

Darbojoties skolēnu padomē, dažkārt nācās saskarties ar situācijām, kad bija jūtama zināma pretestība no skolotāju vai vecāku puses kādu jautājumu ieviešanā. Visbiežāk tam par pamatu bija dažādais dzīves skatījums un gūtā pieredze, kas, protams, arī ir ļoti svarīga. Darbojoties skolēnu padomē, man tomēr gribējās, lai daļa skolotāju un vecāku būtu bijuši vairāk atvērti pārmaiņām, pieņemtu un respektētu skolēnu domas, uzskatus.

Kad uzsāku studijas augstskolā, es aizvien biežāk izjutu nepieciešamību pēc praktiskām iemaņām projektu rakstīšanā un prezentēšanā. Tā pat arī liela daļa pirmo kursu studentu saskārās ar “patstāvības problēmu”. Viena liela daļa jauno studentu nespēja aptver reālo situāciju, ka augstskolā neviens ar Tevi “neauklējas”. Ja nevari izdarīt to vienreiz vai divreiz, tad saņem ko esi pelnījis. Šajā sakarā, iespējams skolā vēl aktīvāk vajadzētu radināt skolēnus pie patstāvības. (Piemēram, RSU pasniedzējs ir tavs draugs, kas tikai iepazīstina ar materiālu un pēc tam atprasa to. Ja netiek izpildītas visas akadēmiskās saistības un, piemēram, eksāmenu nenoliec 2 reizes, tad students tiek atskaitīts no studentu vidus).

Ko es ieguvu skolas gados?

Izvērtējot 12 skolā pavadītos gadus, varu secināt, ka tomēr neesmu velti skolas solus deldējis. Pateicoties skolotāju neatlaidībai un savas profesijas fanātismam, skolas gados esmu ieguvis stabilas angļu valodas zināšanas, kas man ļauj brīvi sazināties ar citiem jauniešiem no Eiropas vai kādas citas valsts. Organizējot un piedaloties dažādos semināros esmu ieguvis daudz jaunu draugu, daudzās Latvijas, kā arī Eiropas pilsētās. Domāju, ka tieši šis aspekts ir bijis viens no noteicošajiem manu panākumu avotiem.

Nobeidzot savu uzstāšanos, gribētu vēl tikai atzīmēt, ka skolas gados es ne tikai iemācījos, bet arī patiešām sapratu, ka “mainot saskaitāmos vietām, summa jau nemainās”. Ar to es gribēju teikt, ka ne vienmēr svarīgākie ir skaitļi, vai kādas citas iemaņas, bet gan tas, kāds pats tu esi, ko tu dari un kā sevi parādi.

Paldies par uzmanību!


European Youth Summit “Shaping The Future”


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!