Raksts

Rīga dimd – un tālāk?


Datums:
04. decembris, 2011


Autori

Līdzdalībnieki


Autors: Linda JākobsoneSen nebiju redzējusi vienkopus tik daudz cilvēku, kuri kaut ko grib darīt un manīt savas pilsētas – Rīgas - labā. 2.decembrī ap 220 pārsvarā nevalstisko organizāciju bija sanākušas kopā, atsaucoties Rīgas domes aicinājumam, otrajā forumā "Rīga dimd – iedzīvotāji runā", lai izteiktu priekšlikumus Rīgas attīstībai.

Forums

Apkopoju dažas savas pārdomas par šo pasākumu. Vispirms par pozitīvo:

  • Rīgas dome parāda nevalstiskajām organizācijām, ka vismaz kaut kādā mērā ir ieinteresēta sadarbībai ar tām un ka kopumā ir atvērta idejām,
  • nevalstiskām organizācijām tā ir iespēja sanākt kopā, uzzināt, ko kurš darba, motivēties un iedvesmoties,
  • tā kā Rīgas dome bija apsolījusi sēklas naudu dažām idejām (kaut arī nebija skaidri tās nosacījumi un ko vispār varētu nozīmēt “sēklas nauda” – vai tas ir sākums, kādas idejas risināšanai vai nauda projekta rakstīšanai, kā arī tas, kādas finanses un kad varētu būt pieejamas pašu ideju realizācijai), organizācijas ar lielu atdevi metās dažādu problēmu noteikšanā un risināšanā,
  • iespēja sadzirdēt jaunas lietas. Piemēram, uzzinājām, ka Rīgai ir savs moto “Rīga – iespēja ikvienam!”. Tāpat, ka ir vesela lapa ar apkopotiem Rīgas domes pētījumiem, informāciju par apkaimēm un statistiskajiem datiem www.sus.lv. Rīgas domes mājas lapā izrādās ir arī atbildes uz iedzīvotājiem sniegtajiem jautājumiem un piedevām tās iespējams skatīt pa nozarēm. Droši vien, ka tur ir vēl tikpat daudz lietderīgas informācijas, par kuras esamību nojauš tikai retais.

Taču foruma darbā saskatīju arī daudz lietas, ko uzlabot:

  • kaut arī forumā bija aicināti piedalīties gan aktīvie iedzīvotāji, gan nevalstiskās organizācijas, lielākā daļa bija nevalstisko organizāciju pārstāvji, jo aktīvie iedzīvotāji darba dienā droši vien arī aktīvi strādā, mācās vai ir kādās citās nodarbēs,
  • šādam forumam jātiek sasaistītam kopā ar atsevišķām tikšanās reizēm, kas notiek apkaimēs. Kaut arī foruma uzdevums ir runāt par pilsētai kopīgajiem izaicinājumiem nevis atsevišķām Rīgas vietām, šī reize būtu bijusi īstā plašākam ieskatam,
  • tā kā šis bija jau otrais forums, iztrūka skaidrāka atskaite par to, kādi tad ir pirmā foruma rezultāti. Kaut arī vairāku departamentu vadītāji un organizāciju pārstāvji stāstīja par savu pozitīvo pieredzi, tā arī nepalika skaidrs, vai tam bija kāds sakaras ar iepriekšējā gadā pateikto un kas ir tas, kas palicis neizdarīts, kāpēc, vai to kāds (ne)darīs,
  • tad nu sākām otro forumu no šīs vietas un sadaloties četrās grupās un vairākās apakšgrupās mēģinājām meklēt atbildes uz jau iepriekš organizatoru noteiktajiem jautājumiem. Arī par šo iztrūka skaidrojums – kas un kāpēc izlēmis, ka tieši šie jautājumi (sabiedrības integrācija, brīvprātīgā darbs, līdzdalība un aktīva novecošanas un starppaudžu solidaritāte) ir tie, par kuriem jārunā,
  • darbojos darba grupā, kura mēģināja noteikt, kādi elektroniskie risinājumi Rīgai būtu nepieciešami. Starp tiem izskanēja, piemēram, atbildēt uz vēstuli, kas iesniegta ar e-parakstu, ar tādu pašu, nevis papīra formāta un apkopot elektroniskās kartes vienuviet, piemēram, veloceļu karti ar bērnudārzu karti (droši vien, ka ir arī citas). Tāpat izskanēja aicinājums īpašu uzmanību pievērsām komunikācijai sociālajos tīklos. Piemēram, kaut arī izveidots Twitter konts @RigasDome, no tā vēl nav nosūtīts neviens tvīts. Iedzīvotājam jāzina, kura departamenta vai domnieka ziņām viņš/a vēlas sekot līdz (piemēram, @rdpad vai @nilushakov). Starp citu, domnieku Twitter kontus pie domes kontaktiem atrast nevarēju. Bet Twitter, protams, izmanto tikai ļoti maza daļa rīdzinieku, kā ar Draugiem.lv? Kā ar tām apkaimju lapām, ko jau ir izveidojuši iedzīvotāji un to savienošanu ar Rīgas domes izveidoto apkaimes.lv? Ir skaidrs, ka ikdienā rīdzinieki nestaigās pa daudzajām Rīgas domes lapām, lai pēkšņi saskatītu kaut ko, kas iespējams ir ļoti noderīgs, taču grūti atrodams, tāpēc būtu vairāk jāizmanto jau eksistējoši saziņas kanāli. Varbūt, ka par šo visu jau ir domāts, bet nevienam no grupas dalībniekiem par to nebija zināms. Neliela prezentācija par darīto un plānoto varētu būt bijusi noderīga,
  • visas mūsu idejas pieņemu, ka kāds arī apkopos. Taču būtu bijis jauki, ja darba grupas darbu uzklausītu arī kāds Rīgas domes pārstāvis vai domnieks “tieši”. Kaut vienu reizi foruma laikā, gribējās redzēt, cik tādu forumā ir un kuri viņi ir, lai viņus varētu uzrunāt un informēt arī forumā,
  • lai veicinātu ideju tālāku attīstību daudz lietderīgāks būtu dalībnieku saraksts nekā naudas izdošana par kārtējo blociņu ar uzrakstu “Rīga dimd”. No šādām ekstrām ir jāatsakās. Tāpat kā programmu var drukāt uz abām lapas pusēm. Arī tā Rīga var rādīt ilgtspējīgas pilsētas piemēru.

Šādi pasākumi ir vajadzīgi. Bet tikai tad, ja tiek ņemti nopietni un ļauj sasniegt ideju lidojumu. Pasēdēšana kopā grupās, kurās ir daudz par daudz dalībnieku, lai tās būtu produktīvas, bez pašiem lēmumu pieņēmējiem un ieviesējiem, izmantojot parasto metodi – kam ir ko teikt, pierakstām uz flipčārta lapām, ir novecojušas un neveicina domas.

Pāris nedēļas atpakaļ sarunājos ar Kopenhāgenas un Stokholmas domju komunikācijas pārstāvjiem. Kopenhāgena grib palielināt riteņbraucēju skaitu līdz 50% no visiem transporta lietotājiem. Tā plāno veidot blakus ātrgaitas šosejām veloceliņus, kuri domāti ātrai braukšanai, īpaši velosipēdiem, kas aprīkoti ar motoriem, un ir nolēmusi daudziem veloceliņiem piešķirt sniega tīrīšanā tikpat augstu nozīmi, kā galvenajām pilsētas ielām. Kopenhāgena – labākā pilsēta velobraucējam līdz 2015.gadam. Stokholmas vīzija ir “Pasaules klases Stokholma” (Worldclass Stockholm). Īpaša uzmanība tajā tiek pievērsta e-pārvaldībai un daudz kas no tā jau darbojas šodien. Viena no lietām, kas pārsteidz, ir Stokholmas mājas lapa. Tā ir vienkārša un viegli pārskatāma, un to uzreiz tiek piedāvāts pārtulkot dažādās valodās.

Kopenhāgenai un Stokholmai ir vīzijas, uz kurām virzīties un kuru realizācija ir iedzīvotāju interesēs. Arī Rīgas attīstības plānā noteikti ir daudzas labas lietas, bet es kā rīdziniece par tām nezinu. Protams, ka dialogā ir divas puses, kurām abām ir jāgrib tajā iesaistīties tajā, taču, efektivizējot esošos rīkus, sadarbību galvaspilsētā starp domi un iedzīvotājiem būtu iespējams uzlabot. Ceru, ka līdz nākamā gada forumam daudz kas no augstākminētā jau būs ieviests dzīvē.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!