Raksts

Samits pusgada garumā


Datums:
11. jūnijs, 2012


Autori

Ilze Straustiņa


Foto: agelakis

Intervija ar Evu Upīti, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāju, un Edīti Kalniņu, Valsts administrācijas skolas direktori.Gatavojoties ES prezidentūrai, Latvija ir izvēlējusies ilgtermiņa risinājumu — investēt savos cilvēkos.

2015. gada pirmajā pusē Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē. Lai prezidentūru sagatavotu un novadītu gan saturiski, gan administratīvi, būs nepieciešams vismaz 1000 dažādu līmeņu darbinieku ar atbilstošām valodu, ES un sarunu vešanas zināšanām un prasmēm. Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola ir uzsākušas darbu pie potenciālo darbinieku apzināšanas un mācību programmas izstrādes.

Personāla apmācība Latvijas prezidentūrai ES Padomē nodota Valsts administrācijas skolas (VAS) un Valsts kancelejas (VK) ziņā. Kādi būs galvenie uzsvari apmācībā?

Eva Upīte,
Foto – Valsts kanceleja

Eva Upīte: VK ir atbildīga par cilvēkresursu politiku kopumā, [tāpēc] prezidentūras cilvēkresursu jautājums ir uzticēts Valsts kancelejai. Pirmais, ko mēs apzinājām, bija [prezidentūras] kopējās vajadzības — cik kopumā ministrijām ir nepieciešams cilvēku, cik ir darba grupu un kāds ir darba apjoms. Mēs ieraudzījām, kāda ir kopējā aina, — nepieciešams aptuveni 1000 saturisko cilvēku. Par tehnisko personālu mēs varēsim runāt vēlāk, kad apzināsim to nepieciešamību detaļās. Apzinot šos 1000 cilvēkus, mēs pētījām, kas viņiem būs vajadzīgs. Mēs sapratām, ka būs nepieciešama angļu valoda. Tāpēc pagājušā gada nogalē sazinājāmies ar ministrijām un lūdzām ļoti konkrēti definēt tos cilvēkus, kuriem būtu nepieciešama prezidentūras apmācība, — skaitu, vārdu, uzvārdu, viņu lomu prezidentūras darbību nodrošināšanai. Mēs veicām šiem cilvēkiem angļu valodas pārbaudi, un šobrīd ir 600 cilvēku, kas definēti kā prezidentūru nodrošinošais personāls.

Stadijā, kad ir apzināts cilvēku skaits un viņu zināšanu līmenis, VK uzsāk sadarbību ar VAS, un skatāmies, kādas ir mūsu iespējas, kad var uzsākt mācību procesu un cik tās izmaksā. Apmācība tiks vadīta vairākās grupās un sākts ar tiem cilvēkiem, kas būs darba grupu vadītāji. Viņi būtībā iznesīs visu prezidentūru, jo vadīs saturiskās lietas. Tāpēc būtu jāsāk tieši ar šo cilvēku pastiprinātu angļu valodas apmācību, lai tālāk varam iet pie saturiskām lietām. Esam apzinājušas, cik lielas šīs grupas varētu būt un cik liels būtu nepieciešamais finansējums, lai varētu sākt mācības. Tikmēr paralēli mēs sadarbojamies arī ar [Latvijas prezidentūras ES Padomē] sekretariātu, lai nesanāk tā, ka notiek pārklāšanās apmācībās cilvēkiem Briselē un Latvijā. Mēs koriģējam to personālu, kura apmācība notiek Latvijā, savukārt [Latvijas pastāvīgā pārstāve ES] Ilze Juhansone vairāk skatās uz tiem cilvēkiem, kas atrodas Briselē, un to cilvēku apmācību.

1000 ir aptuvenais skaitlis, ko bija izrēķinājušas ministrijas. 600 cilvēku ir skaitlis, ko mēs noteicām atbilstoši izstrādātajām vadlīnijām, jeb četri cilvēki uz vienu darba grupu — darba grupas vadītājs, viņa vietnieks un divi saturiskie cilvēki. Kopumā ir aptuveni 197 darba grupas, bet mēs vērtējam, ka tad, kad Latvija būs prezidējošā valsts, varētu būt 150 darba grupas.

Pēc kādas metodes, sistēmas pārbaudījāt angļu valodas zināšanas?

Eva Upīte: Tika veikts sarežģīts, padziļināts tests vairākās grupās. Pārbaudījām gan runātprasmi, gan klausīties prasmi, gan terminoloģiju. Respektīvi, līmenis, ja testu veiksmīgi izietu, atbilstu darba grupas vadītājam. Par konkrētiem rezultātiem es nevaru runāt, jo testēšana noslēdzās tikai maija beigās. Jūnija beigās mums būs konkrēti rezultāti.

GALVENAIS — ANGĻU VALODA

Kāds personāls vēl darbosies prezidentūrā?

Eva Upīte: 600 cilvēku darbosies prezidentūras darba grupās. Bet ministrijām vēl ir nepieciešami tehniskie cilvēki, kas sagatavo dokumentus. Tie būs 400 cilvēku, kas ministrijās veiks tehnisko darbu dokumentu sagatavošanā ES prezidentūrai. Par šo 400 cilvēku apmācību mēs varēsim runāt tikai tad, ja tam būs finansējums. Pašlaik ir paredzēts, ka šo cilvēku apmācību ministrijas nodrošina pašas. Mēs nevaram zināt ministriju specifiskās zināšanas, ko viņiem konkrēti vajag. Otrs — tehniskais nodrošinājums. Tie būs studenti, brīvprātīgie. Kaut vai sagaidīt cilvēkus lidostā. Viss atkarīgs no tā, kā mēs darbu organizējam. Jo labāk mēs noorganizēsim, jo mazāk cilvēku mums būs nepieciešams.

Edīte Kalniņa,
Foto – Valsts kanceleja

Edīte Kalniņa: Šobrīd atsevišķās ministrijās, piemēram, Finanšu ministrijā, jau notiek angļu valodas mācības. Tas, kas tiks mācīts šeit [VAS], — uzsvars tiks likts uz ES institūcijām un specifisko terminoloģiju, kas nepieciešama sarunu vadīšanā. Nav viegli novadīt sanāksmes, kur ir 27 valstu pārstāvji, angļu valodā. Mums ir arī apmācība franču valodā. Es šeit strādāju tieši 3 nedēļas[ 1 ]. Tas bija labs iesākums — sākt darbu ar plāna izveidošanu ES prezidentūras mācībām. Tas ir ļāvis apzināt arī esošās iespējas, tajā skaitā telpu, resursu iespējas. VAS loma būs arī iepirkuma organizēšana.

Kā tiks izvēlētas angļu valodas apmācības programmas?

Edīte Kalniņa: Pilnīgi noteikti mēs sludināsim arī starptautisku konkursu, taču tiks aicināti piedalīties arī vietējie pakalpojumu sniedzēji. Tāpēc jau angļu valodas testēšana notika — ir ļoti dažādi līmeņi. Pilnīgi iespējams, ka augstāko līmeni — šos cilvēkus — varētu sūtīt uz Briseli vai arī aicināsim ārvalstu pakalpojuma sniedzējus [uz Latviju]. Bet B vai pat A līmenim[ 2 ] mācības varētu notikt šeit.

Eva Upīte: Iepirkumi jāsadala divās daļās. Pirmā — angļu valodas apmācība, kura vairāk ir orientēta uz vietējiem mācībspēkiem. Otra — prezidentūras saturiskie kursi. Šeit mums ir jāskatās citu valstu pieredze, tie mācībspēki, kas jau ir palīdzējuši citām prezidējošajām valstīm sagatavoties prezidentūrai. Saturiskās mācības, kuras mēs plānojam, būs angļu valodā. Tāpēc pirmais līmenis ir angļu valoda. Tajā brīdī vairs nav nozīmes, no kurienes ir mācībspēki — no Latvijas vai ārvalstīm.

2015. gads vairs nav aiz kalniem. Vai A līmeņa svešvalodu zinātājiem nevajadzētu uzsākt mācības jau šobrīd?

Eva Upīte: Viss ir atkarīgs no tā, kādi būs rezultāti. Uzmanību pamatā pievēršam tikai C un B līmenim. A līmeni mēs pašlaik atstājam rezervistos. Jācer, ka svešvalodu zināšanas būs labas un mums nevajadzēs aizrauties ar A līmeņa apmācībām.

Tomēr, ja pienāk X stunda un zināšanas svešvalodās lielākajai daļai pretendentu ir A līmenī, vai esat apsvēruši iespēju pieaicināt no malas cilvēkus ar labām svešvalodas zināšanām?

Eva Upīte: Ir divi prezidentūru pieejas modeļi. Pirmais — mēs investējam savos cilvēkos, veicam apmācību. Šie cilvēki pēc tam Latvijai paliek, un mums ir apmācītu cilvēku resurss. Otra prezidentūras pieeja — tā dēvētā „nopirktā prezidentūra” — respektīvi — mēs darba grupu vadītājus „nopērkam”. Viņi ir profesionāli savā jomā un veic labi sev uzticēto darbu. Latvija ir izvēlējusies ilgtermiņa risinājumu — investēt savos cilvēkos. Līdz ar to mēs skatīsimies, vai varam nosegt visas darba grupas ar valsts pārvaldē strādājošajiem. Tas būtu lieliski. Savukārt, ja būs cita situācija, piemēram, attiecīgajā darba grupā nebūs vadītāja, protams, ar atsevišķu līgumu uz laiku tiks piesaistīti cilvēki no malas. Būtiski, ka šie cilvēki ir savas jomas speciālisti. Tikai tie cilvēki, kas ir šajā vidē, zina konkrētās problēmas un jautājumus, tās tēmas, par ko diskutēs. Nereti ir tā, ka šie eksperti, kas jau vairākus gadus pēc kārtas ir braukājuši pa dažādām valstīm, brīdī, kad kaut kas atkārtojas vai pārklājas, iesmejas, sakot, ka šis jau ir pieredzēts citās prezidentūrās. Tā ir situācija, ko mēs nedrīkstam pieļaut, — mēs nedrīkstam atkārtoties.

BURKĀNS IERĒDŅIEM

Iztēlojamies, ka pēc mācībām 2014. gada nogalē mums ir viss nepieciešamais personāls. Vai 2015. gada sākumā šie cilvēki vēl strādās valsts pārvaldē? Kas ir tas „burkāns”, ar ko jūs viņus motivēsit palikt?

Eva Upīte: Svarīgi ir tas, ka cilvēks, kas iziet saturisko apmācību, slēdz līgumu. Tas nozīmē, ka viņš uzņemas materiālas saistības pret valsti. Papildu tam — pusgadu pirms prezidentūras, gatavojot saturiskas lietas, viņš dodas uz dažādām prezidējošām valstīm [un] tā saukto troiku[ 3 ], kur notiek informācijas apmaiņa. Līdz ar to šim cilvēkam tiek noteikts piemaksas bonuss. Tas lielākais „burkāns” ir, ka šī bonusa sistēma ir sadalīta divās daļās. Daļu izmaksā uzreiz, bet otra daļa veido tādu kā uzkrājumu fondu. Tajā uzkrāto naudu cilvēks saņem tikai tad, kad beigusies visa prezidentūra. Domāju, kas pats lielākais „burkāns” būs iespēja piedalīties ES prezidentūras nodrošināšanā. Materiālajām lietām vajadzētu būt pakārtotām.

Edīte Kalniņa: Prezidentūra paver iespējas, starptautisko redzējumu. Domāju, ka cilvēku vislabāk motivē izaugsme, zināšanu gūšana, kompetences palielināšana.

Vai mācību rīkošanā esat aizguvuši pieredzi arī no citām ES prezidentūrām, no valstīm, kas ir līdzīgā situācijā kā Latvija?

Eva Upīte: Laikā, kad gatavojām vadlīnijas, mēs paskatījāmies, kas citās valstīs ir mācīts. Skatījām citu valstu pieredzi un iekļāvām to savās vadlīnijās[ 4 ]. Arī šī depozītu sistēma nāk no citu valstu pieredzes. Vienīgā atšķirība, kas ir Latvijai no citām valstīm, — mūsu apmācāmo skaits nav tik vērienīgs kā citās valstīs. Citur apmācīti 5000 vai 3000 cilvēku. Piemēram, Polija savu prezidentūru vērsa uz lieliem finanšu resursiem un rīkoja šo pasākumu ar pompu. Mūsu doma ir pievērst lielāku uzmanību saturiskām lietām. Lai esam interesanti nevis ar pompu, bet ar saturu. Turklāt tādu pompu noorganizēt mēs diez vai varēsim.

LŪZUMS ADMINISTRĀCIJAS SKOLĀ

VAS pēdējos gados ir cietusi ievērojamu finanšu un darbinieku skaita samazinājumu. Kāda ir jūsu vīzija par VAS turpmāko attīstību?

Edīte Kalniņa: Redzot apmācīto ierēdņu statistiku, var novērot, ka ir noticis būtisks lūzums[ 5 ]. Centralizētais finansējums, kas iepriekš bijis, ir noņemts vai mazinājies. Tas, ko mēs sākam ieviest, ir vajadzību noskaidrošana. Tāpat arī kritēriju noskaidrošana — kas ir svarīgi, saņemot mācības? Mēs esam noskaidrojuši, ka svarīgi ir, ja pasniedzējs pats ir strādājis valsts pārvaldē un teorijas spēj attiecināt uz konkrētām situācijām. Nozīmīgi ir skaidrot arī normatīvo aktu izmaiņas, tātad arī ekspertu piesaiste. VAS šobrīd pārstrukturē savu piedāvājumu, pārveidojam pašus kursu aprakstus, jo dalībnieki grib zināt, kas ir pasniedzējs, ko viņš ir veicis, kāda ir viņa kompetence, kādi ir mācību mērķi. Nepieciešams ieviest arī tādu mazu mārketinga rozīnīti.

Kas ir tās specifiskās mācību jomas, ko piedāvā VAS un nepiedāvā privātais sektors?

Edīte Kalniņa: Visām ministrijām ir kopējas jomas, un mēs šobrīd domājam par moduļu sistēmu: pirmais — A modelis — kursi jauniem ierēdņiem. Privātais sektors tādus nepiedāvā. Tas ir ievads valsts pārvaldē, administratīvais process. B modelis — visiem valsts pārvaldē strādājošajiem, administratīvais process, normatīvie akti, budžeta plānošana. Pastāv arī specifiskās jomas, kuras mēs piedāvāsim ministrijām atsevišķi, jeb specifiskie moduļi. VAS uzņemas atbildību par kursu saturu, kas tiek mācīts ierēdņiem un tiek saskaņots ar stratēģiskajiem dokumentiem.

Vai ir plānots atgriezties pie centralizēta finansējuma valsts pārvaldes darbinieku mācībām?

Eva Upīte: Šis ir jautājums, kas jārisina cilvēkresursu koncepcijas ietvaros. Tas nozīmē, ka būtu konkrēts tematu bloks, ko tieši mācītu VAS. Piemēram, cilvēkam, kurš atnāk no privātā sektora valsts pārvaldē, tiek nodrošināts konkrēts mācību kurss, kurā viņam ir jānokārto eksāmeni un jāsaņem attiecīgs sertifikāts. Tālāk ir kurss, kas ir kā zināšanu uzlabošana. Ja tiek grozīts kā normatīvais akts, kas ir ļoti būtisks valsts pārvaldei, viņš atkal dodas uz VAS un apgūst konkrēto kursu. Par finansējumu varēs runāt tad, kad šī koncepcija tiks atbalstīta valdības sēdē.

Kad tas varētu notikt?

Eva Upīte: Plāns ir šā gada nogale. 2013. gada budžets tas pilnīgi noteikti nebūs. Tomēr vēlētos atgriezties pie tā, ka ir tāds pamatkursu līmenis, ko nodrošina VAS. Tas nav atkarīgs no katras iestādes finansiālās situācijas, bet gan no vajadzības.

Edīte Kalniņa: Es arī saskatu, ka ir kaut kāda robeža, līdz kurai arī valsts uzņemas atbildību par to, ka ierēdņi ir kompetenti. Tas ir mūsu lauciņš. Mēs varam darboties tirgus apstākļos, tomēr būs tāda ierobežota teritorija, kur mums ir valsts pasūtījums.

Vai VAS seši darbinieki spēs tikt galā ar šādiem ambicioziem plāniem — nodrošināt prezidentūras mācības un konkurēt brīvajā tirgū?

Edīte Kalniņa: Saistībā ar ES prezidentūru mums ir plānota papildu darbinieku piesaiste, līdz ko sāksies ES prezidentūras mācības.

JA NESAMĀCĪS, AIZLIENĒS

Vai ir izskatīts variants ES prezidentūras kontekstā mācīt ne tikai ierēdņus, bet arī citus, piemēram, nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjus?

Eva Upīte: Pašlaik [plānoti] ir tikai un vienīgi darba grupu vadītāji un saturiskie cilvēki. Citiem indivīdiem mācības netiek plānotas. Ja budžets atļauj, ministrijas var apmācīt arī NVO vai kapitālsabiedrības, kuru cilvēki būs nepieciešami viņu darbības nodrošināšanā. Prezidentūras mācībām ir kopējais budžets, un tā turētājs būs VAS. Tas, kas būs ministrijām jāatrod savos resursos, — ja viņiem būs nepieciešamas saturiskās mācības uz vietas. Piemēram, nav kaut kādā jomā speciālistu, pieņemsim kodoldrošībā, un Latvijai būs jāvada šajā jautājumā darba grupa. Ministrija var pati meklēt resursus, apmācīt darbinieku tieši šai jomai, lai būtu padziļinātas zināšanas kodoldrošībā. Tam apmācības pašlaik netiek plānotas.

Vai ir zināms, cik daudz ir valsts pārvaldes darbinieku, kuriem papildu mācības nebūs vajadzīgas?

Eva Upīte: Piemēram, Ārlietu ministrija vispār nav pieteikusi nevienu ierēdni mācībām, jo viņi jau pašlaik var nodrošināt ES prezidentūru ar jau esošajiem resursiem. Šādu pašu informāciju devusi arī Aizsardzības ministrija, sakot, — ja būs nepieciešama kāda apmācība, tad viņi to veiks iekšēji. Pārējās ministrijas pašlaik vēl nav apzinājušas tādus resursus, kas viņiem būtu no Briseles vai citām organizācijām, ko varētu piesaistīt. Līdz ar to apmācīs esošos ministrijas darbiniekus.

Latvija piesaistīs ES prezidentūrai arī cilvēkus, kuri šobrīd strādā ES institūcijās. Cik daudz būs šādu cilvēku?

Eva Upīte: Pašlaik tas ir pilnībā atkarīgs no konkrētās ministrijas, jo šos cilvēkus zina tikai ministrija.

Bet kā darbojas cilvēku piesaistīšana no ES institūcijām? Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri strādā ES institūcijās un uz prezidentūras laiku ES institūcijas ir gatavas mums viņus „aizlienēt”?

Eva Upīte: Pamatdoma ir šāda — kad konkrētā valsts prezidē, ES institūcijas ļoti labprāt „aizlienē” cilvēkus. Tas nozīmē, ka viņiem tiek saglabāta pamatalga, plus viņiem ir iespēja piedalīties Latvijā prezidentūras nodrošināšanā.

Vēl gribēju piebilst attiecībā uz mācībām — liels izaicinājums būs ministru mācības. 2014. gadā būs notikušas Saeimas vēlēšanas, un būs jauna valdība. Tad līdz prezidentūrai būs palikuši vairs tikai pāris mēneši, un mums būs jābūt sagatavotam tādam kā superkursam ministriem, lai viņi varētu būt prezidentūras pilnvērtīgi locekļi, maksimāli līdzdarboties un saprast, par ko ir stāsts. Mēs jau nevaram zināt, kādi cilvēki tiks ievēlēti.

Atgriežoties pie prezidentūras darbiniekiem, precīzāk — pie tā sauktajiem liaison officers jeb brīvprātīgajiem, — ja kāds vēlēsies iesaistīties prezidentūras nodrošināšanā, kas viņam būtu jāzina? Vai jāiet jau tagad mācīties, lai pilnvērtīgi varētu darīt savu darbu?

Eva Upīte: Vēlos uzsvērt — mēs negatavojamies būtiski palielināt valsts pārvaldi. Pašlaik tiek plānots viss tā, ka mēs darbojamies uz esošajiem resursiem. Bet būs arī brīvprātīgo organizatoriskā apmācība, instruktāža. Šie cilvēki darīs vairāk tādus tehniskus darbus — sagaidīs, pavadīs, kopēs u.t.t.. Pašlaik [brīvprātīgajiem] tiek izvirzīts viens kritērijs — angļu valodas zināšanas. Citas specifiskas zināšanas šiem cilvēkiem nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir arī vēlme darboties. Gribētu aicināt cilvēkus nepieiet prezidentūrai vienkāršoti. Ja atceramies, ko Latvijai nozīmēja NATO samits, — tās bija pāris dienas, bet prezidentūra būs tāds NATO samits pusgada garumā. Tāpēc maksimāli būs nepieciešama jebkura cilvēka sapratne un atbalsts. ES prezidentūra — tā ir iespēja parādīt ne vien valsts pārvaldi, bet valsti kopumā. Tā būs mūsu reklāma pusgada garumā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!