Raksts

Skolā iet mums ļoti patīk?


Datums:
06. augusts, 2002


Autori

Indra Dedze


Foto: N.Mežiņš © AFI

Norvēģijā lēmums par skolas gaitu sākumu no sešiem gadiem tika rūpīgi gatavots trīs gadus, laikus informējot par to sabiedrību. Latvijā no 1.septembra jāsāk bērnu obligātā sagatavošana skolai, par ko lēmums pieņemts tikai maijā.

No 1.septembra jāsāk realizēt Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai, kas pieņemts šā gada maijā. Ja pēc gada, piesakot bērnu skolā, izrādīsies, ka viņš nav apmeklējis sagatavošanos skolai, vecākiem izteiks brīdinājumu, bet turpmākos gados varēs uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.

Faktiski šis solis ir pagarinājis obligāto izglītību Latvijā par diviem gadiem. Kā tad šis rīkojums ir ietekmējis Latvijas sabiedrību? Lēmumam ir trīs aspekti – izglītības politikas, finansiālais un mācību satura. Aplūkosim katru no tiem.

Vispirms jāpiemin – lai gan piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai ir noteikta 1998.gadā pieņemtajā Izglītības likumā, tā realizācija sākas tikai šogad ar minētā ministrijas rīkojuma pieņemšanu. Lēmums skar šādas Latvijas sabiedrības daļas – pirmsskolas vecuma bērnus un viņu vecākus, skolas vai bērnudārzus, kas šo programmu realizēs, skolotājus un pašvaldības. Jauno izglītības programmu nebūs problēmu realizēt tiem bērniem, kas jau apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Pārējiem bērniem nodarbības ir paredzēts organizēt vai nu kādā bērnudārzā, vai nu kādā sākumskolā, vai arī tam jāatvēl kāda cita telpa, atkarībā no pašvaldības iespējām un brīvo vietu skaita. Visām iesaistītājām pusēm pāris mēnešu laikā jāspēj reaģēt uz ministrijas pieņemto lēmumu. Normāli būtu, ja starp lēmuma pieņemšanu un realizēšanas sākumu būtu gads vai pusotra, kas izglītības politikas veidotājiem ļautu informēt sabiedrību un sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām. Oficiāls skaidrojums par pieņemto lēmumu ir pulicēts laikrakstā “Izglītība un Kultūra” jūlija beigās[1].

Salīdzinājumam aplūkosim Norvēģijas piemēru, kur 1997. gadā mainījās skolā uzņemšanas vecums – no septiņiem uz sešiem gadiem. Šī pāreja tika rūpīgi gatavota trīs gadus un sabiedrība par to tika laikus informēta. Pirms tam veiktā rūpīgā finansu situācijas izpētē tika konstatēts, ka Norvēģijā nav pietiekami daudz bērnudārzu, lai varētu ieviest sešgadīgo bērnu obligātu sagatavošanu skolai un finansiāli izdevīgāk ir par gadu agrāk pārcelt skolas gaitu sākumu.

Pārsvarā Eiropas savienības valstu bērni skolā sāk iet no sešu gadu vecuma, Lielbritānijā un Nīderlandē – no pieciem gadiem, bet Dānijā, Zviedrijā un Somijā – no septiņiem. Starp ES kandidātvalstīm vairumā gadījumu skolu sāk septiņgadīgi bērni, bet Čehijā, Ungārijā un Slovākijā šis vecums ir seši gadi. Jāatzīmē, ka tikai Luksemburgā pirmskolas izglītība ir obligāta bērniem no 4 – 6 gadu vecumam. Visās pārējās ES valstīs, ja arī bērnu sagatavošana skolai notiek, tad tā ir brīvprātīga un apmeklētības līmenis ir atšķirīgs no 100% Beļģijā un Francijā līdz 50% Vācijā gadu pirms skolas gaitu uzsākšanas. Baltijas valstīs bērnudārzus apmeklē ap 60% sešgadīgo bērnu Igaunijā, un ap 50% Latvijā un Lietuvā[2].

Nesen Latvijas valdība piešķīra mērķdotāciju republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām, lai finansiāli nodrošinātu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai. Šī mērķdotācija 1,75 miljonu latu apmērā ir paredzēta pedagogu darba samaksām un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ministrija ir aprēķinājusi, ka šogad izglītošanās būtu jāsāk aptuveni 37 tūkstošiem piec- un sešgadīgu bērnu. Tas nozīmē, ka ir atvēlēti apmēram 47 lati uz vienu bērnu, un par šo naudu pašvaldībai ir jānodrošina pirmsskolas izglītības skolotājs, mūzikas skolotājs, fiziskās attīstības skolotājs un, ja nepieciešams, speciālās pirmsskolas izglītības skolotājs. Mazākumtautību programmā vēl ir paredzēts latviešu valodas skolotājs. Vai atvēlētais finansējums ir pietiekošs šī mērķa realizēšanai?

Gribētos zināt, vai pirms šī lēmuma pieņemšanas ir veikta analīze par vietu skaitu bērnudārzos, vai ir iespējams tik lielu bērnu skaitu nodrošināt ar telpām, vai valstij ir pietiekams atbilstošu skolotāju skaits un vai visās šajās mācību vietās būs pietiekama materiālā bāze šīs izglītības programmas īstenošanai? Vai pašvaldību budžetos bija paredzēti papildu līdzekļi, lai varētu šo pirmskolas programmu realizēt visiem tur dzīvojošajiem bērniem?

Pirmsskolas programma paredz trīs līdz četras mācību nodarbības ik dienu divu gadu garumā. Kā, piemēram, lauku bērni varēs apmeklēt šādi organizētas sagatavošanas nodarbības?

Par mācību saturu. Neizpratni rada nesaskaņa starp programmām, kas domātas bērnudārziem un obligātajai pirmsskolas sagatavošanai – bērnudārzu audzēkņiem nodarbības lasīt un rakstītpasmes attīstīšanai nav paredzētas, bet jaunajās sešgadīgo programmās tās ir minētas. Šis punkts var radīt neizpratni gan pirmskolas, gan sākumskolas skolotājiem, jo nav skaidrs kam un kādā līmenī tad īsti ir jāmāca bērniem lasīt. Vai bērni pēc obligātās sagatavošanās skolai būs vienlīdz labi sagatavoti, lai varētu sekmīgi mācīties pirmajā klasē? Vai nenotiks mākslīga un pāragra sekmju forsēšana? Ko šogad darīt ar sešgadīgiem bērniem – vai viņiem sagatavošanās skolai notiks intensīvāk, vai pēc tās pašas programmas tikai vienu gadu? Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes varētu saņemt savlaicīgi organizētā sabiedrības informēšanas kampaņā.

Acīmredzami, ka Izglītības ministrija kārtējo reizi ir nodemonstrējusi, ka izglītības politika ir uzskatāma par notikušu līdz ar lēmuma pieņemšanas brīdi. Taču lēmumu par sekmīgi ieviestu var uzskatīt tikai tad, ja sabiedrība to izprot un piedalās tā realizēšanā. Jācer, ka šis sasteigtais lēmums neradīs spēcīgu sabiedrības pretestību, jo galu galā tas vērsts uz bērnu labāku sagatavošanos skolai.
____________________

[1]Kaņēpēja, R. (2002) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai. Ko tas nozīmē? Izglītība un Kultūra, 2002. gada 20. jūnijā 7 – 11 lpp.

[2] Eurydice (2000) Key Data on Education in Europe 1999/2000, Eurydice, http://www.eurydice.org/Publication_List/En/Liste_pub_Chiffres_cles_EN.htm

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!