Raksts

Šai zemē visdārgā kirilicu guvām


Datums:
26. novembris, 2002


Autori

Māris Čaklais


"Lauku Avīze", 26.11.2002.Rubrika: Komentārs (3. lpp.)raksts pārpublicēts ar Lursoft atļauju no Lauku Avīzes arhīvawww.news.lv

Cik tur trūka, ka pēc 1945. gada Latvijas “atbrīvošanas” slāvu alfabēta kirilicas uzspiešana būtu notikusi arī Baltijas tautu rakstībai. Kāpēc gan tā tomēr nenotika? Varbūt nokautrējās? Kur nu. Varbūt pietika ar divām izsūtīšanām, lai “nomierinātu” satrauktos un nepaklausīgos prātus? Bet varbūt tomēr kultūru atšķirības, proti — “atbrīvotāju” un “iedzimto” kultūras un mentalitātes — atšķīrās tik pārāk krasi, lai mēģinātu ķerties pie latīņu alfabēta nomaiņas ar slāvu alfabētu — kirilicu.

Ir kāds amizants Viļņā 1868. gadā izdots latviešu tautasdziesmu, mīklu un sakāmvārdu krājums — Jāņa Sproģa kopojums “Latviešu tautas daiļrades pieminekļi”, kas iespiests latviešu valodā ar krievu burtiem, dodot paralēli tulkojumu krievu valodā. Šo izdevumu ir vērts pārlapot, lai redzētu, kas varēja notikt ar latviešu valodu, ja tā būtu nokļuvusi kirilicas apkampienos. Lasi un nezini — smieties vai raudāt…

Bet varbūt tas bija vienkārši laimīgs gadījums, kādu arī padomju impērijā pa reizei gadījās? Lūk, Moldovā, kura nokļuva padomju knaiblēs mazliet agrāk par Latviju, Lietuvu, Igauniju, 1941. gadā ar Staļina dekrētu moldāvu ortogrāfija tika pārformēta uz kirilicas bāzes. Tā tas bija līdz 1988. gadam — moldāvu atmodas laikam, kad moldāvu valoda tika atzīta par rumāņu valodas sastāvdaļu, par valsts valodu un tai atdota dabiskā latīņu ortogrāfija. Deviņdesmito gadu nogalē, kad atkal nāca pie varas komunisti un viņiem izdevās piešķirt valsts valodas statusu arī krievu valodai, tomēr moldāvu bērni skolās joprojām var mācīties nesakropļotu fonētiku, leksiku, valodu vispār.

Asi un dzedri valodu kontroles vēji sākuši pūst Krievijas Federācijā. Krievijas Valsts dome pagājušajā nedēļā otrajā un trešajā lasījumā apstiprinājusi labojumus likumā “Par Krievijas Federācijas tautu valodām”, kas reglamentē, ka visām Krievijas teritorijā dzīvojošām tautām ir jālieto kirilica — slāvu alfabēts.

Kāpēc tāds satraukums, ja jau ilgus gadus tas darbiņš ir bijis nostrādāts — arābu vai latīņu rakstība izskausta, kirilica ieviesta, neskatoties un neklausoties, cik sakropļoti skan, teiksim, tatāru vai baškīru valoda ierobežotajos kirilicas fonēmu apzīmējumos?

Izrādās, satraukums un steidzīga rīcība sekojusi Tatarstānas Valsts padomes lēmumam par atteikšanos no kirilicas un pāreju uz latīņu alfabētu. Tjurku valodu eksperti ar lietišķiem piemēriem argumentē, ka tjurku valodās lietots latīņu alfabēts precīzāk atspoguļo šo valodu fonētiskās īpatnības. Turklāt, uzsver eksperti, tas ļautu vieglāk adaptēties interneta un globalizācijas laikmetā.

“Fonētiskās īpatnības kirilica patiešām neatspoguļo,” teic latviešu tjurkologs dzejnieks Uldis Bērziņš, “tā ir neatbilstoša gan tatāru, gan baškīru valodu skanējuma atveidošanai.”

Likuma izmaiņu pieņemšana pirmajā lasījumā Krievijas Valsts domē sekoja Tatarstānas Valsts padomes lēmumam uz karstām pēdām jau jūnijā. Joki mazi, ja baškīru savā republikā ir kādi 900 tūkstoši, bet tatāru skaits Tatarstānā tuvojas vai jau pārsniedz 2 miljonus.

Nav tā, ka satraukušies būtu tikai intelektuāļi un izglītības darbinieki. Tajā pašā jūnijā Baškortostānas un Tatarstānas prezidenti Murtaza Rahimovs un Mintimers Šaimijevs asi kritizējuši Krievijas Federācijas varas iestādes un plašas saziņas līdzekļus par attieksmi ne tikai pret valodu, bet arī pret nacionālo politiku vispār. Rahimovs Putina klātbūtnē izteicis neapmierinātību ar to, ka Krievijas prese Baškortostānas valdības pasākumus palīdzēt bērniem apgūt dzimto valodu vērtē kā “nacionālisma un separātisma” izpausmes.

Savukārt Šaimijevs minējis faktu, ka Krievijas Federācijas lietu un nacionālās politikas ministrija atsūtījusi dokumentu, kurā nosodīta “lietvedības kārtošana divās valodās”.

Kirilicas piespiedu saglabāšanu, proti, uzspiešanu, Krievijas Valsts domē atbalstījuši, kā tagad saka — “viennozīmīgi” — 336 deputāti, pretī balsojuši vien 15 — acīmredzot tajā skaitā Tatarstānas un Baškortostānas deputāti.

Tatarstānas deputāts Fandass Satiuļins: “Nevienu alfabētu nevar izmantot visām valodām bez jebkādas izšķirības — tāda precedenta visā pasaulē nav.”

Tatarstānas Valsts padomes kultūras komisijas vadītājs Razils Vaļejevs: “Krievijas Valsts domes pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar Krievijas konstitūcijā paredzētajām nacionālo valodu tiesībām uz brīvu attīstību.”

“Tas ir nedemokrātisks solis, liels, nopietns aizvainojums tatāru tautai,” teic Uldis Bērziņš, “bet tas tikai turpina to tautu biedēšanas līniju, kas ir Putina līnija.”

Tatarstānas valdība Krievijas un Tatarstānas attiecību pamatprincipu līguma sakarībā paskaidro: “Tatarstānas satversmes 59. punkts nosaka, ka Tatarstānas likumiem ir prioritāte pār visiem pārējiem tiesību aktiem.”

Ja tā, tad taču arī pār nu jau pieņemtajiem Krievijas Valsts domes likuma labojumiem. Ar tatāriem nebūs tik vienkārši.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!