Raksts

Satversmes grozījumi kā populisma paveids


Datums:
20. septembris, 2005


Autori

Gatis Puriņš
Uģis Šulcs


Foto: N. Mežiņš © AFI

Klausoties premjera ieteikumos taupīt degvielu un prezidentes aicinājumos lietot alkoholiskos spirdzinājumus ar mēru, lai jaunieši varētu, daudz nedomājot, vairoties Latvijai, šķiet, ka Latvijas politiķiem ir apnicis dzīvot liberālā demokrātijā.

Beidzot ir sākusies katras Saeimas ražīgākā sezona – pirmsvēlēšanu laiks. Jau vērojamas pirmās pazīmes, ka uz vēlāku laiku varētu atlikt, piemēram, visu likumu caurumu aizlāpīšanu, kas nepieciešama tādai mazsvarīgai lietai kā jaunā Kriminālprocesa ieviešana, lai tautas priekšstāvji lieki netērētu radošo enerģiju un ar pilnu atbildības sajūtu varētu nodoties mūsu eksistencei daudz aktuālāku jautājumu risināšanai. Ne velti providencei vistuvāk stāvošās partijas pārstāvis Jānis Šmits, apsveicot kolēģus ar jaunā darba cēliena sākšanos, novēlēja, “lai tiktu pieņemti daudzi svarīgi, nozīmīgi un nopietni likumprojekti, kas sekmētu valsts augšupeju”.

Kopš vasaras sākuma katrs, kurš kaut vai pavirši sekojis valsts sabiedriskajai dzīvei, zina, ka visnopietnākos draudus Latvijas valsts pastāvēšanai un tās tautas, ja ne visas cilvēces, izdzīvošanai rada Tam Kungam netīkamu seksuālo prakšu publiska manifestācija, un jo īpaši, dažu “ekstrēmistisku grupējumu” centieni tās civiltiesiski legalizēt. Acīmredzot arī kristiešu Dievs līdzīgi Allāham ir sapratis, ka patiess grēks ir redzams grēks, bet vaļības, kas pieļautas ārpus svētītas zemes vai vismaz nakts aizsegā ir ārstējamas – ar grēksūdzi un lūgšanām. Tādējādi ir saprotams, ka viens no pirmajiem Saeimas rudens sesijas darbiem ir arhivajadzīgie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas nepārprotami katram Latvijas iedzīvotājam norādīs uz Dievam un arī ķeizaram tīkamu seksualitātē balstītu kopdzīves veidu. Un, proti, Satversmes 110.panta pirmajam teikumam turpmāk būtu jāskan sekojoši: “Valsts aizsargā laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības”. Taču, mūsuprāt, iecerētie grozījumi ir pārlieku pieticīgi, jo jāatceras, ka ne katra vīrieša un sievietes savienība ir šķīsta un tādējādi var pretendēt uz valsts aizstāvību. Tāpēc Satversmē būtu jānorāda ne tikai Latvijas Civillikuma par nevēlamām atzītās kopdzīves formas, bet arī Mozus 3.grāmatas 20. un 21.nodaļā noteiktie ierobežojumi.

Acīmredzot grozījumi jāizdara ne tikai 110.pantā, bet jāpapildina arī Satversmes 3.nodaļa ar izvērstiem noteikumiem par Valsts prezidenta dzīvesbiedres tikumu, jo “kas kļuvis nešķīsts, nevar palikt valdnieks pār savu tautu” un valdniekiem nebūs apņemt “netikli vai piesmietu [..] sievu, kas vīra atstādinātas”. Lielisku piemēru mums jau ir parādījuši likumdevēji Bagdādē, un Raksti arī Latvijā būtu jāuzskata ja ne par vienīgo, tad pašu galveno tiesību avotu. Šeit varam pievienoties “Jaunā Laika” pārstāvim Kārlim Šadurskim, kurš debatēs par Pirmās partijas iesniegtajiem Satversmes grozījumiem uzsvēra, ka par šādām “visai cilvēcei svarīgām lietām” ir jādiskutē daudz nopietnāk un likumprojekti jāsagatavo daudz rūpīgāk. Tāpēc cerams, ka darbs komisijās vainagosies ne tikai ar daudz plašākiem Latvijas pamatlikuma grozījumiem, bet arī nepieciešamām izmaiņām, piemēram, Valsts drošības un Ārlietu koncepcijās utml.

Pirmās partijas ieteikto Satversmes grozījumu vēsturiskajam nozīmīgumam piemīt vēl viens būtisks aspekts. Ja kādam vēl atmiņā palicis habilitētā doktora Jura Bojāra Satversmes reformas projekts, tad viņš zinās, ka viens no būtiskākajiem pašreizējā Latvijas pamatlikuma trūkumiem ir tā nepietiekamais apjoms. Ieteiktais un, cerams, drīzumā sagaidāmie līdzīgie likumprojekti šo trūkumu varētu novērst, padarot Latvijas Satversmi par visapjomīgāko un tādējādi arī vismodernāko konstitūciju pasaulē.

Mēs vēlētos ierosināt plašu tautas kustību Satversmes reformu atbalstam un aicināt visus apzinīgos pilsoņus nākt klajā ar savām idejām, iesaistoties tautas masu tiesiskās jaunrades procesā.

Tomēr saprotams, ka katrai Satversmē ierakstāmajai normai jāatbilst zināmiem standartiem. Šo standartu noskaidrošanai lieti noder Pirmās partijas sagatavotā likumprojekta anotācija. Iepazīstoties ar šo dokumentu uzzinām, ka LPP piedāvātie grozījumi neatstāj ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, valsts un pašvaldību budžetiem, neskar Latvijas starptautiskās saistības. Projekts neskar arī nevalstisko organizāciju intereses un indivīdu tiesības, kā arī neietekmē valsts vai pašvaldību institūciju funkcijas. Domājam, ka tas ir visai izsmeļošs kritēriju uzskaitījums kādas tiesību normas atzīšanai par atbilstošu tās ierakstīšanai Satversmē. Protams, šo normu jāatbalsta arī “morālajam vairākumam”.

Diemžēl, vadoties pēc minētajiem kritērijiem, mums nācās atteikties no ieteikuma Satversmi papildināt arī ar vilcienu sarakstu, jo tas tomēr atstātu ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīvi. Tāpēc no savas puses piedāvājam pamatlikumu papildināt ar vislabāko sēņu (kā latviešiem tradicionālas ēdmaņas) marinēšanas recepti.

Bet, ja kļūstam nedaudz nopietnāki, ar nožēlu ir jāatgādina, ka Latvijā jau kļuvis par tradīciju pirms vēlēšanām nākt klajā ar populistiskiem centieniem grozīt Satversmi, politiķiem nez kāpēc uzskatot, ka tas varētu būt risinājums visām valsts problēmām.

Kā liecina K. Šadurska izteikumi debašu laikā pirms Pirmās partijas likumprojekta nodošanas komisijām, koalīcijas partneru galvenie iebildumi izrietēja tikai no tā, ka viņi vēlējās dalīties Satversmes reformatoru togā ar „mācītājiem”, pārmetot tiem vienpusēji izrādītu iniciatīvu un savu kolēģu apiešanu šajā tautai tik vajadzīgajā darbā. Tas varētu liecināt, ka pašreizējo konstitūcijas grozījumu sekmīga tālākvirzīšana draud ar vēl citu, priekšvēlēšanu populisma tonētu projektu parādīšanos. Kā zināms Jaunais Laiks jau vairākus gadus domā par Satversmes grozījumiem, kas atvieglotu Saeimas atlaišanu. Gan jau kādam atkal ienāks prātā doma par tautas vēlētu prezidentu, vai kāds cits parlamentārās republikas graušanas instruments.

Tāpēc mēs vēlētos vērsties pie likumdevējiem un citām amatpersonām ar ieteikumu – dāmas un kungi, rokas nost no Satversmes!

Vienlaikus jānorāda, ka priekšvēlēšanu populisms var izvērsties daudz bīstamākā parādībā. Klausoties premjera ieteikumos taupīt degvielu un prezidentes aicinājumos lietot alkoholiskos spirdzinājumus ar mēru, lai jaunieši varētu, daudz nedomājot, vairoties Latvijai, šķiet, ka Latvijas politiķiem ir apnicis dzīvot liberālās demokrātijas apstākļos un viņi labprāt atgrieztos pie politiskā režīma, kur “valdniekiem pār savu tautu” galvenais uzdevums ir mācīt savus pavalstniekus “pareizi dzīvot” un ar valsts aparāta palīdzību nodrošināt, lai tie sekotu vērtīgajiem ieteikumiem. Taču kā zināms, tieksme pamācīt parasti izraisa pretējo efektu – mācāmais izvēlas aizliegto augli, bet, ja tas tiek liegts Dievzemītē, tad viņš dodas to meklēt citviet.


Grozījums LR Satversmē

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!