Raksts

Sabiedrības līdzdalība mājokļa politikas veidošanā Latvijā


Datums:
29. oktobris, 2002


Autori

Lāsma Vaiče


Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI

Nepieciešamība pēc mājokļa ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Latvijā apsildāma dzīvojamā telpa un higiēnas kopšanas iespējas nevar būt greznība – tās ir cilvēka cieņai atbilstošu dzīves apstākļu pamats.

Mājokļa politikas veidošanā tieši un netieši ir iesaistīti gandrīz visi pilsētu un ciematu iedzīvotāji. Jautājums – cik aktīvi katra grupa piedalās tās procesu veidošanā un virzībā. Pašreiz, brīvā tirgus apstākļos noteicošais “mājokļa politikas” virziens ir izīrētāju un apsaimniekotāju vēlme no šīs ikdienas nepieciešamības iegūt maksimālu peļņu. Kā ir ar mājokļa nepieciešamības nodrošinājuma iespējām pēc rocības? Piedāvājuma nav. Ir prasības maksāt par visu Eiropas cenās, aug iedzīvotāju ar vidējiem un maziem ienākumiem neziņa par rītdienu, pastiprinās gan depresija, gan agresivitāte lielā iedzīvotāju daļā. No dzīvokļiem izliktas ģimenes, īres cenu kāpums, jaunu dzīvokļu celtniecība notiek reti un ir pieejama finansiāli labi situētam cilvēku lokam.

Liepājas Īrnieku biedrība (LĪB) ir dibināta 1996. gada 25. maijā ar mērķi veicināt mājokļa politikas attīstību Latvijā, atbilstošu starptautiskām mājokļa tiesību normām. Pieredze – Zviedrijas kolēģu sniegtā, pašu iegūtā, ar Ogres un Rēzeknes biedrībām kopā strādājot, uzkrātā. Padarītais: ieviesta pašizglītošanās tradīcija organizācijā, nostabilizēts komandas darbs, personāls patstāvīgi spēj darboties uzdoto mērķu sasniegšanai. Organizēti īrnieku un privatizēto dzīvokļu īpašnieku izglītošanas pasākumi un regulārs konsultatīvais darbs, īrnieku interešu pārstāvība pašvaldību iestādēs, korupcijas iespējamības situāciju novēršana, palīdzība tiesu lietās. Notikušas diskusijas ar daudzu partiju politiķiem par mājokļa nodrošinājuma jautājumiem. Tradicionāla kopš biedrības dibināšanas ir sadarbība ar Saeimas deputātu Jāni Lagzdiņu.

Rezultāti: izdarīti vairākkārtēji labojumi likumā Par dzīvojamo telpu īri – maznodrošināto, ģimeņu ar bērniem, vientuļo pensionāru un invalīdu aizsardzība pret izlikšanu no dzīvokļiem, dzīvokļa standarta noteikšana; citu saistošo likumu un Ministru kabineta noteikumu uzlabošanas ierosinājumi. Strādājošie īrnieki ģimenēs un nākošie īrnieki tiek sasniegti caur skolēnu izglītošanu ar mājokļa ekonomikas metodisko materiālu “Palīdzi pats sev”, kas izstrādāts projektā “Īrnieku izglītība caur skolām”. Vislabāk līdz šim ir izdevies palīdzēt konkrētām ģimenēm, īrniekiem, dzīvokļu īpašniekiem – ar padomu, ar sarunu vešanu, ar sagatavošanu tiesas procesiem.

Visu sasniegumu pamatā ir uzcītīgs un uz starpnozaru sadarbību orientēts darbs. Rezultātu sasniegšanas metodes nebalstām kailās emocijās. Ar saprātīgu argumentu palīdzību, situācijas pārzināšanu un konsekventu stratēģiju strādājam mērķim, ko nosaka mūsu statūti – sekmēt ienākumiem atbilstošu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem.

Problēma ir organizētas īrnieku un privatizēto dzīvokļu īpašnieku iesaistīšanās un iedzīvotāju pārstāvniecības īres un apsaimniekošanas procesu uzlabošanā trūkums. Dažas sabiedriskās organizācijas Latvijā palīdz saviem biedriem orientēties jaunajās attiecībās un apstākļos. Sāk attīstīties kolektīva dzīvokļu īpašumu apsaimniekošana. Bet, piemēram, līdz Zviedrijas Īrnieku biedrības darba līmenim Latvijas mājokļa tiesību atbalstīšanā vēl tālu. Varbūt iedzīvotājiem vēl nevajag daudzskaitlīgas organizācijas mājokļa jautājumu risināšanai visās pilsētās Latvijā?

Palīdzību saņemt vēlas ikviens grūtībās nonākušais. Sešu gadu laikā LĪB ir sniegusi ap 4200 konsultāciju, uzņēmusi ap 1000 biedru. Pastāvīgo biedru skaits svārstās ap 250 – 300 cilvēkiem. Secinājums: cilvēkiem nākas grūti ar ilglaicīgu piederību biedrībai un biedru naudu (0,20 Ls mēnesī) atbalstīt citus. Maz ir strādāts pie iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanas. Mūsu resursu ir pieticis, lai nodrošinātu konsultatīvo atbalstu un darbotos dažās mājokļa politikas veidošanas jomās.
No šā gada maija organizācija ir Latvijas pārstāve Starptautiskajā Īrnieku Apvienībā – IUT (International Union of Tenants). Tas nozīmē iespēju saņemt atbalstu no citu valstu organizācijām: informatīvu un politisku, iemācīties jaunas darba formas, piesaistīt ekspertus. Sadarbībā ar IUT plānojam attīstīt līdzīgas organizācijas visos reģionos. Tas būs nākošais reālais solis mājokļa tiesību atbalsta organizāciju izveides sekmēšanai Latvijā. Sabiedrības pārstāvniecība mājokļa politikas veidošanā ir jāpilnveido!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!