Foto: A. Jansons © AFI
Valsts pārvaldes straujā attīstība liek meklēt un ieguldīt arvien jaunus resursus apmācības programmās valsts pārvaldes darbiniekiem. Piesaistot Rietumu atzītākos pasniedzējus un apkopojot Latvijas un reģiona labāko praktisko pieredzi, ir radīts jauns apmācību instruments.
Nepietiekami finanšu resursi bieži ir arguments kādas politikas jomas nepilnīgai īstenošanai vai pat neieviešanai. Stratēģiska budžeta plānošana var būt viena atslēga uz veiksmīgu plānoto politiku īstenošanu – atslēga, ko vairāk nekā sešdesmit dalībniekiem no dažādām valstīm sniedza 1. Starptautiskā sabiedrības vadības vasaras skola.
Pagājušā gadā profesori Jūlija Melkers no Ilinoisas universitātes Čikāgā un Raimonds Rosenfelds no Austrum-Mičiganas universitātes ieradās Latvijā, lai pasniegtu kursus par rīcībpolitiku novērtēšanu un stratēģisko vadību Latvijas Universitātē un Vidzemes augstskolā. Apzinoties šo jautājumu aktualitāti valsts pārvaldes darbinieku ikdienā, profesori tika piesaistīti arī Valsts kancelejas organizētajos semināros ANO Attīstības programmas projekta ietvaros. Kļuva skaidrs, ka īsos seminārus būtu nepieciešams pārveidot par intensīvu apmācību kursu, turklāt piesaistot ne tikai Latvijas, bet arī citu reģiona valstu pārvaldes darbiniekus. Valsts kancelejai uzņemoties iniciatīvu un apspriežot ideju, tās atbalstītāju loks paplašinājās – projektā iesaistījās Vidzemes augstskola, Valsts administrācijas skola un Rīgas ekonomikas augstskola. Šī sadarbība, kuras mērķis ir sekmēt valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstību un administratīvās kapacitātes celšanu, nu ir devusi pirmos rezultātus – no 25. līdz 29.jūlijam Siguldā notikušo starptautisko sabiedrības vadības vasaras skolu.
Ir vairāki aspekti, kas rada labvēlīgus apstākļus vasaras skolas organizēšanai Latvijā. Pirmkārt, salīdzinot ar situāciju pirms desmit vai piecpadsmit gadiem, attīstības ziņā Latvija ir spērusi krietnu soli. Ir notikušas neskaitāmas izmaiņas pārvaldībā, transformējot kā politisko, tā ekonomisko sistēmu, un mums ir lieliska iespēja to pārrunāt un parādīt savu pieredzi citām valstīm. Otrkārt, tā ir vienreizēja iespēja savienot akadēmisko un praktisko domāšanu un darbību nedēļu garā pasākumā. Tā ir arīdzan laba iespēja, kā paplašināt un pastiprināt sadarbību starp valsts pārvaldes darbiniekiem visā reģionā – vasaras skolas dalībnieki pārstāvēja trīspadsmit valstis – Armēniju, Azerbaidžānu, Lietuvu, Igauniju, Gruziju, Moldovu, Ukrainu, Baltkrieviju, Čehiju, Somiju, Turciju, Slovākiju un, protams, Latviju. Treškārt, pastāv nepieciešamība, kas cerams, kļūs par ikgadēju iespēju, pārspriest valsts pārvaldes attīstībai būtiskus jautājumus, radot jaunas idejas un pieejas.
Jāpiemin arī plašais vasaras skolas atbalstītāju loks – ASV vēstniecība, Lielbritānijas padome, Sorosa Fonds, ANO Attīstības programma, Vietējo pašvaldību institūts, SIGMA, Latvijas republikas Ārlietu ministrija.
Līdzfinansējums nodrošināja iespēju piesaistīt reģiona un ASV atzītākos mācībspēkus. Pirmkārt, jāmin profesors Barijs Bozmans – ļoti pazīstams zinātnieks ASV publiskā sektora jomā, publicējis daudzus rakstus un pētījumus par sabiedrības pārvaldību. Turklāt viņš ir piedalījies valsts iestāžu darbībā ASV, kā arī Eiropā, Japānā, Ķīnā, Austrālijā, Dienvidamerikā. Arī Filips Džoiss, Dž. Vašingtona universitātes profesors, ir viens no vadošajiem zinātniekiem budžeta plānošanas jautājumos ASV. Viņš ir sadarbojies ar valdību, kā arī strādājis starptautiskā vidē – Ķīnā, Slovēnijā, Meksikā. Londonas Metropolitēna universitātes profesora Aidana Rouza ierašanos atbalstīja Lielbritānijas Padome – viņš ilgstoši sadarbojas ar Ukrainu, palīdzot Nacionālās valsts administrācijas akadēmijas izveidē. Doktors Džordžss Gess pašlaik ir izpētes direktors Atvērtās sabiedrības institūtā Budapeštā, bet pirms došanās uz Ungāriju viņš bija vecākais publiskās administrācijas speciālists konsultantu firmā ASV, un Pasaules bakas projektu ietvaros strādāja ar citu reģionu valsts administrācijas un budžeta plānošanas principu attīstību. Un, protams, jau iepriekš pieminētie Jūlija Melkers un Raimonds Rosenfelds, kas ir īpaši speciālisti rezultatīvo rādītāju sistēmu izveidē un ietekmes uz budžetu plānošanā. Protams, vasaras skolā ar lekcijām un diskusijām piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Interesentiem ir iespējams vismaz daļēji izsekot vasaras skolā apspriestajiem jautājumiem, iepazīstoties ar lektoru prezentācijām.
Valsts pārvaldes straujā attīstība liek meklēt un ieguldīt arvien jaunus resursus apmācības programmās valsts pārvaldes darbiniekiem. Piesaistot Rietumu atzītākos pasniedzējus un apkopojot Latvijas un reģiona labāko praktisko pieredzi, ir bijusi iespēja radīt šo jauno apmācību instrumentu, kas, cerams, tiks lietots arī turpmāk.