Tas pamatoti varētu izbrīnīt, bet vēl 2004.gadā, principā apšaubot KNAB izveides lietderību, biju viena no retajām kritiskajām balsīm Delnā un plašākā "antikorumpantu brālībā".

Iestājos par pretkorupcijas mainstreaming’u, kas sistēmiski aptvertu visas valsts iestādes skaidru ar politisku līderību. Man tobrīd likās, ka būtu pieticis ar specializētām policijas apakšvienībām. Tagad tas šķiet tik naivi, bet toreiz samierinājos tikai pēc kolēģes “pēdējā argumenta”: “Šis ir karš, Robert! Būt vai nebūt.”

Retrospektīvi raugoties, piepildījušies ir abi redzējumi. Kolēģes teiktais apstiprinājās jau agrāk: KNAB kļuva par vienīgo uzticamo policiju ģenerālprokurora cīņā ar politiski piesegto mafiju. Citiem vārdiem – nebūtu KNAB, visticamāk mēs nepiedzīvotu 14.martu ar lembja arestu, par citām labām lietām nerunājot.

Bet jau 2005.gadā piepiļdījās arī mana pirmā prognoze attiecībā uz KNAB kā specializētas superpolicijas izveidi. Tās bija bažas par politiskās atbildības veiklu pārbīdi no politiskiem lēmumpieņēmējiem uz izpildinstitūciju. Tieši tā arī notika. Jau 2005.gadā politiķu rādītājpirksti, atbildot uz sabiedrības prasībām, stiepās KNAB virzienā: sak’, mēs jau savu padarījām, iestāde izveidota, prasiet viņiem! Nekvalitatīvs mediju darbs un KNAB pamatoti centīgais atbildīgums pret sabiedrības prasībām darīja savu, sabiedrības apziņā un uz politiskās skatuves KNAB kļūstot par iestādi, kas ne tikai apkaro un novērš korupciju, bet arī nāk ar galvenajām (ja ne vienīgajām) iniciatīvām pretkorupcijas jomā.

Tas ir tiešām labs un uzteicams, bet nepadarāms darbs un neizpildāma loma, ko KNAB uzstūmuši politiskie spēlmaņi. KNAB nu atbild ne tikai par korupcijas mazināšanos, bet arī par tās eksistenci. Taču bez politiskas līderības tas ir strupceļs. Un šajā Saeimā no tādas ne smakas. To pavisam skaudri parādīja jaunā iekšlietu ministra šodien īpašu popularitāti ieguvusi intervija, protams, protams “laikrakstā” NRA.

Tajā pašā Segliņa sarunātajā tekstā piepildījās mana otra 2004.gadā izteiktā prognoze – superinstitūcijas rada birokrātu konkurenci un birokrātija ir viens no sektoriem, kur konkurence pilnīgi noteikti automātiski nenoved pie efektivitātes pieauguma. KNAB ir spējis ļoti veiksmīgi vadīt šo risku. Un KNAB vadības šīsdienas paziņojums ir ļoti laba un precīza reakcija uz Segliņa amata necienīgajiem pārmetumiem par “dārgo KNAB” un “priviliģēto korupciju”. Cerams, ka policistu solidaritāte, apkarojot nozagtās valsts nelikumīgos pārvaldniekus, uzvarēs birokrātu skaudības potenciālu. Pārsteidzoši (bet labi sabiedrībai) ka segliņi to nepamanīja agrāk.

Šis tiešām ir karš, Robert.