Raksts

Robeža, kuras nav*


Datums:
01. septembris, 2009


Provokācija draud izsaukt sniega bumbas efektu — osetīni var apšaudīt Gruzijas ciemu, gruzīni — osetīnu pozīcijas, bet citas osetīnu pozīcijas — gruzīnus. Acumirklī vardarbība spēj uzliesmot ķēdes reakcijā.

Vakarnakt kalna galotnē esošajos ierakumos esot manīti osetīni. Vēl iepriekš no šīm pašām pozīcijām tika šauts gruzīnu ciema virzienā. Bet šodien kalna pakājē pāris gruzīnu zemnieki un mācītājs pilnā ietērpā lasa laukakmeņus mājas žogam un krauj smagajā automašīnā. Šāds skats ir ierasts apstākļos, kur satiekas Gruzijas zemnieku ikdienas dzīve un vardarbīgas starpvalstu attiecības uz Gruzijas un Dienvidosetijas administratīvās robežas.

Ir apritējis nedaudz vairāk nekā gads kopš Krievijas — Gruzijas kara, kura rezultātā Gruzija 2008.gada augustā uz grūti pārredzamu laiku de facto zaudēja savas teritorijas Abhāziju un Dienvidosetiju. Un tieši šīs savdabīgās gadskārtas laikā man bija iespēja pabūt uz robežas. Precīzāk — viesojos Gori apgabala štābā un kopā ar Eiropas Savienības novērošanas misijas (EUMM)[1] pārstāvjiem devos dienas patruļā uz Gruzijas un Dienvidosetijas administratīvo robežu.

Šī raksta mērķis nav analizēt „kurš pirmais šāva” vai „kāpēc uzbruka”, bet gan paraudzīties uz konkrētu Gruzijas teritoriju, kas vēl arvien atrodas kara stāvoklī bez aktīvām militārām operācijām un kuru no vienas puses apsargā Gruzijas Iekšlietu ministrijas īpašo spēku vienības, bet no otras puses — Dienvidosetijas kaujinieki un Krievijas karaspēks.

Novērotāji — neitrāli un objektīvi

„Uz robežas” kopš 2008. gada 1. oktobra atrodas arī starptautiskie novērotāji — EUMM, kas veic neitrālas un objektīvas novērošanas funkcijas. Tā ir civila misija, kurā 26 Eiropas Savienības valstis ir nosūtījušas savus pārstāvjus, lai sekotu līdzi, kā tiek ievēroti 2008. gada 12. augustā un 8. septembrī noslēgtie miera līgumi par karadarbības pārtraukšanu un miera nosacījumiem. Būtiskākais, ko EUMM novēro — kā un vai Krievija un Gruzija ir izvietojušas savus bruņotos spēkus — gan personālu, gan ieročus. Vēl būtisks misijas uzdevums ir novērot, kā gan viena, gan otra puse ievēro starptautiskās cilvēktiesības, kā tiek veikta teritoriju pārvalde, nodrošināta infrastruktūras objektu drošība, kādā situācijā atrodas bēgļi un kādas viņiem ir iespējas atgriezties mājās.

Visvairāk pārstāvju uz novērošanas misiju ir nosūtījusi Francija, Polija un Zviedrija. No Latvijas dienestā atrodas divi pārstāvji, no kuriem viens — Gori apgabalā, kas dažādu incidentu skaita un bīstamības ziņā tiek uzskatīts gan par visaktīvāko, gan arī par bīstamāko, jo 75% incidentu notiek tieši šajā reģionā.

Raksta mērķis ir dot aculiecinieka skatījumu par norisēm uz robežas, par ko mēdz sacīt, ka karadarbības aktīvā fāze ir pārtraukta, taču karadarbība — nē. Ar šo rakstu arī vēlos ja ne gluži lauzt atsevišķus stereotipus, tad vismaz mest tiem izaicinājumu.

Meklē, atrod, aizmieg

Izbrauciens sākas no EUMM reģionālā štāba Gori pilsētā, kas atrodas tikai aptuveni 15 kilometru attālumā no Dienvidosetijas. Pavisam patruļā dodas 3 novērotāju ekipāžas, pārvietojoties ar aizsargbruņām un ložu necaurlaidīgiem stikliem aprīkotos džipos, taču bez ieročiem. Šī ir civila misija, kuras mandāts ir novērot, bet ne aktīvi iejaukties. Pēc 40 minūšu brauciena pa kalnaino apvidu esam sasnieguši Dirbi ciemu, kas atrodas aptuveni 1 kilometru no robežas.

Apstājamies nelielā laukumiņā, kur vietējie pulcējas ap augļu tirgotāju. Novērotāji nopērk arbūzu, vietējā bodītē konfektes, kuras padala bērniem. Viens no informācijas iegūšanas ceļiem ir sarunas ar vietējiem gruzīniem. Var redzēt, ka starp EUMM novērotājiem un iedzīvotājiem ir izveidojušās labas un uz sasvstarpēju uzticību balstītas attiecības. Tomēr vietējie nevēlas, ka viņus fotogrāfē, jo baidās no osetīnu atriebības, ja medijos būtu redzams, ka viņi kontaktējas ar novērotājiem un sniedz kādu informāciju.

Aktīvākais no vietējo bariņa pastāsta, ka pirms pāris dienām ir redzēti osetīni, kas pāri robežai nākuši uz gruzīnu ciemu iepirkties. Cenas Gruzijas pusē dažādiem pārtikas produktiem var būt pat trīsreiz lētākas nekā Dienvidosetijā. Taču ne tikai dārgākas cenas, bet arī disciplīnas un sistēmas trūkums Dienvidosetijas un Krievijas karaspēka pusē noved pie kurioziem, taču patiesiem Padomju komēdiju cienīgiem notikumiem, kad Krievijas armijas kareivji un virsnieki dodas Gruzijas teritorijā meklēt degvīnu. Reiz „meklētāji” tika notverti un aizvesti atpakaļ bez kārotā, bet citkārt grādīgais tika gan atrasts, gan arī izdzerts Gruzijas teritorijā, bet pats sagurušais virsleitnants aizmidzis gruzīnu dārzā, kur to atrada vietējā policija. Paši Krievijas kareivji ir teikuši, ka viņi ir laimīgi, ka neatrodas Čečenijā, jo tad čečeni viņu dzīvības nebūtu žēlojuši.

Šie smieklīgie, bet patiesie notikumi labi raksturo vietējo gruzīnu attieksmi pret karu. Tā ir bezierunu nepiekāpība pret iebrucēja spēku, agresiju vai savu teritoriju zaudēšanu, bet — saglabājot cilvēciskas attiecības, izpratni, savaldību un veselo saprātu.

Provokācijas un diversijas

Dodoties tālāk uz vienu no pierobežas kalniem, pa ceļam redzamas divas mīnu sprādzienā izveidojušās bedres. Šeit pirms četriem mēnešiem ar tālvadības detonācijas palīdzību tika uzspridzinātas divas Gruzijas policijas patruļmašīnas. Bojā gāja viens un ievainoti tika septiņi Gruzijas policisti. Pēc tam Gruzijas policija patruļās sāka izmantot bruņutransportierus, kas ir piemēroti cilvēku pārvadāšanai un vienlaikus spēj arī pasargāt no spridzekļiem un lodēm, taču nav aprīkoti ar ložmetējiem.

Uz administratīvās robežas atbilstoši miera noteikumiem nevar atrasties regulārais karaspēks. Līdz ar to arī no Gruzijas puses patrulēšanas un novērošanas punktos atrodas Gruzijas Iekšlietu ministrijas spēki — speciālās policijas vienības, kas ir bruņotas ar pamatā aizsardzībai paredzētiem kājnieku ieročiem: automātiem, pistolēm, vieglajiem ložmetējiem. Kāds bruņojums ir Krievijas un osetīnu pusē, to pilnīgi droši pateikt nevar. Novērojumi un aculiecinieku stāstītais liecina, ka otrpus robežas ir koncentrēts arī smagais un tā saucamais uzbrukuma bruņojums — tanki, lielgabali, bruņutransportieri.

Pārliecināties, kā Krievijas un Dienvidosetijas puse pilda miera līgumu nosacījumus, ES novērotāji nevar, jo netiek ielaisti šajās teritorijās, lai gan noslēgtais līgums liek nodrošināt šādu iespēju. Viens no novērotāju komandas atbildīgajiem virsniekiem neoficiāli liek saprast, ka Gruzijas pusi nevar vainot nedz provokācijās, nedz centienos uzturēt vardarbību pierobežā.

Ceļš tālāk ved gar kalnu, kura galā ir uzstādīts krusts. Gruzīni ir ļoti reliģiozi. To ir izmantojuši osetīni, naktī mīnējot kalnu un krustā uzvelkot Dienvidosetijas karogu. Gruzijas policisti, kas devās noņemt karogu, uzkāpa uz mīnām. Divi gāja bojā un trīs tika smagi ievainoti. Šis incidents notika Gruzijas teritorijā, aptuveni 3 kilometrus no administratīvās robežas.

Vardarbības ķēde — lielākā bīstamība pierobežā

Sasniedzam nākamā kalna virsotni netālu no Tahktisdziri ciema. No turienes ir redzamas osetīnu pozīcijas, kurās ik pa laikam, pamatā naktī, ierodas osetīni un raida provocējošus šāvienus Gruzijas ciemu un policijas virzienā. Tā ir savā ziņā „normāla” prakse. Gaisā dzirdama neliela īslaicīga šalkoņa. ES novērotāji konstatē, ka tas ir sprādziens, varētu būt 15 kilometru attālumā. Pēc neilga laika Gruzijas policija ziņo, ka sprādziens ir noticis Dienvidosetijas galvaspilsētas Chinvali pievārtē. Vienlaicīgi tas atrodas burtiski uz pašas administratīvās robežas. Tiek pieņemts lēmums apgaitas maršrutā iekļaut arī šo objektu.

Tālākajā maršrutā Dvani ciematā, kas atrodas uz pašas robežas, apmeklējam policijas štābu. Tā ir jaunizremontēta, ar datorsistēmām aprīkota ēka ciema vidienē. Pagalmā atrodas vairākas bruņumašīnas, teritorija no augšas nosegta ar maskēšanās tīklu. Daļēji tāpēc, lai policijas iecirknis nebūtu tik labi saskatāms no tuvējā kalna, kas atrodas Dienvidosetijas pusē un kurā izvietots osetīnu novērošanas postenis. Lielākā daļa policistu ir vietējie — dzimuši un uzauguši ciemā. Pēc sarunas ar vienu atklāju, ka viņam ir tikai 27 gadi, kaut pēc skata šķistu, ka 35 vismaz. Beidzamie 18 gadi — kopš pilsoņu kara 90. gadu sākumā — pavadīti saspīlējumā un nemitīgās bažās par drošību un dzīvību. Šāds dzīvesgājums ir raksturīgs lielai daļai vietējo. Gruzīniem ir stipras tradīcijas un centieni par spīti grūtībām dzīvot vietā, kur dzimuši un uzauguši.

Sasniedzam nākamo kalnu, no kura plaši pārredzama apkārtne. Šeit izvietots Gruzijas policijas novērošanas postenis. Vairākās vietās izraktas tranšejas, zemnīcas, sakrauti smilšu maisi, blakus stāv bruņutransportieris. Ielejā vairāk uz rietumiem atrodas jau iepriekš minētais Dvani ciems, kuram blakus atrodas osetīnu Mugati ciems. Visticamāk, tieši tāpēc pretim gruzīnu pozīcijām atrodas arī osetīnu pozīcijas — tikai aptuveni 700 metru plata ieleja mūs šķir no osetīniem. Binoklī var saskatīt trīs cilvēku stāvus, kas ātri vien pazūd. Attālums ir pietiekams, lai ar snaipera ieroci nogalinātu. Nāvīgs var būt arī šāviens no Kalašņikova automāta.

Šāda šaudīšanās bez precīza mērķa gruzīnu virzienā ir ierasta parādība. Policija stāsta, ka iepriekšējā dienā no 11.00 rītā līdz pat vakaram ik pa laikam ir raidīti šāviņi no Osetīnu pozīcijām gruzīnu policistu virzienā.

Tālumā — vairāk uz Ziemeļaustrumiem — pakalns, kur vāji manāma Krievijas militārā infrastruktūra: torņi un antenas novērošanai un pretgaisa aizsardzībai. Ir ļoti ticams, ka aiz šī pakalna atrodas arī tanku vienība.

Redzot reālo ģeogrāfisko pozīciju novietojumu, izprotams, cik nokaitētā un jūtīgā situācijā atrodas katra no pusēm. Katrs no pretiniekiem redz un novēro, ko dara otrs. Līdz ar to katra provokācija draud izsaukt sniega bumbas efektu — osetīni var apšaudīt Gruzijas ciemu, gruzīni — osetīnu pozīcijas, bet citas osetīnu pozīcijas — gruzīnus. Acumirklī vardarbība spēj uzliesmot ķēdes reakcijā.

Chinvali — rokas stiepiena attālumā

s Sajūtas ir īpatnējas, binoklī vērojot osetīnu un krievu pozīcijas, jo zini, ka viņi šajā mirklī dara tieši to pašu un vēro mani. s
Nākamajā pieturas punktā apmeklējam pakalnu, kas atrodas pie ielejas, kurā viens aiz otra stiepjas vairāki ciemi. Agrāk te gruzīnu ciemati mijās ar osetīnu ciemiem. Tagad gruzīnu ciemi ir vai nu tukši, mājas nodedzinātas vai nojauktas pavisam. Skats ir baiss, kad, vērojot ieleju ar binokli, ik pa laikam redzamas māju joslas, kuras ir pussabrukušas, nodedzinātas, blakus atkal veselas, kurās dzīvo osetīni. Vienuviet ielejā saskatāma Krievijas robežsargu bāze — neliela telšu pilsētiņa. Mastā redzams uzvilkts Krievijas karogs. Karavīrus nemana, viņi dienas laikā nemēdz rādīties ārā no teltīm un nocietinājumiem. Citā virzienā pāri ielejai pakalnā redzamas osetīnu nocietinātās pozīcijas ar mastā uzvilktu Dienvidosetijas karogu. Sajūtas ir īpatnējas, binoklī vērojot osetīnu un krievu pozīcijas, jo zini, ka viņi šajā mirklī dara tieši to pašu un vēro mani.

Tālāk braucam uz Ziemeļaustrumiem, uz Zemo Nikozi ciemu, kas atrodas blakus Chinvali. Kalnā blakus Dienvidosetijas robežai atrodas Gruzijas policijas štābs, kalna virsotnē — novērošanas postenis. Gruzijā ir tradīcija mirušos apglabāt vietās, kas maksimāli augstu virs jūras līmeņa. Tādēļ lielākoties visās kalnu virsotnēs, kuras apmeklējām, līdzās ierakumiem atrodas kapu kopiņas, pieminekļi, vietām vēl novītuši vainagi. Šis kalns nav izņēmums. Jau pirms 2008. gada augusta kara šeit bija Gruzijas nocietinājumi. Tagad palikuši ierakumi, smilšu maisu krāvumi, kas mijas ar kapu kopiņām.

Iepriekš dzirdētā sprādziena iemeslus noskaidrot neizdodas. Gruzijas policisti ir redzējuši vietu, taču neko vairāk saskatīt nav iespējams. Varbūt tā ir bijusi nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas operācija. Pavisam netālu, kādu 400 metru attālā distancē, var saskatīt Krievijas tā saucamo „miera uzturētāju” agrākās pozīcijas — ēkas un ierakumus, kas tika sagrauti augusta kara laikā. Aptuveni puskilometra attālumā redzams Chinvali pilsētas centrs. Tik bieži dzirdētā pilsēta nu atrodas rokas stiepiena attālumā. Tā ir neliela — nepilni 15 000 iedzīvotāju. Starp pussagrautajām augstceltnēm redzama pašreizējās pārvaldes ēka. Daļu no namiem Krievijas puse ir speciāli atstājusi neremontētu, lai parādītu it kā šausmu darbus, ko Gruzija pastrādājusi, lai gan kara laikā Chinvali apšaudīja ne tikai Gruzija, bet arī Krievija. Pateikt, kurš bija pie vainas, ir neiespējami. Cik ar binokli iespējams saskatīt, pilsētā nemana kustību, viss šķiet pamiris.

Viens pie otra cieši, cieši

Ar Chinvali apmeklējumu noslēdzas patruļas izbrauciens. Ir vairākas lietas, kuras tikai tagad ir izdevies labāk saprast — kāpēc ir tā, kā ir. Ir vairāki secinājumi un atziņas.

Administratīvās robežas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kā arī pašas robežas skaidra neiezīmēšana rada situācijas, kuras vedina uz provokācijām — osetīnu un Krievijas spēki pāriet robežu Gruzijas pusē vai, piemēram, apšauda Gruzijas policiju, uzskatot, ka tā atrodas „ne tajā” robežas pusē. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad, aizbildinoties ar ienākšanu Osetijas teritorijā, gan osetīnu kaujinieki, gan arī Krievijas robežsargi ir mēģinājuši aizturēt EUMM dalībniekus. Novērotāji daudzas reizes ir piedzīvojuši, kad no ļoti neliela — aptuveni 50 metru — attāluma tiek šauts viņu virzienā. Lodes lidojušas nedaudz virs galvas. Vienu reizi to darīja manāmi piedzēries osetīnu kaujinieks. Nekļūdoties var teikt, ka daļa no osetīnu kaujiniekiem ir slikti organizētas puskriminālas bandas.

Bieži dzirdami pārmetoši jautājumi, vai un kāpēc gruzīni nespēj nosargāt savu robežu, kāpēc pienācīgi neatbild uz osetīnu provokācijām. Esot šajās teritorijās, ir iespējams redzēt, cik cieši viens pie otra atrodas Gruzijas un Dienvidosetijas novērošanas posteņi, gruzīnu un osetīnu ciemi, cik liela ir iespējamība, ka sadursmes vienā vietā „aizraus” līdz sadursmei citur, iestāsies ķēdes reakcija, un, ļoti ticams, Krievijas puse to vien gaida, lai situācija destabilizētos. No citas puses, Gruzija līdzīgi kā citas rietumu valstis Dienvidosetiju uzskata par savu teritoriju. Jebkādas robežas nospraušana, iezīmēšana, vai nocietināšana no Gruzijas uses nozīmētu netieši atzīt, ka šeit pastāv robeža starp Gruziju un Dienvidosetiju kā divām valstīm. Tas Gruzijai nav pieņemami.

Bieži ir dzirdama skepse par EUMM nozīmi un iespējām. Protams, šīs misijas iespēja nav iejaukties situācijā, novērst vardarbību, taču tā pilda vienu būtisku lomu — misija ir vienīgais objektīvais informācijas avots visām konfliktā iesaistītajām pusēm un citām pasaules valstīm. ES pārstāvju klātbūtne savā veidā „atvēsina” karstasinīgos prātus, mazina provokācijas un vardarbību. Bez neitrāla spēka klātesamības saspringtajos apstākļos vardarbības uzliesmojumi būtu biežāki, nāvējošāki un arī, ļoti iespējams, būtu noveduši pie dziļākas karadarbības.

____________________

[1] EUMM – European Union Monitoring Mission

*Vēlos izteikt lielu pateicību Latvijas Valsts policijas pārstāvim, EUMM Gori lauka štāba konfliktu novēršanas grupas vadītājam Edgaram Perijam par neatsveramo palīdzību, kas ļāva tapt šim materiālam.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!