Raksts

Sev un saviem korišiem


Datums:
12. marts, 2010


Autori

Dita Arāja


Būtībā nav noticis nekas īpašs. Telekompānijai LNT kārtējo reizi ir nomainījušies īpašnieki.

No mediju magnāta Mērdoka klēpja LNT atkal formāli iekritis Andreja Ēķa rokās — par LNT akciju īpašnieku kļuvusi tikai šā gada februāra beigās dibinātā akciju sabiedrība Neatkarīgie nacionālie mediji, kuras padomes priekšsēdētājs ir pats Ēķis. Taču, ņemot vērā nu jau vēsturisko tradīciju, ka LNT patiesie īpašnieki pamatā vienmēr ir bijuši neskaidri un būtībā nezināmi, man nav nekādas pārliecības, ka tagad patiesi pats Ēķis ir iegādājies „savu” telekompāniju.

Kārtējās LNT īpašnieku pārbīdes kārtējo reizi apliecina, ka lielais kombinators Ēķis joprojām nav noguris no shēmošanas. LNT ir bijuši dažādi īpašnieki — te pašmāju bāleliņi, te — ar saknēm ofšoros. Piemēram, neviens no mums nekad tā arī neuzzinās, vai aiz kādreizējo formālo īpašnieku Harija Beķera, Egila Radziņa un Jāņa Āža vārdiem slēpās vai neslēpās visnotaļ prominenti, bet nemaz ne tik cienījami Latvijas puiši. Un tāpat arī šoreiz — nu nav pārliecības, ka — bums! — kāds brīnums! — priekšvēlēšanu laikā LNT nopircis pats shēmotājs Ēķis! Tiesa, ir jau nesen mums tāds gadījums bijis, kad Mediju namu iegādājās paši nama „kolektīva pārstāvji” — Armands Puče, Lilita Seimuškāne un Uldis Dreiblats. Arī droši vien sirdsšķīsts darījums priekšvēlēšanu gadā. Un droši vien, ka nemaz nav saistīts ar kādas Latvijas piejūras pilsētgalvas interesēm. Droši vien, ka nemaz.

Un tagad „kolektīva pārstāvis” Ēķis. Tas pats, kas joprojām apmeklē tiesu, kas meklē skaidrību digitālgeitas lietā — kurš no pašmāju puišiem tad īsti gribēja valsti apkrāpt. Jurģis Liepnieks te savulaik atklāsmes brīžos cītīgi publiski klāstīja, ka aiz ofšorīgās pastkastītes firmas ar Kempmayer vārdu stāvējis tas pats Ēķis un vēl visiem labi zināmais toreizējais ierindnieks Šķēle.

Lai nu kāda reputācija ir kombinatoram Ēķim, bet skaidrs ir viens — viņa LNT nekad nav bijusi uzskatāma par objektīvu un neatkarīgu mediju, un tāda tā nebūs arī tagad — pēc īpašnieku maiņas. Lai vai kas to būtu nopircis. Jo Ēķim, kā izskatās, vienmēr ir bijis jāatstrādā savu „biznesa partneru” nauda un caur televīziju jāpumpē tautas smadzenēs tāda informācija, kāda Ēķim un viņa partneriem tajā konkrētajā brīdī ir svarīga. No objektivitātes — ne smakas, ne asakas!

Nu lai atceramies jau hrestomātisko Lemberga zvanu Ēķim: „Hallo! Sveiks, Andrej! Mani te vajā prokuratūra. Būtu labi, ja es varētu tiešajā ēterā uzstāties. (..) Nu, bet tu varbūt paseko līdzi, ja, lai tur netīšām neapbižo mani tagad, zini.” Un Ēķis bija viesmīlīgs LNT namatēvs — nāc, Aivar, un runā, ko gribi, mani žurnālisti tevi netraucēs! Objektivitātes paraugs, nenoliedzami.

Pēc pirkuma Ēķis izpaužas jau atklātāk: “Es nespēlēšu lielo demokrātu — man pašam ir sava pārliecība. Atbalstīšu tās partijas, kas būs tuvas maniem uzskatiem par to, kā Latvijai kļūt par plaukstošu valsti. 2,2 miljoni iedzīvotāji — tā ir viena pilsēta, un ir elementāri padarīt cilvēkus bagātus.” Jā, viens tāds pilsētas sakārtotājs jau mums pirms nepilna gada uzradās — ar Ķengaraga rūdījumu apveltīts nu klusā centra un drīzumā — Jūrmalas iemītnieks. Un Ēķis ir konkrēts: „Jā, man patīk, ko dara Šlesers. Katru reizi, kad sēžos lidmašīnā, saku viņam paldies. Man patīk cilvēki, kas var lepoties ar darbiem, ne pļāpām. Es cienu Šleseru. Par draugu viņu nevaru nosaukt, jo mūsu ģimenes savā starpā nedraudzējas, bet es esmu par viņu un atbalstīšu viņu, ja viņš ko darīs Latvijas labā.” Andrejam nekādu pretenziju neesot arī pret to, ko Saskaņas centrs un Ušakovs dara Rīgā, arī Tautas partija pamatā visu darot pareizi, bet ar ZZS gan nekas neesot skaidrs — „vienu dienu tur, otru — te”. Nu bet Vienotība gan — pilnīgi garām.

Paldies, Andrej, ka Tu kā medija īpašnieks (vismaz formālais) skaidri un gaiši pasaki, kuriem politiķiem simpatizē. Tad skatītājs varēs vērot Ēķa TV un pats svērt un mērīt, vai Ēķa simpātijas dominē ēterā un kā Ēķa TV stāstīs par tiem, kas Andrejam nepatīk (vai varbūt nav izdevīgi viņa&Co (polit)biznesam). Protams, nekad jau nevar būt pārliecināts, ka viss ir tieši tā, kā lielais shēmotājs stāsta. Tāpēc — acis un ausis vaļā, vēlētāj/LNT skatītāj! Andrejs nav demokrāts. Andrejs ir vienkāršs latvju puisis, kas, visticamāk, kā jau tas mūsLatvijā parasts, izmanto mediju, lai kruķītu politbiznesu un ar tā palīdzību pelnītu naudu sev un saviem korišiem.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!