Foto: A. Jansons © AFI
Un tomēr, – vairāk cilvēku droši vien atzītu, ka viņiem ir „savs” frizieris, pie kura atgriezties vēl un vēl, nevis „savi” politiķi, par kuriem balsot atkal.
Ar ko politiķis atšķiras no friziera? Pēc pārdomām un Platona „Politiķa” pāršķirstīšanas nolēmu tomēr sākt rakstu ar šādu vienkāršu jautājumu, nevis Poppera sīvi kritizētā sengrieķa citātu, kam vienīgais nolūks būtu drusku pavilkt uz zoba atvērtās sabiedrības aizstāvju un atmaskotāju epohālo cīkstiņu Latvijas politiskajā dūksnājā.
Pārdomāju tāpēc, ka sanāktu rūgti asarains ņirdziens, jo šī sadursme no avīžpapīra pārceļo uz ielām un diemžēl pamatbrīvību īstenošana mūsu demokrātiskajā republikā arvien biežāk izrādās atkarīga no varas visžēlības. Vārdu sakot, nav smieklīgi.
Tātad palieku pie frizieriem un politiķiem. Frizēšana un politika ir ļoti līdzīga, vai ne? Var nocirpt, var pieaudzēt, te piekrāso, tur ieveido, kaut ko uzskrullē un šo to iestīvina. Dažādām gaumēm. Vieni efekti turas dienu, citi līdz mata galam.
Abos gadījumos kāds, kuram maksājam, parūpējas par mums. Varam gurdi pasnaust vai modri sekot līdzi un pakomandēt, bet, ja nepatīk, nākamreiz izvēlēties citu.
Taču ir arī būtiskas atšķirības. Frizūra parasti šķiet svarīgāka nekā frizieris, bet politikā uzmanības lauvas tiesa tiek darītājam, nevis izdarītajam. Sēžot friziera krēslā neaizmirstas fakts, ka šobrīd kāds rīkojas ar mani. Savukārt politikas laukā ierasta lieta ir savdabīga amnēzija, sevis aizmiršana – atsvešinātais „politiķi dara” aizstāj konkrēto „politiķi dara man”. Ik pa laikam dzird arī atgriezenisko formu „es frizējos”, bet zīmīgā kārtā politikai nav ne sava darbības vārda, ne atgriezeniskās formas, atliek vien „nodarboties ar politiku” vai „politizēties”.
Un tomēr, – vairāk cilvēku droši vien atzītu, ka viņiem ir „savs” frizieris, pie kura atgriezties vēl un vēl, nevis „savi” politiķi, par kuriem balsot atkal. Tieši savējā un svešā nodalījums rada atšķirību veidā, kādā interesē vai patīk politika un frizūra – sarkana parūka uzjautrina klauna galvā, bet kas gan ar tādu dosies uz darbu, ja nestrādā cirkā?
Kurš reiz ir piedzīvojis apcirpšanu mājas apstākļos, tas zinās, ka frizieri nav neaizstājami. Drusku jāpiešaujas, un aiziet! Par to, ka nav neaizstājamu politiķu, ikviens var pārliecināties pēc katrām valstsvīru bērēm, valdību krīzēm, vēlēšanām un revolūcijām. Jautājums tikai – kas nāk vietā, jo viena politiķa nomaiņa ar citu nav īsti tas pats, kas šķēru ņemšana savās rokās.
Te nu būtu vietā atgriezties pie sākumā piesauktā Platona, kurš īstu politiķi salīdzina ar meistarīgu audēju, kas kā velkus un audus spēj pareizā līdzsvarā savīt vīrišķību un gudrību, un šāda dievišķa prasme noteikti nevar piemist daudziem. Uz ko atvērtās sabiedrības aizstāvis norādīs – jā, bet katram ir tiesības uz savu izpratni par „pareizo līdzsvaru” un nevienam uz to nav neapstrīdams monopols.
Uz šīm pārdomām par patiesības monopolu, frizēšanos un politisko darbību mani uzmudināja politika.lv piecu gadu jubileja.
Kopš pašiem portāla pirmsākumiem esmu to redzējusi kā šķēru ņemšanu savās rokās, vai vismaz politiskās darbības anamnēzi, sevis atpazīšanu politikas procesā. Dodot vārdu tiem, kas ir tieši iesaistīti dažādu rīcībpolitiku veidošanā, publiskojot resursus, kas vairo zināšanas un līdzdalības spēju, piedāvājot ekspertīzi, aicinot politiķus uz dialogu ar tiem, kam viņu pieņemtie lēmumi ir jāizdzīvo un radot rīkus ikviena ieinteresēta cilvēka iekļaušanai politikas procesā.
Man ir gandarījums par katru interviju un rakstu, kas pavērš diskusiju kvalitatīvi jaunā līmenī, sniedz argumentus juridiskos strīdos par pamattiesībām vai kalpo kā iedvesmas avots pārmaiņām. Man ir prieks, ka šis līdzdalības instrumentu krājums arvien papildinās, attīstās un to lieto.
Mani uzmundrina tas, ka Google meklētājā ievadot portāla tēmu tik vispārīgos nosaukumus, rezultātu desmitniekā vienmēr ir politika.lv materiāli.
Es ceru – tas, ka vārda „politika” meklēšanā kā pirmo atradumu Google parāda portāla sākumlapu, ir apliecinājums, ka vismaz daļai cilvēku Latvijā jēdziena „politika” izpratne ir būtiski paplašinājusies un tagad saistās ar kaut ko dziļāku, interesantāku un vērtīgāku, nekā pirms pieciem gadiem, kad Latvijā bija tikai politika bez „.lv”. Turpinām griezt!