Raksts

Skeles kungs, ludzu atbildiet uz daziem jautajumiem, kas radas izlasot Jusu pazinojumu.


Datums:
22. janvāris, 2010


Autori

Uģis Gruntmanis


Lai gan cereju ka si vestule tiks publiceta pirms saeimas balsojuma, mana pasa vainas del tas neizdevas. Lai gan ar novelosanos, te nu ta ir.Izlasot Skeles kunga vestuli: “Ir japartrauc Latvijas nakotnes bezierunu iekilasana”, sapratu, ka si vienosanas starp valdibu un starptautiskam finansu organizacijam ir rupigi jaizlasa un jamegina, ka mana vecmamina teica, “atsijat graudi no pelavam.”

Lai gan gribetos ticet, ka tad, kad runa ieverojamakie valsts politiki, tad “pelavu” tur nav vai ir maz,
rakstitais un runatais ir tiesam balstits uz faktiem un to analizi, ieteikumi, kas seko ir pragmatiski, precizi un apdomati.

Izlasot vienosanas saturu un Skeles kunga vestuli, man radas 13 jautajumi, kurus es uzdrosinos uzdot publiski, jo ir viennozimigi skaidrs, ka neviens Latvijas iedzivotajs negrib Latviju iekjilat, tacu, ja tas noteikti jadara, tad par viss izdevigako cenu un uz iespejami isako laiku.

1. Skeles kungs raksta: “ Dombrovskis kapinajis cenu, ko valsts maksas par kreditu sanemsanu”. Tas ir loti nopietni, un sadi fakti butu jazin mums visiem. Jautajums kada bija kredita cena sakuma, un kada ta ir tagad, vai Jus to varetu pateikt?
2. Skeles kungs raksta: “Par laimi Sarversmes tiesa noraidija pensiju samazinasanu”.
Vai Tautas partija, 2009 gada seimas balsojuma bija pret pensijas samazinasanu? Ja ne, tad kapec?
3. Skeles kungs raksta :“Valdibas nevaldamo tieksmi, visas tautsaimniecibas problemas risinat uz aizvien jaunu valsts aiznemsanos “.
Latvija IKP 2009 gada nokritas par 18% (ASV lidziga laika posma IKP nokrities tikai par 2% un viss par ko amerikani runa ir par par “lielu” recesiju, bezdarbs ir saniedzis 10%), bezdarbs ir 20%, valsts sektora darba vietas samazinatas par 15% (~30 000 nodarbinatie), vai sini situacija pareizak butu neaiznemties, un paklaut valsti bezdeficita budzetam, ka rezultata radikali butu jasamazina pensijas, izdevumi veselibas aprupei, zinatnei un izglitibai? Kur lai atrod so “trukstoso” naudu, un par kadiem procentiem to varetu Latvijai sagadat Skeles kungs?
4. Nezinot nianses, pielauju, ka Skeles kunga komentari par Repses kunga kaari aiznemties lielus summas ir pamacosi un butu janem vera. Ja sada veida aiznemsanas ir notikusi, tas nenoliedzami mazina pozitivo piemeru, kadu jebkuram ministram un politikim butu jarada iedzivotajiem, tai skaita neapdomigi aiznemoties naudu. No otras puses, Skeles kungam vajadzetu uzrakstit, cik uznemumi pieder vinam un vina gimenei, un ka tie ieguti.
5. Skeles kungs raksta: “A.Kalvītis nebija gatavs iestāties pret pārmērīgi vieglo privātsektora kreditēšanu, acīmredzot, ticot, ka ar sabalansētu valsts budžetu būs gana pietiekami ilgtermiņa stabilitātei.” Vai tad Kalvisa kunga laika, budzets tika sabalansets un nebija ar deficitu? Domaju, ka daudzi iedzivotaji butu cerejusi, ka Skeles kungs ar savu milzigo ietekmi partija, butu spejis sada veida darbibas noverst. Vai tas tika meginats darit?
6. Skeles kungs raksta: “Kalvitim bija jastajas preti LB monitarajai politikai lai noverstu privato aiznemsanas burbuli”. Vai ja Kalvisa kunga valdiba butu virzijusi un saeima apstiprinajusi ienakuma nodokli, tukstosiem ar pelnu pardotiem dzivokliem, un zemes iepasumiem, vai tas nebutu so “burbuli” atri samazinajis?
7. Skeles kungs kritize Godmana kunga darbibu, bankas Parex lieta, kaa butu rikojies vins, vai butu ljavis bankai bankrotet, kas notiktu ar privat personu uzkrajumiem sada gadijuma, vai zaudetos uzkrajumus butu apmaksajusi valdiba un nodoklu maksataji?
8. Skeles kungs raksta: “Ja tiek doti jauni solijumi aizdevejiem, tad Saeimai jalauj izdot precizu mandatu valdibai”. Cina par varas sadali, tas ir starp izpildvaru un lemejvaru, notiek katra valsti, tacu fundamentali butisks ir jautajums, vai pasreizeja bridi Latvija tautas uzticiba pasreizejai saeimai ir augstaka neka ministru kabinetam un vai tas butu janem vera sini procesa?
9. Skeles kungs raksta: “Par katru iztereto Eiro, butu jabut skaidram planam, kura nav”. Sadam ieteikumam varetu piekrist daudzi. Vai TP ir sis plans, vai koalicijaa nevajadzetu to aktivi apspriest, vai TP planu iespejams kaut kur izlasit?
10. Skeles kungs raksta: “Atteiksanas no valsts patstavigas monitaras politikas”, seit varetu but runa par Lata vertibas izmainam. Vai Skeles kungs atbalsta Ls devalvaciju (ari sini bridi) un kada stavokli tas varetu nostadit tos cilvekus, kas naudu savam vienigam dzivoklim, majai aiznemusies Eiro? Vai tad mes nesekotu Argentinas piemeram, sakoties krizei Argentina, no darba atlaida daudzus valsts sektora stradajusos, velak samazinaja algas tiem kas palikusi un beigu beigas devalveja peso. 10 gadu veleak Argentina vel joprojam nav atkopusies no siem pakapeniskiem trieciniem, vai Ls devalvacija nebutu parak riskanta Latvijas ekonomikai pasreiz?
11. Skeles kungs raksta: “Valdibai jauzstajas ka lielakam pasutitajam”. Tas ir cels, kuru iet Amerika, Anglija, valstis kuram nav problemu pardot valsts obligacijas uz zemiem procentiem, sadu ricibas programmu ASV atbalsta ari Nobela premijas laureati ekonomika Krugmens un Stiglitz. Latvijai sada obligaciju pardosanas iespeja nepastav, jo neviens sis obligacijas neperk, nesanemot preti garantiju par aukstiem aizdevuma procentiem ko Latvija nevar atlauties maksat. Kur lai valdiba nem naudu? Kuras programas pec Skeles kunga ieskatiem vajadzetu samazinat, lai atrastu naudu siem “stimulejosiem” projektiem? Skeles kungs ir minejis, ka jaturpina samazinat valsts parvalde, vai tas nozime, ka Jus butu gatavs altlaist papildus cilvekus kas nodarbinati valsts un pasvaldibas uznemumos?
12. Skeles kungs raksta: “Nodoklu sloga audzesana dalai uznemejiem liek meklet veidus, ka no tiem izvairities”. Pec Eiroststat datiem Latvija ir tresie zemakie kopejie nodokli ES, tacu nenoliedzams ir fakts, ka darbaspeka nodokli ir loti augsti (visvairak uz darba deveja milziga sociala nodokla rekina, skatit http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=61521), tacu sis nodoklis nav paaugstinats. Vai Skeles kungs seit doma, ka nodoklis uznemumu pelnai, kas tagad Latvija ir 15%, ir par lielu? Igaunija tas ir 22%, Lietuva 15%, ASV 15%, Somija 19.6%, Rumanija 16%, Polija 19%, Irija 20%, Bulgarija 6%, bet Austrija un Australija atbilstoss katra individa ienakumu limenim. Vai Skeles kungs butu gatavs paaugstinat ipasuma nodokli, kas Latvija ir loti zems, viegli iekasejams un lautu samazinat darba deveja socialo nodokli, kas lautu biznesiem veiksmigak attistities. Salidzinajumam, Teksasa stata ASV (stats ar zemiem nodokliem), par ipasumu 500 tukstosi Ls vertiba, ipasuma nodoklis ir 13000Ls gada, salidzinajumam Latvija par ipasumu kuru vertiba ir 500 tukstosi Ls, ipasuma nodoklis gada ir tikai 2000Ls (jeb 0.4%). Vai ipasuma nodoklis dargajiem ipasumiem nebutu japaugstina?
13. Skeles kungs raksta: “Saeimai ir jakontrole lai aizdota nauda netiktu izlietota bezjedzigi”. Iespejams, ja ta butu cita saeima, kas butu bremzejusi bankas laut cilvekiem aiznemties ar mazam vai nepietiekamam garantijam, saeima, kas treknajos gados neuzlika ienakuma nodoklus tiem kas pirka leti, un pardeva dargi ipasumus, memaksajot nevienu santimu valsts budzeta? Kapec tautai vajadzetu uzticeties sai saeimai vel un vel?

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!