Raksts

Sapņu darbs – NEPLP!


Datums:
01. decembris, 2011


Autori

Anda Rožukalne


Foto: Truthout.org

Radio un TV padomes vēlēšanas būs tests jaunajam parlamentam. Vai deputāti izraudzīsies sev padevīgus cilvēkus, vai arī nobalsos par tiem, kas gatavi panākt progresīvas pārmaiņas elektronisko mediju sistēmā.

Viena no valstī kārotākajām darba vietām izrādījusies Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Pieteikts 41 kandidāts uz 5 NEPLP locekļu vietām, kuru kandiāti jāizvērtē parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet galīgais balsojums ir Saeimas deputātu rokās.

Šī nav situācija, kurā ir izvēles grūtības[ 1 ]. Bet šobrīd dažāda veida informācija par kaislībām ap padomi, ziņas par šī procesa aizkulisēm, kas nemaz nav jāmeklē, jo tās atnāk pašas, nav pārāk iedvesmojošas. No neminamiem avotiem esmu dzirdējusi vismaz trīs nākamās padomes iespējamos sastāvus, par kuriem varētu būt tā sauktā „politiskā” vienošanās. Pieļauju, ka atšķirīgas nākamās padomes versijas zināmas arī citiem. Nav vērts tās izķidāt – būtiskas institūcijas veidošanas politisko interešu pieeja ir lielākā problēma. Tāpēc gribētu apspriest citus principus, jo nākamās NEPLP sastāvs ir ļoti svarīgs. Saeimas ievēlēto cilvēku rokās būs eksistenciālu Latvijas mediju sistēmas attīstības lēmumu pieņemšana. Ja NEPLP locekļi tiks izvērtēti pēc būtības, ievērojot visiem zināmus kritērijus, tad arī no deputātiem varēsim prasīt atbildību par padomes darbu. Līdz šim parlamentārieši par to nav uzņēmušies atbildību, un tas arī nav iespējams, ja lēmumumi un skatījums atkarīgs no aktuālā politiskās puzles attēla.

Esošās NEPLP turpinājums?

Viens no svarīgākajiem ir jautājums, vai darbu jaunajā padomē jāturpina diviem dažādu nodibinājumu izvirzītajiem esošās NEPLP locekļiem Sergejam Kārītim un Dacei Buciniecei. Vēl ir mazliet laika izvērtēt pašreizējās padomes darbu. Tas ir tik daudzpusīgs[ 2 ], ka pamatīgam apskatam vajadzēs veltīt vairākas slejas, tāpēc šoreiz pieminēšu dažus no esošās padomes svarīgajiem darbiem. Viens no tiem ir sabiedrisko mediju satura, reputācijas, statusa, ietekmes, finansējuma jautājums. Par to visu atbild padome kā sabiedrisko mediju uzņēmumu kapitāldaļu turētāja. Tā lēmusi par budžetu, tā dalījusi sabiedriskā pasūtījuma līdzekļus, kurus redzam un dzirdam kā saturu. Par spīti daudzu TV un radio profesionāļu pašaizliedzīgam darbam ir diezgan daudz jautājumu par valsts budžeta naudas izlietojumu un ar tā palīdzību radītā satura kvalitāti.

Mēs esam noraudzījušies, kā LTV ģenerāldirektors regulāri smaida un klanās vienas pašvaldības apmaksātos izklaides pasākumos.

Mēs esam noraudzījušies, kā samazinās bērniem veltītais saturs LTV, kā pazūd publiskās diskusijas, kā LTV7 skatītājus moka klaji nopirktie un vēl arī reģionālo televīziju raidījumi, kā LTV ģenerāldirektors regulāri smaida un klanās vienas pašvaldības apmaksātos izklaides pasākumos… Tikmēr problēmas LTV meklē KNAB un Valsts kontrole, palielinās plaisa starp dažādām Latvijas sabiedrības daļām, jo nav ieguldīta enerģija kvalitatīvā sabiedrisko mediju saturā krievu valodā. Varētu vēl turpināt, bet kā LTV un LR problēmu iemesls vienmēr uzrādīts nepietiekamais līdzekļu apjoms, nevis konceptuālā vadība, piemirstot, ka līdzekļus var ieguldīt dažādi.

Otrs jautājums ir digitālās TV ieviešana Latvijā. Tieši pašlaik redzamas šī NEPLP vadītā projekta sekas: komerckanāliem pametot pārspīlēti dārgo bezmaksas apraidi, ir reāls risks, ka valsts nespēs pildīt vienu no saviem galvenajiem pienākumiem pret sabiedrību – nodrošināt informācijas pieejamību visiem iedzīvotājiem.

NEPLP prioritāras bija jaunā sabiedriskā medija tehnnoloģijas un telpas, nevis tā būtība, uzdevums jēga.

Trešais jautājums ir jaunais sabiedriskais medijs un tā veidošana tuvāko gadu laikā. Pašlaik NEPLP izveidotā un Kultūras ministrijas labotā jaunā sabiedriskā medija koncepcija[ 3 ] iesniegta Ministru Kabinetā. Koncepcijas NEPLP versijā prioritāras bija tehnnoloģijas un jaunā medija telpas, mazāku uzmanību pievēršot jaunā medija būtībai, tā uzdevumam un jēgai. Vai nevajadzētu meklēt citus cilvēkus, kas veidos jauno mediju, ja mēs vēlamies tiešam principiāli jaunu sabiedrisko mediju, nevis to pašu, bet tikai apgādātu ar modernu aparatūru un jaunā adresē? Protams, ka padome ir darījusi dažādus darbus, pieņēmusi labus un sliktus lēmumus. Būtu ļoti labi, ja vismaz pārvēlēšanas priekšā tā sniegtu konstruktīvai diskusijai nepieciešamu darbības pārskatu savā interneta mājas lapā.

Kandidātu salidojuma dalībnieki

Pietiktu ar dažiem kritērijiem, lai no lielā pulka atlasītu nevis politiski pieņemamos, bet padomes uzdevumu veikšanai piemērotākos.

Neviens no kandidātiem nav ideāls, bet pieci no izvirzītajiem varētu veidot ideālo NEPLP. Tāpēc pietiktu ar dažiem kritērijiem, lai no lielā pulka atlasītu nevis politiski pieņemamos, bet padomes uzdevumu veikšanai piemērotākos.

No universālajām prasībām kandidātiem konkrētākais un visgrūtāk novērtējamais ir reputācijas jautājums. Zinot, ka vienam un tam pašam cilvēkam var būt atšķirīga reputācija dažādās vidēs, ir iespēja izvēlēties, ja reputāciju skata kontekstā ar mērķi veidot neatkarīgu un profesionāli spēcīgu NEPLP.

Padomes loceklis, kas brīvi sērfojis starp politiku, darbu medijos vai citās vietās, būtu daudz uzmanīgāk vērtējams.

Saistība ar kādu politisko spēku un politikas laukā paveiktais varētu būt viens no kandidāta nākotnes darbības kritērijiem. Padomes loceklis, kas brīvi sērfojis starp politiku, darbu medijos vai citās vietās, būtu daudz uzmanīgāk vērtējams, lai vēlreiz neatkārtotu nelāgo politiskās ietekmējamības praksi, kurā obligāts nosacījums ir politiski lokāmi mediju uzraugu mugurkauli. Diemžēl šāda prakse raksturo Austrumeiropas mediju uzraudzības un pārvaldības sistēmas problēmas, ko lieliski pārstāv arī Latvija.

Otrais kritērijs – līdzšinējā darbība, tajā pieņemtie lēmumi, dažādos amatos gūtie sasniegumi vai sakāves. Pēc šī kritērija varētu atsijāt cilvēkus, kam jau ir bijusi iespēja strādāt būtiskos posteņos un dot savu ieguldījumu kādas jomas (arī mediju) attīstībā. Šis kritērijs ir svarīgs visiem kandidātiem, jo viņiem vajadzētu būt sevi apliecinājušiem iepriekšējā darbā, spējīgiem sevi ne vien radoši vai citādi izteikt, bet ieraudzīt savu darbību plašākā sistēmā.

Izpratni par mediju darbības principiem apliecina nevis ieņemamais postenis, bet gan kandidātu pienesums mediju saturā.

Izpratni par mediju darbības principiem apliecina nevis ieņemamais postenis, bet gan kandidātu pienesums mediju saturā.

Trešais kritērijs – mediju jomas darbības principu izpratne. Par to liecina nevis postenis, bet gan kandidātu pienesums (ja tāds vispār bijis) mediju saturā. Par to liecina arī līdzšinējā darbība mediju jomā un tās mērogs.

Pārskatot kandidātu pulku, kas atgādina rosīgu sociālo tīklu apmeklētāju bariņu ap karstu izklaides ziņu, intriģējoša šķiet pretendentu iekšējā motivācija. Lielai daļai no 41 kandidāta saraksta gribas uzdot jautājumu – kur jūs bijāt agrāk? Ko esat jau darījuši šajā jomā? Par ko iestājāties? Kur ir līdzšinējais ieguldījums progresīvu, pasaulē pašu labāko Latvijas mediju veidošanā? Pēdējos gados ir bijušas tik daudzas iespējas piedalīties diskusijās par mediju attīstību, iesniegt savus priekšlikumus, katram savā darbā cīnīties par kvalitatīvu mediju attīstību, lauzt mediju jomu indējošās pērkamās žurnālistikas tradīcijas, pašiem radīt unikālus un spilgtus medijus! Protams, svarīgs būs katra kandidāta turpmākās darbības redzējums un iespējamie lēmumi par aktuālākajiem jautājumiem, ko NEPLP risinās jau tuvāko mēnešu laikā.

Padomes izvēle būs vēl viens jaunās parlamenta tests, kurā tiks atbildēts uz vienkāršu jautājumu: deputāti pieņems lēmumu par sev labvēlīgu, ne pārāk traucējošu un paklausīgu elektronisko mediju pārvaldības institūciju (tātad neko īpašu nemainīs) vai arī nobalsos par cilvēkiem, kas ir gatavi un spējīgi mainīt šīs NEPLP reputāciju un panākt progresīvas pārmaiņas elektronisko mediju sistēmā.

*Autore kā bijusī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja ir piedalījusies LŽA kandidātu izvirzīšanas procesā un atbalsta to ievēlēšanu NEPLP.

Uzdodiet jautājumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvjiem:

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!