Foto: Jeremy Page
Lai neizsauktu pārmetumus no žurnālistiem, vismaz simboliski vajadzētu piespiest Budapeštu mediju likumu mainīt, bet nav arī izdevīgi radīt klapatas ES prezidējošajai valstij.
Pirms septiņiem gadiem, 2004. gada janvārī, futbola spēles laikā Portugālē uz laukuma pēkšņi apstājās 25 gadu vecās ungāru zvaigznes Mikloša Fehera sirds. Sāpju nomocītā un sviedriem pārklātā sportista seja tika iemūžināta dažas minūtes pirms nāves. Fotogrāfija ne tikai aplidoja Portugāles medijus, bet parādījās arī uz Ungārijas lielākā dzeltenās preses izdevuma pirmās lapas, izraisot šoku mirušā sportista tuviniekiem un plašas debates par preses ētiku visā valstī.
Šis ir piemērs, kuru tagad piesauc Budapeštā, aizstāvot jauno, vēl tikai decembrī pieņemto un pretrunām pilno mediju likumu, kas Ungārijas pirmās dienas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras krēslā pārvērtis īstā cīņas laukā.
Atrod bīstamus punktus
Debates par Ungārijas preses likumu sākās pēc Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāves mediju brīvības jautājumos Duņas Mijatovičas (Dunja Mijatovic) ziņojuma, kurā viņa brīdināja par vairākiem punktiem, kas varētu apdraudēt preses un vārda brīvību Ungārijā.
Satraukumu izraisījis fakts, ka jaunais likums paredz izveidot jaunu mediju uzraudzības institūciju, kas mantos iepriekšējās mediju padomes darbu. Jaunā institūcija uzraudzīs gan sabiedrisko, gan privāto mediju darbību, un tās pārstāvjus iecels parlaments, kurā patlaban vairākumu vietu ieņem vadošā labēji konservatīvā Fidesz partija. Turklāt institūcijas rokās būs noteikt medijiem naudas sodu līdz pat vairākiem simtiem tūkstošiem latu par pārlieku asām, uzbrūkošām un politiski nelīdzsvarotām publikācijām vai pārraidēm, kā arī organizācija būs tiesīga pārbaudīt plašsaziņas līdzekļu aprīkojumu un dokumentus un varēs piespiest žurnālistus atklāt avotus jautājumos, kas attiecas uz valsts drošību.
Mijatovičas ziņojums izraisījis sprādzienam līdzīgu efektu visā Eiropā. Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā un citur valstī notika žurnālistu protesti ielās un klusēšanas akcijas redakcijās. Uz Ungāriju pēdējās nedēļās plūda atbalsta vēstules no starptautiskajām un nacionālajām mediju organizācijām. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija, novērtējot jauno Ungārijas mediju likumu, izplatīja paziņojumu, kurā brīdināja par draudiem preses brīvībai šajā valstī.
Eiropas Komisijas viceprezidente Nellija Krusa (Neelie Kroes) nosūtīja vēstuli Budapeštai, paužot bažas un jautājot pēc līguma teksta skaidrāka izklāsta. Kritisku vārdus Ungārijai veltīja arī citu valstu politiķi, vairāki pat apšaubīja Ungārijas tiesības vadīt ES prezidentūru. Īpaši skaļi kritiku pauda Francija un Vācija.
Politiķi taisnojas
Ungārijas varas vīri joprojām vienā balsī apgalvo, ka jaunā likuma mērķis nav ierobežot un neitralizēt medijus. Stingrība rodoties arī no fakta, ka pēdējos gados Ungārijā kā nezāles pēc lietus sazēlušas antisemītiska un naidu kurinoša satura interneta mājas lapas, savukārt daudzi populāri televīzijas kanāli nekautrējoties izrādīt teju vai pornogrāfiska rakstura raidījumus un filmas nebūt ne tik vēlās vakara stundās, savukārt publisku pazemojumu bieži ciešot dažādu televīzijas šovu dalībnieki, kuriem pirms došanās ēterā liekot parakstīt līgumu, ka viņi atsakās no jebkādām tiesībām uz pretenzijām.
Iepriekšējais Ungārijas mediju likums tapa 1996. gadā un tagad, 14 gadus vēlāk, ir radīts jauns. Kā stāsta komunikāciju lietu sekretārs Zoltans Kovāčs (Zoltan Kovacs), vecais likums bija morāli novecojis, jo tika pieņemts laikā, kad Ungārijā nebija nedz interneta, nedz jauno mediju iespēju. Jaunajam likumam tapt traucējušas arī mūžīgās politiskās nesaskaņas, jo neviena valdība divdesmit gadu pēc Ungārijas neatkarības pasludināšanas nav spējusi savākt vairākuma atbalstu jauna, kvalitatīva mediju likuma tapšanai.
Pretosies spiedienam
„Ja ES pieprasīs, Ungārija būs gatava grozīt mediju likumu,” tā pirms dažām dienām Budapeštā paziņoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans (Viktor Orban). Taču valdības galva, kas starptautiskajā presē nosaukts par Putinu un Lukašenko, nesteidzas piekrist, ka likums nav veiksmīgs un ka tajā bez šaubīgajiem mediju uzrauginstitūcijas punktiem ir vēl visa kā, ko, iespējams, nevajadzētu regulēt preses likumam. Vai tiešām mediju likumam būtu jābūt 194 lappušu garam? „Neviens spiediens no ārpuses, ja tas nebūs balstīts uz veselo saprātu un saprātīgiem argumentiem, nepiespiedīs Ungāriju manīt likumu,” tā ārvalstu žurnālistu pilnā zālē Budapeštas parlamentā prezidentūras sākumam veltītajā preses konferencē paziņoja Ungārijas premjerministrs V.Orbans.
Viņš, cilvēks, kurš pats savulaik aktīvi cīnījies par Ungārijas neatkarību no komunisma, uzsver, ka valsts tik mērķtiecīgi ir vēlējusies iestāties ES, ka tagad būtu absurdi to visu noārdīt. „Mēs esam valsts, kas izlējusi daudz asiņu un atdevusi daudz dzīvību brīvības vārdā, saceļoties pret totalitārismu, un mums ir tiesības uz tādu pašu demokrātiju kā citām valstīm Rietumeiropā,” tā Orbans. Viņš turpina uzsvērt, ka jaunais mediju likums ir veidots, ņemot par pamatu citu ES valstu preses likumus un tajā neesot neviena paša punkta, kuru būtu izdomājusi tikai Ungārija.
Tam, ka jaunizveidotā mediju uzrauginstitūcija var uzurpēt pārāk lielu varu, viņš nepiekrīt, jo visi tās locekļi būšot neatkarīgi. Turklāt likumā esot skaidri un gaiši norādīts, ka ikvienu uzrauginstitūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā un arī sodus nepiešķir, kamēr nav tiesas lēmuma. Orbans arī atsakās piekrist, ka likums šādā variantā var kļūt par lielisku mediju apklusināšanas ieroci ja ne tagadējās tad, iespējams, kādas no nākamo valdību rokās.
Neērtā prezidentūra
Kā argumentu tam, ka demokrātija Ungārijā nav „apstājusies”, politiķi min arī faktu, ka presē valdību pātago tikpat asi kā agrāk. „Mani katru dienu lamā. Bet tā ir preses brīvība, un es tur neko nevaru padarīt,” prezidenta pils spoguļzālē kādā neformālā brīdī sarunā ar žurnālistiem atzīstas valsts prezidents Pols Šmits, kurš atbalsta Orbana līniju.
„Šī ir jauna valdība, bez jebkādas pieredzes. Šie politiķi astoņus gadus bija opozīcijā un daudzi no viņiem nekad nav bijuši valdībā. Taču, protams, arī pats likums ir izveidots tā, ka tam ir viegli uzbrukt. Jebkuram likumam, kurš grasās regulēt medijus, intuitīvi gribas uzbrukt. Ikviens šāds likums raisīs aizdomas un šķitīs draudīgs,” secina žurnālists un mediju analītiķis Ģerdžs Forišs (György Foris).
Lai arī Ungārijas prezidentūras sākums ES līdz ar skandālu ir sagandēts, mediju analītiķi atzīst, ka tā no vienas puses ir pat veiksme, citādi, iespējams, strīdīgie mediju likuma punkti būtu uzsākuši savu ceļu, plašākas sabiedrības neievēroti. „Mani kolēģi, kuri protestē gan demonstrācijās, gan apturot darbu uz laiku, rīkojas patiesi un taisnīgi, jo viņi jūt, ka ir notikusi iejaukšanās tajā, kam viņi tic un par ko iestājas. Taču es arī piekrītu, ka nevar apšaubīt to, ka preses brīvība Ungārijā tomēr eksistē, pretējā gadījumā mēs neredzētu tādus viedokļus, kādus ikdienu redzam parādamies mūsu medijos. Šis likums ir viens konkrēts piemērs tam, ka visas līdzšinējās valdības ir kopušas augsni cilvēku neuzticībai. Es nedomāju, ka demokrātija Ungārijā ir apdraudēta. Un es pagaidām nezinu, kā jaunais mediju likums strādās praksē. To tiešām mēs redzēsim jau tuvākajā nākotnē,” uzsver Ģerdžs Forišs.
Sodīs vai nogaidīs?
Gandrīz 200 lappušu biezo mediju likumu, kas ir apstiprināts, parakstīts, nopublicēts oficiālajā laikrakstā un stājies spēkā, ungāri tagad ir iztulkojuši angliski un nosūtījuši Eiropas Komisijai (EK), kas sākusi izmeklēšanas procesu. Līdz šim visa kritika, arī no ES puses, lielākoties balstījusies uz D.Mijatovičas ziņojumu. Aizvadītajā piektdienā, tiekoties ar medijiem Budapeštā, EK prezidents Žoze Manuels Barrozo (Jose Manuel Barroso) centās iejusties preses aizstāvju tēlā un paziņoja, ka viņu iepriecina premjera Orbana gatavība mainīt likumu, ja ES tajā saskatīs problēmas. „Ungārija ir demokrātiska un par to mums nav šaubu, jo tā ļoti labi zina, ko nozīmē totalitārisms,” uzsvēra Barrozo. Taču EK vadītājs sev raksturīgajā manierē izvēlējās neitrālo vidusceļu, sakot, ka tagad jāsagaida spriedums no EK ekspertiem.
Tikmēr kritisko toni ir mazinājušas Vācija un Francija, kas par visām ES valstīm visskaļāk pauda, ka Ungārijas mediju likums neatbilst Eiropas vērtībām un ka valsts prezidentūra ir mata galā. Vācija paziņojusi, ka neapšauba Ungārijas demokrātiju, savukārt Francija pēc Orbana „dūriena” izplatījusi „trīs rindiņas” no Elizejas pils, ka neatceras laiku, kad Ungārija būtu Francijai mācījusi dzīvot un ka Francija nemaz negatavojas kādam mācīt dzīvot.
EDSO pārstāvi Duņu Mijatoviču, kas izraisīja kritikas vētru, Ungārijas valdība tagad ir uzaicinājusi ciemos un tuvākajās dienās gaida viņu ierodamies Budapeštā, lai kopīgi izvērtētu likumu un iebildumus.
Tikmēr tiek gaidīts slēdziens no Eiropas Komisijas, vai likums atbilst organizācijas standartiem. Kad tas varētu būt zināms, pagaidām ir atklāts jautājums. Eksperti lēš, ka Brisele tagad ir ļoti neērtā situācijā. No vienas puses, lai neizsauktu pārmetumus no žurnālistiem, vismaz simboliski vajadzētu piespiest Budapeštu likumu mainīt, bet no otras puses nav izdevīgi arī radīt klapatas ES prezidējošajai valstij. Viens no minējumiem ir, ka Eiropas Komisija slēdzienu varētu novilcināt līdz prezidentūras beigām vasarā. Tomēr tas diezin vai īstenosies.
Taču Ungārijas gadījums ir atvēris citas slūžas. Jau ilgstoši preses brīvības pārkāpumi tiek pārmesti virknei vecās demokrātijas valstu. Piemēram, Itālijai, kur liela daļa mediju koncentrējas premjerministra Silvio Berluskoni rokās, un Francijai, kur par pārāk kritiskiem komentāriem prezidenta vai valdības virzienā ripo diktoru un dienestu vadītāju galvas. Taču Brisele šiem ietekmīgajiem Eiropas smagsvariem līdz šim nav uzdrošinājusies aizrādīt. Tādēļ iepriekš asie pārmetumi Ungārijai vairākiem politikas analītiķiem bija šķituši kā varas demonstrēšana pret jauno valsti, kurai pārmest vienmēr ir vieglāk. Tagad Briselē bāzētā Starptautiskās Preses asociācija gatavojas publiskam forumam par mediju brīvību Eiropā.