Raksts

Sievietes un vīrieši pārvaldībā: politikā un medijos


Datums:
02. novembris, 2004


Autori

Aivita Putniņa


Foto: E. Rudzītis © AFI

Vīrietis politiķis ir pašsaprotams, bet sievietēm “pareizā” dzimuma trūkums jākompensē ar lielāku profesionalitāti. Savukārt sievietes kā balsotājas veido izkliedētu grupu – sievišķība nav sociāli politiska kategorija, uz kuras pamata veidot interešu grupas.

Kādi faktori ietekmē sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā? Atbildi uz šo jautājumu meklē divi jauni pētījumi[1], kuros analizēta gan politikas izpratne sabiedrībā un politiķu vidū, gan dzimuma stereotipi, kas ietekmē sieviešu un vīriešu piekļuvi lēmumu pieņemšanai, gan prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas lēmumu pieņemšanas procesā. Pētījumi aplūko kā pārvaldības procesu, tā arī medijus un balstās un kvalitatīvām pētniecības metodēm – 67 intervijām ar dažāda līmeņa politiķiem un citiem pārvaldības dalībniekiem, kā arī to aizpildītām dienasgrāmatām, un priekšvēlēšanu kampaņu diskursa analīzi medijos 2002.gada Saeimas un 2003.gada prezidenta vēlēšanu laikā.

Pētījumu veikšanai ir arī praktisks uzdevums – noskaidrot diskusiju tēmas un iespējamās mērķauditorijas, lai dzimumu līdztiesības jautājumus aktualizētu Latvijas sabiedrībā. Pētījumi iezīmē vairākas dzimumu līdztiesībai aktuālas problēmas Latvijas politikā – tās arvien lielāku noslēgtību katrā augstākajā līmenī, tradicionālā ģimenes modeļa ietekmi uz sieviešu līdzdalību politikā un politikas kā vīriešu darba lauka apzināšanos sabiedrībā.

Pirmkārt, Latvijas politikas telpa ir neviendabīga, to veido dažādu līmeņu politika ar katram līmenim raksturīgiem spēles noteikumiem. Jo augstāks ir politikas līmenis, jo politika ir slēgtāka un krasāk tajā izpaužas dzimumu nevienlīdzība. Mazo pašvaldību līmenī retāk runā par politiku, par pašvaldību darba mērķi izvirzot saimniecisku darbību. Respondenti valsts līmeņa un lielo pašvaldību politiku saista ar politiskajām spēlēm, kuras mazajās pašvaldībās sākas vēlēšanu laikā. Jo augstāks politikas līmenis, jo biežāk respondenti runā par netīru politiku. Sievietes biežāk kā vīrieši runā par ētikas normu neievērošanu politikā un nevēlēšanos kompromitēt sevi, ņemot tajā dalību. Dzimumu nevienlīdzība izpaužas partiju līmenī, sievietēm jūtot nevienlīdzīgas iespējas kandidēt vēlēšanās un piedalīties partijas darbā. Sievietes izredzes negatīvi ietekmē tādu resursu mazāka pieejamība kā neformālie tīkli un finanses, kuru nozīmi lēmumu pieņemšanā uzsvēra vīrieši.

Nesen dibinātajās partijās to sieviešu īpatsvars, kuras kandidējušas un tikušas ievēlētas 8. Saeimas vēlēšanās, ir lielāks nekā vecajās partijās. Partiju iekšējā hierarhija kavē sievietes izvirzīties. Tam par cēloni ir gan slēgtā lēmumu pieņemšana, gan sievietes politiķes neatbilstība sabiedrībā pieprasītam politiķa tēlam. Sievietes tiek izmantotas sociālo jautājumu pārstāvniecībai. Respondentes izvirzīja jautājumu par sievietes pozicionēšanās neiespējamību patreizējā politikā.

Otrkārt, sievietes vietu politikā ietekmē tradicionālā sieviešu loma ģimenē. Sieviešu loma politikā tiek definēta kā tradicionālās mājas lomas paplašinājums publiskajā sfērā, sievietei ieņemot atbalsta un sekundāru lomu, bet vīriešiem nostājoties vadošajās pozīcijās. Abu dzimumu lomas ģimenē nosaka to iespējas arī politikas laukā. Sievietēm politiķēm tiek piedēvēta lielāka atbildības sajūta, rūpes, dažādu interešu ievērošana, savukārt vīriešiem politiķiem – globāls skatījums, augstāka pašvērtība un izrādīšanās tieksme. Respondentu attieksme pret sievieti politiķi svārstās no galēji šovinistiskas, uzsverot sievietes kā dzimuma nepiemērotību politikai līdz pieļaujošai, norādot uz politikas kvalitātes uzlabošanos līdz ar sieviešu aktīvāku ienākšanu politikā.

Ģimene arī tiešā veidā ietekmē sieviešu iespējas darboties politikā. Tradicionāls dzimumu lomu dalījums ģimenē liek sievietei uzņemties rūpes par mājas soli un neatstāj laiku sabiedriskām nodarbēm un politikai. Aptaujātās sievietes politiķes uzsvēra vairākas stratēģijas, savienojot mājas darbu ar darbu politikā. Sievietes politikā iesaistījās gan pēc bērnu uzaudzināšanas, gan saņēma savu mazo bērnu un ģimenes atbalstu, morālas palīdzības un darba dalīšanas veidā. Tiesa, vairākas sievietes uzsvēra nespēju pildīt darba un mājas pienākumus, zaudējot ģimeni.

Politiķu aizpildītās dienasgrāmatas par laika sadalījumu dažādiem darbiem nedēļas garumā parāda, ka līdzīgus amatus strādājot, darba laiks atšķiras. Vidēja darba diena politiķim visos politikas līmeņos ir 10 stundas. Sievietes politiķes vairāk laika velta mājas darbu veikšanai, bet vīrieši politiķi – ģimenei.

Treškārt, pētījumā analizēts politiķa tēls. Latvijā iedibināts pārliecinošs vīrieša politiķa tēls. Dzimumam ir svarīga loma gan mediju, gan sabiedrības acīs. Vīrietis politiķis ir pašsaprotams. Svarīgākie vīrieša politiķa tēla elementi ir doma jeb ideja un izskats, kamēr sievietēm kā pirmais kritērijs dominē izskats, bet idejas kvalitāte tiek apšaubīta. Sievietes atzina, ka sabiedrības prasības pret vīrieti ir zemākas un viņas to, ka nav vīrieši, kompensēja ar profesionalitāti.

Sabiedriskās politikas institūta pētījums parāda arī mediju un politikas attiecības pārvaldības dalībnieku un partijas ierindu biedru skatījumā. Mediju un politikas varas saplūšana ir viens no faktoriem, kas ietekmē sievietes izredzes politikā. Ja zemākā politikas līmenī sievietēm un vīriešiem ir tieša saskarsme ar vēlētāju, tad augstākā līmenī mediji kalpo par starpniekiem starp politiku un sabiedrību. Medijiem kļūstot par slēgtas politikas partneriem, dzimumu reprezentācija tajos kļūst izkropļota. Sievietēm pieejamie finansu un korporatīvo saišu resursi, kā arī vēlme slēgt slēptus politiskus darījumus kopumā ir zemāki, līdz ar to slēgtā politikā sieviete ir zaudētāja.

Pētījums norāda arī uz vairāku nozīmīgu topošo politisko lēmumu ietekmi uz sieviešu ienākšanu pārvaldībā. Administratīvā reforma, apvienojot pagastus un pastiprinot partiju interesi un ietekmi pašvaldībās, mazinās sieviešu ienākšanu politikā. Patreizējā partiju finansēšanas kārtība nenodrošina sievietēm vienādas starta iespējas vēlēšanās. Ziedojumi partijām padara kandidātus atkarīgus no finansu līdzekļu piesaistīšanas un korporatīvajām saitēm.

Dzimtes studiju centra pētījums “Masu mediju loma varas pārdalē” pievērš uzmanību sievietes politiķes tēla reprezentācijai, norādot uz tās pretrunīgo dabu. No vienas puses, Latvijā dažādu apstākļu dēļ dzimte nav kļuvusi par politiskā diskursa sastāvdaļu un sievietes par aktīvu politisku aģentu. To neizmanto ne sieviešu politiķu elite, ne mediji. Pētnieces atzīst, ka parasti sievietes politiķes nerealizē nopietnu alternatīvu status quo formālajā politikā – „vīriešu klubiņam”. Tā vietā sievietēm tiek dotas „tiesības” atrasties reprezentācijas simboliskās pozīcijās, kurās viņas nereti ir tradicionālā sieviešu lomā – pakārtotas un pasīvas politiskā procesa dalībnieces. Dzimte medijos tiek neitralizēta, par normu uzskatot vīrišķos standartus, savukārt sievietes uzlūkojot kā izņēmumu.

No otras puses, sievietes veido izkliedētu balsotāju grupu, kas apstiprina sievišķību kā bioloģiski noteiktu un pašsaprotamu kategoriju, nevis sociāli politisku kategoriju, kas varētu kalpot par pamatu interešu grupas veidošanai. Mediji un politiķi atbalsta šādu Latvijas sieviešu nostāju.

Pētījuma autores konstatē, ka sieviešu portretējums medijos ir maz mainījies – tas ir stereotipisks un neprecīzs, ar aizspriedumiem un neiecietīgs pret sievietēm. Sievietes tiek aprakstītas saistībā ar viņu izskatu, nevis spējām. Šāda reprezentācija padara nedaudzās sieviešu grupas medijos neredzamas. Tajos dominē vīrišķie politikas stereotipi, saistot varu ar fizisku spēku un kontroli, reprezentācijā izmantojot patriarhālas ģimenes tēlu.

___________________

[1] Sabiedriskās politikas institūta pētījums “Sievietes un vīrieši pārvaldībā” un LU Dzimtes studiju centra pētījums “Masu mediju loma varas pārdalē” tapuši Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Labklājības ministrijas finansēta starptautiska projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros.

Šī publikācija ir tapusi projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros, kas finansēts no “Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam” līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.


Pētījums “Sievietes un vīrieši pārvaldībā”

Pētījums “Masu mediju loma varas pārdalē”

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!