Raksts

Sabiedriskie mediji: ilgā starpstāvoklī


Datums:
25. augusts, 2011


Autori

Anda Rožukalne


Foto: zen Sutherland

Moderns, jauns, vēl modernāks – tā īsumā var teikt par topošā sabiedriskā medija tehnoloģiskās attīstības vīziju. Sliktā ziņa: līdz brīdim, kad sabiedriskais medijs kļūs pa īstam mūsdienīgs un daudzpusīgi strādās internetā, jāgaida 2017.gads. Ko darīt, kamēr gaidām?

Jaunā sabiedriskā medija koncepcijas projektā[1] paredzēts daudz vietas un naudas tehnoloģiskiem uzlabojumiem. Vienlaikus Latvijas Radio (LR) un Latvijas televīzijas (LTV) pārstāvji privātās sarunās stāsta, ka jau pašlaik cenšas attīstīt darbību internetā. Un pareizi dara. Bet tam vajadzīga nauda, visticamāk tā nāks tieši no valsts kabatas. Nav īsti skaidrs, kas tehnoloģiju attīstības ziņā īsti notiks laikā starp to, kas ir pašlaik, un to sabiedrisko mediju, kas, ja paveiksies, tiks izveidots pēc vairākiem gadiem. Bet ir skaidrs, ka pēc dažiem gadiem esošā LR un LTV auditorija būs vēl vairāk izmainījusies, sabiedriskie mediji LR un LTV bez spēcīgiem portāliem būs atpalikuši un daļēji aizvietoti ar citiem medijiem.

Lieli plāni, mazas iespējas

Pašlaik sabiedrisko mediju interneta versijas ir kaut kas pa vidu starp informatīvu uzņēmuma vietni un portālu ar diezgan ierobežotiem resursiem. LR ir plašs arhīvs, kurā vajadzētu atvieglot meklēšanas iespējas, dzīvīga un vibrējoša aktuālo ziņu sadaļa, internetā ir nepātrauktas tiešraides iespēja, jautri izskatās webkameras rādītās sarunas ēterā. LR2 un LR3 sadaļās nav tik daudz informācija, bet LR4 atrodami daudzi raidījumi un aktuālās ziņas krievu valodā.

LTV1 un LTV7 interneta vietnes ir vairāk paredzētas pašreklāmas vajadzībām, bet iespējamas ziņu raidījumu tiešraides[2] un pieejams to arhīvs – mazliet smagnējs, bet raidījumus var atrast. Tikai vēl daži LTV raidījumi pieejami internetā, par to rūpējas paši to veidotāji, piedāvājot savas programmas skatīties YouTube.com vai paši savās interneta vietnēs[3]. Tas viss ir daudz mazāk, nekā spēj piedāvāt citi ziņu portāli un mazāk nekā citu valstu sabiedriskie mediji.

LTV Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis stāsta: “2009.gadā bija izveidota LTV portāla koncepcija, tā struktūra bija līdzīga BBC, ar dažādiem formātiem un plašām iespējām. Naudas trūkuma dēļ koncepciju nolikām malā, bet šoruden, veidojot nākamā gada budžetu, paredzēts attīstīt televīzijas portālu. Šogad vēl pārmaiņas neredzēsim, bet nākamajā gadā gan tās varam gaidīt. Tā būs būs nākamā gada prioritāte.” Vairāk viņš nedrīkstot teikt.

LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts publicēšanas vajadzībām gatavs stāstīt vēl mazāk: “Konkrēta plāna nav. Jāveido jaunā LR stratēģija, jo iepriekšējā beidzās 2010.gadā. Kamēr jaunā medija koncepcija nav pieņemta, nozares attīstība nav skaidra, esmu šo jautājumu atlicis līdz oktobrim.” Vienlaikus viņš saka, ka LR portālu un arhīvu uzlabos, radīs iespēju skatīties internetā arī LR2 raidījumus, atļaus klausītājiem tikt pie žurnālistu ierakstu darba materiāliem un komentēt saturu; to visu darīs un centīsies “nekopēt televīziju”.

Joprojām atsevišķi

Esmu aizrāvusies, diezgan regulāri klejojot pa citu valstu sabiedrisko mediju portāliem. Pieminēšu tikai divus. Igauņu ERR[4]. Tas ir plašs un dziļš, kā lielāko mediju portāli daudzās valstīs. Ļoti kvalitatīva, aktuāla ir ziņu sadaļa angļu[5] valodā. Otrs ar informāciju bagāts portāls ir somu YLE, tajā arī daudz informācijas angļu un krievu valodā[6]. Šajā sadaļā ir ļoti interesanta rubrika, kas veltīta Somijas vēsturei, izskaidrojot katras dienas datuma nozīmīgākos vēsturisko notikumus. Interesanta ir piedāvātā iespēja lasīt ziņas vienkāršākā somu valodā un to pamazām iemācīties.

Bet galvenais, ka šajos portālos ir pieeja visiem sabiedriskajiem medijiem – radio un TV kanāliem, jo igauņu un somu žurnālisti apvieno, nevis nošķir pašu radīto saturu.

Latvijā LTV un LR, cīnoties ar hronisku resursu trūkumu, iekrāso interneta vietnes savu zīmolu krāsās, kaļ savus attīstības plānus, bet virzība ir ļoti lēna. Saprotot, ka jaunā sabiedriskā medija veidošanai vajadzīgs laiks, nesaprotu, kāpēc jau pašlaik LR un LTV nevarētu sadarboties interneta vidē un kļūt par ietekmīgu mediju arī tīmekļa lietāju vidū. Abiem sabiedriskajiem medijiem ir tik daudz priekšrocību – profesionāli darbinieki, daudz oriģināla satura, uzticīga auditorija. Uz jau pierasto, pēc satura līdzīgo ziņu portālu fona (tie arī nereti izmanto sabiedrisko mediju žurnālistu sagatavoto infrmāciju) sabiedrisko mediju kopīgais portāls varētu būt nozīmīgs un kvalitatīvi atšķirīgs informācijas resurss. Diemžēl pašlaik www.audience.gemius.lv apmeklētājo interneta adrešu saraksta pirmajā simtniekā sabiedrisko mediju tiešsaistes adreses nevar atrast.

Kanālu ietekmēts skatījums

Šobrīd katra sabiedriskā medija un arī abu kopīgo attīstību internetā kavē juridiskas un menedžmenta pretrunas, jo tehniski ir iespējams savienot LR un LTV piedāvāto informāciju un vietnes, arī arhīvus. Bet tas nenotiek, jo satura resursu apvienošanu neatbalsta arī uzņēmumos pierastā plānošanas un domāšana, redzot attīstību tikai sava medija un tā pašreizējo kanālu robežās.

Sīkāk skaidro LR vadītājs Dzintris Kolāts: “Mēs varam sadarboties neformāli – apmainīties ar skaņu un bildi, izmantot starptautiskos vai reģionālos korespondentus. Bet neko vairāk darīt nav iespējams, jo esam divi uzņēmumi. Ja mums nevajadzētu nemitīgi uzmanīties ar naudu, ar juridiskām problēmām, ja nevajadzētu drebēt no Valsts Kontroles pārbaudēm, tad būtu citādi”. Viņš vēl piebilst, ka kauns to visu sacīt, bet šādos sadarbības projektos abi uzņēmumi domā, kurš kuram maksās, kāds katram būs labums. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšēdētāja vietniece Dace Buceniece saka, ka ātrāk radīta kopīga sabiedrisko mediju portāla ideju “privāti atbalsta, jo jaunā medija koncepcija paredz apvienotu interneta portālu, bet nevar runāt par visas padomes viedokli, tā lēmumus pieņem koleģiāli”.

Kanālu, nevis satura centrēta domāšana ir iekļauta arī pašreizējā sabiedriskā medija koncepcijā. Taču jau labu laiku ir skaidrs, ka mediju lietojumā kanālam ir arvien mazāka nozīme, nozīmīgākas ir mediju lietojuma situācijas un medija piedāvātais saturs. No auditorijas viedokļa ir pilnīgi vienalga, kā divu uzņēmumu vadītāji sadala valsts budžeta līdzekļus. Bet šaubos, vai ir vienalga, ka LR un LTV katrs atsevišķi ieplāno tuvākajā attīstīt interneta vietnes, jo divu portālu paralēla attīstīšana maksā dārgāk nekā viena veidošana. Divi gadi, kopš notiek sarunas par sabiedrisko mediju apvienošanu jau zaudēti, iztērēta arī nauda turpmākās attīstības izpētes darbiem. Nedomāju, ka, gaidot jaunā medija lielā projekta beigu termiņu 2017.gada 4. ceturksnī, vērts zaudēt nākamo valsts līdzekļu daļu šī starpstāvokļa uzturēšanai.

______________________

[1] http://neplpadome.lv/lv/padome/aktualitates/1398-koncepcijas-projekts

2] http://ltvzinas.lv/

[3] plašāka informācija: http://www.ltv.lv/lv/LTV-interneta/

[4] http://www.err.ee/

[5] http://news.err.ee/

[6] http://www.yle.fi/uutiset/news// un http://yle.fi/novosti/

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!