5. decembrī Satversmes tiesa rīkoja starptautisku konfereni "Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļai “Cilvēka pamattiesības” desmit gadi: aktuālas cilvēktiesību aizsardzības problēmas".

Viena no asākajām diskusijām raisījās par Satversmes 115. panta interpretāciju un tieši Rīgas brīvostas spriedumam pievienoto atsevišķo domu kontekstā.

Diskusijas priekšmets pavisam vienkāršs – ar kādām juridiskajām metodēm mēs varam noskaidrot Satversmes 115. panta saturu un kā šo normu pareizi piemērot. Satversmes 115. pants noteic: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu”.

Šajā aspektā prātā iešāvās jau klasiskā tēze, ka civiltiesības ir sarežģītākas par konstitucionālajām tiesībām. Un proti – Civillikums šajā kontekstā jau kopš tā uzrakstīšanas satur gana labu pantu.

Civillikuma 1506. pants paredz: “Pavisam tumši un nesaprotami, kā arī tieši sevī pretrunīgi gribas izteikumi nemaz nav iztulkojami, bet ir atzīstams par neesošiem.”

Ja jau rodas tik daudz domstarpību ap vienu Satversmes pantu, varbūt Satversmes tiesa varētu šo pantu atzīt par tumšu, nesaprotamu un sevī pretrunīgu, un piemērot Satversmi tā, it kā šāda panta tajā nemaz nebūtu?

Šķiet, Civillikuma zinātāji Satversmes tiesā ir:)