Sacensības uz nevienlīdzīgiem noteikumiem

Kamēr "oficiālās" reklāmas kaujas laukā partijas cīnās ar, no vienas puses, populistiskiem saukļiem solot labumus sabiedrības sociāli mazāk nodrošinātajam slānim,

no otras puses, ar tikpat populistiskiem saukļiem noliedzot “kreiso” politiku kā tādu, “slēpto reklāmu” arēnā šogad pamatā notiek trīs procesi – Saskaņas Centra un ZZS saulītē celšana, un Zatlera reformu partijas dubļos mīdīšana.Joprojām nepārtraukti redzami piemēri, kuros vārds dots tikai vienai no pusēm.

Pirmsvēlēšanu procesu varētu savā ziņā salīdzināt ar sporta čempionātu – kur politiķi ir spēlētāji, partijas – komandas, bet mediji – tiesneši, kuriem būtu jānodrošina vienlīdzīgi spēles noteikumi. Diemžēl atsevišķi “tiesneši” šķiet tiesājam tik vienpusīgi, ka domājoši skatītāji tādus jau sen būtu vismaz izsvilpuši, ja ne nomētājuši ar veciem tomātiem. Protams, paši galvenie tiesneši beigās – 17. septembrī – būs tieši vēlētāji.

Pagājušajā piektdienā, 2. septembrī, uz atlasi “pieteicās” 34 mediju materiāli. No tiem konkursu uz iespējamās slēptās reklāmas “godu” izturējuši 9 materiāli (2 no tiem dublējas internetā/presē), bet vēl 22 tika atzīti par šaubīgiem un atstāti papildus vērtēšanai pēc vēlēšanām.

1. NRA “Kļūst zināms Zatlera partijas patiesais kodols” (antireklāma ZRP)

2. Nra.lv (dublēts)

NRA turpina savu sirsnīgo kampaņu pret ZRP. Godīgi sakot, šajā rakstā ir interesanta informācija, kuru godprātīgs/profesionāls žurnālists būtu varējis izvērst objektīvā un labā analīzē. Diemžēl daudzpusīgas, analītiskas pieejas vietā raksts ir pārpildīts ar neskaitāmiem (protams, ZRP negatīviem) pieņēmumiem – un par NEVIENU no šiem pieņēmumiem nav pavaicāts viedoklis (kaut vai apstiprinošs vai noliedzošs) tām personām, par kurām šie pieņēmumi izteikti… Vai baidās, ka pašas partijas pārstāvju viedokļi varētu būt visas teorijas tik efektīvi atspēkojoši, ka labāk nevaicāt, jo tad raksts zaudēs jēgu? Vai arī vienkārši necieņa pret lasītāju – nav ko sevi apgrūtināt ar žurnālistikas elementārāko standartu ievērošanu, jo NRA auditorija to tāpat nepamanīs?

Kritērijs:

ANTIREKLĀMA – acīmredzami vienpusīga kādas partijas vai tās kandidātu nonievāšana (kas nav skaidri apzīmēta kā komentārs)

3. Vesti Segodna “Прекратить банковскую оккупацию!” (SC)

Nevajag par ātru sapriecāties! Tādu mācību no šī raksta varētu būt guvusi kolēģe, jo “jau biju nopriecājusies, ka nu, lūk, pat Vesti Segodna meklē kādu neitrālu ekspertu SC priekšlikumu banku jomā izvērtēšanai, taču tad internetā pameklēju, kas ir tas Boriss Gafts un viņa Eiropas centrs demokrātijas attīstīšanai” … sorry, “eksperts” piemeklēts SC slavināšanai”. Tam piekrīt arī pārējie kolēģi: “Viena tipa viedokļi jautājumā, kur noteikti būtu arī citi uzskati un tādējādi iespējama diskusija”; “Raksta pēdējā rindkopa ir atklāts atbalsts Urbanovičam, ko var traktēt arī kā aicinājumu balsot”.

Kritēriji:

VIENPUSĪGUMS – Publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti iesaisīto/pieminēto pušu viedokļi.Trūkst/ nav mēģināts noskaidrot citu iesaistīto pušu viedokli. Materiālā nav paskaidrots, ka mēģinājums noskaidrot kādas no pusēm viedokli ir noticis, bet nav izdevies;

PSEIDONOTIKUMS. Medija vai sabiedrisko attiecību darbinieku radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kam nepiemīt t.s. ziņu vērtības, kas veidot, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti medijā;

4. Čas “А есть ли у него справка?” (SC)

5. Chas-daily.com (dublēts)

Šī ziņa izveidota no Valērija Agešina “uzbrauciena” Imantam Parādniekam, bet Parādnieka viedoklis laikraksta veidotājiem nav šķitis interesants… Ja šādu politisko cīņu varētu salīdzināt ar boksa ringu, tad iznāktu apmēram šāda aina – viens bokseris sit, kamēr otram rokas sasietas. Vai Agešina kungam tas šķiet vīrišķīgi?

Kritērijs:

6. PBK “Saruna ar Saeimas deputātu kandidāti Ritu Strodi” (ŠRP-LPP/LC)

Intervija, kuras mērķis acīmredzot un ausīmdzirdot ir parādīt Ritu Strodi kā Latgales reģiona aizstāvi. Protams, jautājumus par Šlesera partiju iepriekšējo atbildību dažādās jomās te nesagaidīt.

Kritērijs:

NEKRITISKA INTERVIJA. Žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši
saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus,
lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas
un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku;

7. PBK “Saruna ar Saeimas deputāta kandidātu Borisu Cileviču” (SC)

Vēl viens no PBK “soft talk” piemēriem. Šeit izpaužas Boriss Cilevičs – pēkšņi kļuvis par izglītības ekspertu. “Cilēvičs mierīgi, bez jebkāda uztraukuma var atstāstīt savus un SC uzskatus dažādos jautājumos, kamēr žurnāliste pat nedomā censties un veidot kvalitatīvāku interviju, lai gan iespējas, īpaši nepilsoņu jautājumā, bija”, raksta kolēģis.

Kritērijs:

8. Latgales Laiks “Mūsu deputāts” (ZZS)

9. Latgales Laiks “Наш депутат” (ZZS)

Noslēdzam ar diviem materiāliem, kas ir veselas reklāmavīzes statusa cienīgi – 4 lappuses ar Riharda Eigima un ZZS reklāmu (šis ir mēģinājums atņemt SC vēlētājus, jo pat vesels antireklāmisks raksts veltīts tieši SC). Taču norāde par to, ka publikācija apmaksāta, parādās tikai pēdējās lappuses apakšā, turklāt materiāla autori to pat nav jaudājuši uzrakstīt korektā latviešu valodā, paverot iespējas visneparastākajām interpretācijām: “Politiska reklāma apmaksāta ar Zaļo un Zemnieku savienību”.

Kritērijs:
Apzīmējums “apmaksāta politiskā reklāma” parādās tikai raidījuma beigās, ir grūti vizuāli identificējams un ir proporcionāli daudz mazāks vai ievērojami nemanāmāks par ierastajiem titriem. Presē – publikācijas atzīmētas kā reklāma, bet uzraksts ir grūti saskatāms vai noformēts pārprotami (piemēram, publikācija tapusi sadarbībā ar X partiju).