Raksts

Sabiedrības cerība — brikolāža


Datums:
10. oktobris, 2011


Foto: European Economic and Social Committee

Jāņem tas, ko cilvēce jau ir izgudrojusi un jāpārtaisa. Jūs, izmantojot pagātnes elementus un radošumu, veidojat kaut ko jaunu.

Intervija ar Džeriju Saloli (Gerry Salole), Eiropas fondu centra[ 1 ] izpilddirektoru.

Džerija Saloles (Gerry Salole) pieredze aptver darbu dažādos pasaules reģionos gan fondu darbā, gan tā veicināšanā un koordinācijā. Dr.Salole Latvijā bija ieradies, lai piedalītos Grantmakers East forumā, kas oktobra sākumā norisinājās Rīgā, un sniedza savu skatījumu par Eiropas fondu darbību un prioritātēm laikā, kad pilsoniskā līdzdalība pasaulē ir ieguvusi jaunas formas un iekarojusi sociālos medijus.

Kas vispār ir fonds?

Manuprāt, fonda jēdziens ir visnotaļ vienkāršs. Kad mēs sākām veidot Eiropas fondu centru (EFC), mēs aizņēmāmies fonda konceptu no ASV. Mēs pārņēmām četras pamatkategorijas, kas tika izstrādātas ASV, proti, korporatīvie fondi, privātie fondi, ģimenes fondi un kopienas fondi. 11 gadus mēs mēģinājām „aprakstīt” Eiropas fondus un piemērot tos ASV tipoloģijai. Katru reizi, kas mēs sastapāmies ar kādu Eiropas fondu, mums bija nepieciešams veidot jaunu apakškategoriju, jo Eiropā nav divu fondu, kas būtu identiski. Tāpēc mēs nācām klajā ar jaunu risinājumu. Mūsu izpratnē fondam ir jāatbilst trīs pamatelementiem. Pirmais un galvenais ir ienākumu avots — tā var būt loterija, korporatīvais īpašums, noguldījumi. Tas nenozīmē, ka finansējums ir pietiekams visam fonda darbam un ka, iespējams, ir nepieciešama papildu finanšu piesaiste, taču ir tāds ienākumu avots, ko var paredzēt un plānot. Otrā svarīgā lieta saistās ar neatkarīgu valdi, proti, fonds nav valdības pārraudzībā, valdes biedri nepārstāv valdību vai biznesu. Valdes locekļi, protams, var nākt no biznesa vai valsts pārvaldes, tomēr ir svarīgi, ka viņi darbojas kā indivīdi un nodrošina fonda neatkarīgu pārraudzību. Visbeidzot, resursus izmanto un valdes neatkarība darbojas sabiedriskajam labumam, nevis privātām vai korporatīvām interesēm.

Kāds sabiedriskais labums Eiropā ir nepieciešams? Kādu jautājumu risināšanai fondi dod priekšroku?

Tas ir visnotaļ grūts jautājums, jo fondi ir ļoti daudzveidīgi. Piemēram, Lielbritānijā darbojas ēzeļu patvērums[ 2 ], un tā ir viena no lielākajām labdarības organizācijām Lielbritānijā, kurā darbojas cilvēki, kam rūp ēzeļi, un viņi ziedo patiešām lielas summas, lai par ēzeļiem rūpētos labi. Ir grūti konkrēti atbildēt uz jautājumu „Kas ir nepieciešams?” un sagaidīt, ka visi koncentrēsies tieši uz šo vienu jautājumu. Taču daudz konkrētāku atbildi var atrast, ja paskatās caur pilsētas prizmu. Tā ir sabiedrības veselība, veco cilvēku aprūpe, migrantu integrācija, studiju aizdevumi, sociālie mājokļi, māju atjaunošana, kultūras un mantojuma saglabāšana, zinātne, muzeji, zaļās zonas, palīdzība nabadzīgajiem. Šie ir jautājumi, kas svarīgi sabiedrībai.

Neskatoties uz to, ka neviens fonds nenodarbojas ar visām iepriekšminētajām lietām, pastāv zināms konsenss, kur tiek ieguldīti resursi. Es teiktu, ka lielākā Eiropas iedzīvotāju daļa nenojauš, cik daudz fondi dara viņu labā. Piemēram, Eiropā pastāv ļoti spēcīgi fondi, kas atbalsta zinātni, pētniecību un tehnoloģijas. Eiropas fondi daudz vairāk iesaistās šajās jomās nekā ASV, kur tas ir universitāšu kompetencē. Tādējādi attiecībā uz zinātnisko progresu, labklājību un veselību ir milzums dažādu lietu, no kurām cilvēki gūst labumu, kaut arī starp viņiem un fondiem nav tiešas saiknes, jo ieguvumi nāk caur zinātni un pētniecību. Šis ir viens no piemēriem, kad mēs varam teikt, ka ir vienošanās par to, kur resursi tiek ieguldīti. Eiropā situācija ir īpaša arī ar to, ka lielā daļā valstu atšķirībā no ASV sabiedrība uzskata, ka tieši valdība ir atbildīga par noteiktām lietām, tādēļ fondi zināmā mērā aizpilda plaisas un nepilnības.

Kā fondi atrod šīs nepilnības, kur nepieciešams darboties? No kurienes nāk iniciatīva — no tiem, kam pieder nauda, vai no sabiedrības?

Vispirms ļaujiet man atmaskot vienu mītu. Lielākā daļa Eiropas fondu nepieder vienam donoram — ļoti bagātai personai, kā tas ir ASV, kad cilvēks vai ģimene izveido biznesu, gūst lielus ienākumus un izdomā veidot fondu. Eiropā ir liela fondu dažādība attiecībā uz to, kā fondi nosaka, ar ko nodarboties. Piemēram, King Baudouin fonds Beļģijā[ 3 ] uzskata, ka nav pareizi nodarboties ar sociālo inženieriju un programmu vadītājiem nav jālemj par šī fonda darbu. Fonds veido iedzīvotāju žūrijas, kas pieņem lēmumu, kas notiek ar naudu un kur tā tiek ieguldīta. Tas dod iespēju iedzīvotājiem noteikt jaunās jomas, kur fonds var iesaistīties. Pastāv arī citi fondi, kuriem ir skaidrs mandāts, piemēram, Eiropā ir daudz Itālijas fondu, kuriem ir banku „izcelsme”. Šie fondi tika izveidoti pirms 100 — 200 gadiem, tomēr mūsdienās tie ir vieni no spēcīgākajiem Eiropā. Pastāv 89 banku izcelsmes fondi, kas piedāvā tiešām lielus resursus. Taču šo fondu darbība ir saistīta ar noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem. Piemēram, fonds var tērēt savu naudu tikai Sjēnā, Turīnā, Lambardijā vai Venēcijā. Taču, piemēram, Wellcom trust[ 4 ], kas ir, iespējams, Eiropas lielākais fonds, iegulda savus līdzekļus tikai veselības jomā, proti, galvenokārt veselības pētniecības jomā, jo viņi ir ieinteresēti sabiedrības veselības attīstībā.

Otrais fondu kritērijs, ko es minēju, — neatkarība — nozīmē izvēles brīvību. Tas nozīmē arī sekošanu instinktam, kas var nākt no donora, kopienas vai sabiedrības. Jebkurā gadījumā gala lēmumu par atbalstu kādai lietai pieņem noteikta cilvēku grupa. Tāda ir Eiropas filantropijas izvēle.

Daudzi no Eiropas Fondu centra biedriem nav Eiropas fondi. Kāda interese ir, piemēram, ASV fondiem būtu jūsu tīklā?

Agrāk liels skaits ASV fondu pievienojās EFC, jo tiem bija interese darboties dažādos Eiropas reģionos. Mūsdienās situācija ir atšķirīga. Eiropas fondiem ir pieaugusi pašapziņa, un tie saprot, ka nav jādublē viss, kas notiek ASV. Piemēram, atšķirības starp „ko es daru ar aktīviem” un „ko es daru ar grantiem” ir daudz kompleksāka un vienotāka Eiropā. ASV pastāv likums, kas liek ASV fondiem 5% kapitāla ieguldīt grantos. Šis likums nozīmē, ka liela resursu daļa ir jāiegulda akciju tirgos, lai iegūtu kapitālu, kas nepieciešams šīm izmaksām. Eiropā vidējā dotācijās ieguldītā kapitāla daļa ir 3,5% — 4%, tomēr tas nav likums. Tas nozīmē, ka fondam Eiropā ir lielāka brīvība rīkoties ar saviem aktīviem. Šo iemeslu dēļ procesi, kas notiek Eiropā, piesaista lielu interesi, jo fondi un to darbība ir daudzveidīgāka, pastāv cita pieeja. Īpaši mūsdienās, kad cilvēki kļūst aizvien neuzticīgāki un nervozāki par akciju tirgiem, cilvēkus interesē, kā vēl var rīkoties ar saviem aktīviem, kādas ir alternatīvas, un Eiropā piedāvā jaunās pieejas. Šo iemeslu dēļ fondi pievienojas mums, jo vēlas redzēt citu realitāti nevis tādēļ, ka viņiem ir īpašas intereses piedāvāt grantus Eiropā. Viņi vēlas mācīties no eiropiešiem. Piemēram, nesen mums pievienojās Brazīlijas, Meksikas un Āfrikas fondi ar mērķi runāt ar mums un redzēt, kā Eiropas fondi strādā. Protams, mēs arī bieži sadarbojamies ar ne-Eiropas fondiem citos reģionos, piemēram, Āfrikā. Tāpēc fondi no citiem pasaules reģioniem vēlas saprast Eiropas fondu valodu un domāšanas procesu. Šo iemeslu dēļ, manuprāt, Eiropas fondi kļūst starptautiskāki.

Jūs piedalījāties Grantmakers East forumā[ 5 ], kas oktobra sākumā norisinājās Rīgā. Tajā notika diskusija par to, ka fondi strādā galvenokārt ar NVO un organizētām iedzīvotāju grupām, tomēr šobrīd parādās jauna tendence, ka pilsoņi organizējas, nedibinot NVO. Kā fondi ir gatavi pieņemt šo izaicinājumu?

Daudzi fondi Eiropā strādā ar iedzīvotāju līdzdalību, jo fondi piekrīt viedoklim, ka pilsoņi ir atsvešināti no valdības lēmumiem. Vairāki Eiropas fondi darbojas ar integrācijas jautājumiem, jaunatnes atsvešināšanos, darba trūkumu. Vairākās vietās, piemēram, Ziemeļāfrikā un pat Birmā fondi ir veicinājuši digitālo tehnoloģiju un komunikācijas veidu apgūšanu. Proti, fondi atbalsta un palīdz cilvēkiem, piemēram, izmantot Twitter vai rakstīt blogus. Šādas fondu aktivitātes pastāv jau labu laiku, tomēr, kā es jau minēju, šī ir it kā neredzama darbība un cilvēki neapzinās, ka tajā tiek ieguldīti lieli resursi.

Manuprāt, Eiropā galvenais izaicinājums saistās ar Eiropas Savienības problēmām un ekonomisko krīzi. Fondi apzinās, ka tiem ir jāpalīdz skaidrot cilvēkiem, kāpēc norisinās noteikti procesi. Kad Francijā un Nīderlandē noraidīja Eiropas Konstitūciju, Eiropas fondiem bija sanāksme, kurā Eiropas fondu tīkls lēma par savām iespējām un darbību nākotnē. Tieši šajā posmā fondi vienojās strādāt ar jaunatni, lai ļautu jauniešiem paust savu pozīciju un debatēt, kā būtu jāizskatās Eiropai. Tā bija ļoti veiksmīga iniciatīva, jo lielu pilsoņu konsultāciju daļu sponsorē no fondu resursiem, lai ļautu politiķiem dzirdēt, ko cilvēki domā.

Kāds ir jūsu skatījums uz notikumiem pasaulē, kad, piemēram, Arābu pavasara laikā, tāpat pašreizējos notikumos ASV ar Ieņemt Volstrītu! akcijām iedzīvotāji plašāk iesaistās lēmumu pieņemšanā. Kā šie notikumi varētu attīstīties?

Esmu ļoti patīkami pārsteigts, bet arī satraukts par jaunajiem mehānismiem, kas ļauj cilvēkiem paust savu viedokli, pašorganizēties un fiziski deklarēt savu nostāju. Bet vai šādas manifestācijas un savas nostājas paušana ir ilgtspējīga un kā tā attīstīsies? Man šķiet, mēs esam dziļā krīzē. Ir interesanti vērot, ka receptes, kas mums tiek sniegtas, nozīmē, ka ir jāsavelk jostas un jāakceptē jaunie apstākļi, kas ļoti atšķiras no iepriekšējiem. Tas ir pretrunā ar cilvēku cerībām. Tādēļ, es uzskatu, visa pasaule ir ļoti sarežģītā situācijā. Es ceru, ka fondiem būs gudrība un situācijas izpratne, kā šajā situācijā rīkoties. Protams, ir tādi, kas jau to dara, bet, vai visi, es nezinu.

Vai jums ir šādas darbības piemēri?

Jā, protams. Piemēram, ir fondi, kuru vienīgais uzdevums ir atbalstīt izteikšanās brīvību. Viens no tādiem ir Norvēģijā (Freedom of Expression Foundation[ 6 ]), kas atbalsta iespēju cilvēkiem paust savu nostāju. Viņi māca, kā strādāt ar digitālajām komunikācijām, ļauj cilvēkiem, kuriem nav tādas iespējas, izteikt savas domas; ļauj cilvēkiem paust nepopulāras lietas un viedokļus. Tas ir ļoti svarīgi. Manuprāt, izteikšanās brīvība ir pamatvērtība, jo nepieciešama diskusija un dažādi viedokļi, kaut arī šie dažādie viedokļi dažkārt ir neērti. Mūsdienās pastāv visnotaļ eksotiska viedokļu dažādība, kad atšķirīgi redzējumi ir dažādas ādas krāsas, vecuma un dzimuma pārstāvjiem. Taču būtiskākais ir uzklausīt cilvēkus, kas jums nepiekrīt, kuri nav gājuši jūsu skolā, kuriem nav bijušas līdzīgas izglītības sistēmas, kuriem ir cits skats. Tas ir nepieciešams. Kaut kādā veidā mums ir nepieciešams akumulēt šos viedokļus. Mums jābūt atvērtiem, lai iegūtu atbildes.

Kā jūs meklējat informāciju?

Esmu pragmatiķis un ticu, ka cilvēkiem ir resursi un viņi paši var atrisināt savas problēmas. Tāpēc es ticu pašmāju (home-grown) risinājumiem. Esmu brikolāžas (bricolage) idejas atbalstītājs. Jāņem tas, ko cilvēce jau ir izgudrojusi un jāpārtaisa. Piemēram, jūs apzināties, ka kaut kas jau ir strādājis agrāk, bet jums vajadzīgs kaut kas jauns. Tad jūs, izmantojot pagātnes elementus un radošumu, veidojat kaut ko jaunu. Mana galvenā cerība ir, ka cilvēki ir radoši, bet viņi var izmantot tikai to, ko viņi zina un kam viņi uzticas. Kā brikolāžists jūs kļūdāties, jūs salabojat ledusskapi, bet nākamajā dienā tas atkal nestrādā, un tad jūs meklējat jaunu veidu. Ir nepieciešams izmēģināt jaunas pieejas. Taču jūs nenākat ar aprakstu, kāds ir vienīgais veids, lai ledusskapis darbotos. Kā brikolāžas atbalstītājai sabiedrībai ir daudz lielākas cerības.

Kādas ir turpmākas EFC prioritātes un tuvākā laika dienas kārtība?

Es daru to, par ko vienojas biedri. Ir vairākas lietas, pie kā mēs strādājam. Pirmkārt, krīze, kas nopietni ietekmē mūsu resursus. Tāpēc cilvēkiem ir jādomā, ko darīt ar šiem resursiem. Kad pasaulē ir reālas problēmas, fondiem nākamo četru vai piecu gadu laikā ir nopietni jādomā par savām individuālajām misijām — vai tās ir efektīvas; vai ir vēlme pēc papildus sadarbības, kur ieguldīt resursus. Ir jāmin arī tā joma, kas Eiropas fondiem ir liels izaicinājums, proti, jūs uztraucaties, ko darīt ar 4%—5%, tad ko jūs darāt ar 95%, kas ir jūsu aktīvi, proti, ēkas, cilvēki, citi resursi? Vai šie 95% ir pareizi investēti, proti, kur un kā jūs ieguldāt šos aktīvus un resursus? Piemēram, sadarbībā ar akcionāriem, klimata pārmaiņās, resursu izmantošanā. Es domāju, ka tā ir aktualitāte Eiropas fondu dienas kārtībā.


Gudra, gudra man galviņa

Mana vara manās rokās

Spānijas pilsoņu modinātājs


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!