Diena, 22.10.2003.

Pēdējā laikā daudzi pētnieki un aktīvisti sabiedrības integrāciju reducē uz nacionālo jautājumu, ietverot tajā tikai pilsonības un valodas politiku, izglītības reformu un mazākumtautību tiesību īstenošanu. Bieži tiek aizmirsts, ka integrācijas mērķi ir stiprināt piederības sajūtu Latvijai un demokrātiskas vērtības. Šos mērķus var sasniegt, veicinot iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un nevalstisko organizāciju darbībā, ar vārdu sakot, veicinot pilsonisko sabiedrību. Kā mums sokas ar šo mērķu sasniegšanu?

Latvijā sabiedrības iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos un valsts politikas veidošanā, jāatzīst, nav mazums — vēlēšanas, kontaktēšanās un vēstuļu rakstīšana deputātiem un ierēdņiem, līdzdalība mītiņos un piketos, ziedošana partijām un līdzdalība nevalstisko un politisko organizāciju darbā. Īpaši gribētu akcentēt nevalstisko organizāciju (NVO) lomu, jo darbība NVO ietvaros vieno cilvēkus un kalpo par demokrātijas skolu. NVO veicina ne vien horizontālo integrāciju starp iedzīvotājiem, bet arī vertikālo integrāciju, veidojot būtisku saikni starp valdību un tautu.

Pašlaik atrodamies krustcelēs, Saeimas un valdības rīcība ietekmēs NVO un līdz ar to sabiedrības integrācijas attīstības perspektīvas uz ilgāku laiku. Līdz šim liela daļa NVO ir bijušas atkarīgas no ārzemju fondu un vēstniecību finansējuma. Latvijai tuvojoties dalībai NATO un Eiropas Savienībā, ārzemju donori strauji pārtrauc finansēt pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā. Finansējuma samazinājums var izraisīt nopietnas sociālās sekas, ņemot vērā to, ka tieši NVO ir ļoti aktīvas, risinot mazaizsargātu iedzīvotāju grupu (bērnu, invalīdu utt.) problēmas. Līdz ar to Latvijai ir ātri jārada labvēlīgāka likumdošanas un finansiālā vide NVO darbam un attīstībai.