Raksts

Sabiedrību Latvijā vēl neuzskata par saliedētu


Datums:
24. septembris, 2002


Autori

Inga Paparde


Neatkarīgā Rīta Avīze, 20.09.2002.Rubrika: Integrācija (8. lpp.)

Lielākā daļa iedzīvotāju – gandrīz 74 procenti aptaujāto – domā, ka Latvijas sabiedrību nevar uzskatīt par saliedētu un integrētu, liecina sabiedrisko pētījumu centra SKDS Tieslietu ministrijas (TM) Sabiedrības integrācijas departamenta uzdevumā veiktās aptaujas 2001. gada nogalē un 2002. gadā. Aptauju finansēja ANO Attīstības programma.

Ceturtā daļa no aptaujātajiem bija nepilsoņi, pārējie – Latvijas pilsoņi.

Interesanti, ka tikai 12,5 procenti aptaujāto uzskata: kopumā sabiedrība ir saliedēta, bet 13,6 procentiem aptaujāto ir grūti raksturot, kāda pašlaik ir sabiedrība. Nav lielu atšķirību sabiedrības saliedētības vērtējumam no tautības viedokļa – vienlīdz gan latvieši (74,5 procenti), gan krievi (75,4 procenti) norādījuši, ka sabiedrību neuzskata par saliedētu. Lai noskaidrotu, kā iedzīvotāji saprot sabiedrības saliedētību un integrāciju, aptaujas dalībniekiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu – kas, pēc cilvēku domām, ir integrēta sabiedrība. Gandrīz puse – 48,6 procenti – aptaujāto atzina, ka sabiedrība ir saliedēta, ja nepastāv dažādu iedzīvotāju grupu diskriminācija, un tikai nedaudz retāk – 44,2 procentos gadījumu – atzīmēts, ka sabiedrība ir integrēta, ja nepastāv nesaskaņas starp dažādu tautību pārstāvjiem.

Aptaujā tika izzināts, kādā veidā varētu veicināt sabiedrības integrāciju. Trešā daļa jeb 30,1 procents Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrības saliedētību un integrāciju varētu veicināt, uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni, risinot sociālās problēmas (vairāk nākt pretim invalīdiem, mainīt attieksmi pret veciem cilvēkiem, nodrošināt cilvēkus ar darbu) un uzlabojot valsts ekonomisko situāciju. 11,1 procents aptaujāto vēlētos, lai Latvijā būtu mazākas atšķirības iedzīvotāju dzīves līmenī.

Naturalizācijas un nacionālos jautājumus kā sabiedrības saliedētību veicinošu faktoru minējuši 25,4 procenti aptaujāto, no tiem 2,2 procenti vēlētos mainīt valodas likumu, 5,1 procents – lielāku uzmanību pievērst latviešu valodas mācīšanai, lai tas notiktu intensīvāk, lai būtu lētāki kursi un stingrāk tiktu kontrolētas zināšanas; 2,7 procenti gribētu lielāku uzmanību pievērst naturalizācijas procesam, 5,1 procents gribētu, lai visiem nepilsoņiem, kuri Latvijā nodzīvojuši ilgāk par pieciem gadiem, pilsonība tiktu piešķirta automātiski; 5,4 procenti aicinātu novērst nacionālās nesaskaņas. Aptaujātie vēlētos nelatviešus vairāk iesaistīt latviešu sabiedrībā un mainīt citu tautību pārstāvju attieksmi pret Latviju.

Piektā daļa aptaujāto par sabiedrības saliedētības pamatu uzskata politiku un tajā redz iespējamos risinājumus – jāveicina savstarpējā uzticība un tolerance; cilvēkiem vairāk jāiesaistās sabiedriskajā dzīvē, politikā, jābūt vairāk kopīgiem pasākumiem un svētkiem. Iedzīvotāji uzskata, ka arī politiķiem valdībā un Saeimā jāvēlas uzlabot situāciju un ir jānovērš politiķu atsvešināšanās no tautas.

Sabiedrības izglītotību un informētību 14,2 procenti uzskata par svarīgu aspektu sabiedrības integrācijā – cilvēkiem ir nepieciešams vairāk informācijas. Savukārt 13,1 procents aptaujāto uzsver vienādas tiesības uz darbu, izglītību, kā arī vienādas tiesības pilsoņiem un nepilsoņiem. 4,9 procenti domā, ka sabiedrības integrāciju var veicināt, mazinot atšķirības pilsētu un lauku iedzīvotāju starpā. Tieši lauku iedzīvotāji lielākoties norādījuši, ka sabiedrība ir integrēta, ja nepastāv lielas atšķirības starp reģionu, pilsētu un lauku iedzīvotāju dzīves līmeni.

Pēc TM Sabiedrības integrācijas departamenta pasūtījuma SKDS veica iedzīvotāju aptaujas par sabiedrības uzskatiem atsevišķos integrācijas jautājumos un sabiedriskajām aktivitātēm. Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzīves kvalitāti var uzlabot, piedaloties dažādās sabiedriskās aktivitātēs, tajā pašā laikā cilvēki nevēlas iesaistīties sabiedriskās organizācijās vai citās sabiedriskās norisēs. 23 procenti aptaujāto uzskata, ka aktīva līdzdalība sabiedriskajā dzīvē uzlabo paša un arī tuvāko cilvēku dzīvi, 4,4 procenti aptaujāto sacījuši, ka uzlabo ievērojami, savukārt 31,4 procenti uzskata, ka šādas aktivitātes dzīvē neko nemaina. Uz jautājumu, kādās organizācijās vai neformālās grupās iedzīvotāji pēdējā gada laikā ir piedalījušies, 58 procenti atbildējuši, ka viņi vispār nepiedalās šādu organizāciju darbā. Visvairāk cilvēku pēdējā gada laikā bijuši iesaistīti arodbiedrībās – 10,1 procents, sporta klubos un organizācijās – 9,7 procenti, draudzēs un reliģiskajās organizācijās – 9,1 procents, brīvā laika nodarbību grupās un klubos (8,7 procenti). Tikai 1,2 procenti aptaujāto atzinuši, ka pēdējā gada laikā piedalījušies kādas politiskas organizācijas darbā. Aptaujātajiem tika lūgts pastāstīt, kā viņi pavada savu brīvo laiku. Vispopulārākā nodarbe ir draugu apmeklēšana un ciemos iešana – tā savu brīvo laiku pavada 68,3 procenti aptaujāto. Kopā ar draugiem ārpus mājas izklaidējas 38,9 procenti aptaujāto, koncertus, teātrus un izstādes apmeklē 33,3 procenti, svētkus un publiskus pasākumus – 29, bet tikai 2,6 procenti aptaujāto norādījuši, ka brīvajā laikā piedalās politisko partiju un nevalstisko organizāciju darbā.

Lai izmantotu iespējas un būtu aktīvs sabiedrības loceklis, lielākā daļa – 57,9 procenti aptaujāto – uzskata, ka jābūt informācijai – kā saņemt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus, bet 50 procenti – kā saņemt sociālo palīdzību. 40,2 procentiem svarīgāka šķiet informācija par to, kā no bezdarbnieka kļūt par strādājošo. 18,2 procenti aptaujāto atzinuši, ka jābūt informācijai par pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās ar krievu mācību valodu, bet 10,8 procenti – par to, kā kļūt par Latvijas pilsoni.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!