Raksts

Rezerve vēlēšanām – nepilsoņi


Datums:
28. oktobris, 2003


Autori

Danuta Dembovska


Latvijas politiskā elite šobrīd negrib domāt par to, ka partija, kura atļautu nepilsoņiem balsot, automātiski kļūtu par vienu no krievu iedzīvotāju favorītiem jebkurās vēlēšanās. It īpaši tagad, kad ir izjaukts relatīvais PCTVL monopols uz krievu iedzīvotāju balsīm.

Ieteikums ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties nepilsoņiem, ko Latvijai izteikusi gan ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komiteja, gan Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Alvaro Robless, neizraisīja revolūciju. Pēdējo divpadsmit gadu laikā sabiedrība ir pārāk pieradusi pie tā, ka šajos jautājumos vara nekad nepiekāpjas. Violeto pasu īpašniekiem nedrīkst dot balsstiesības, jo viņiem tad zudīšot stimuls iegūt Latvijas pilsonību, izteicies Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Borisa Cileviča (Tautas saskaņas partija) viedoklis, ka iespēja nepilsoņiem doties pie vēlēšanu urnām būtu pretimnākšana krievu iedzīvotājiem un tātad kalpotu par papildu stimulu naturalizācijas tempu paātrināšanai, palika kā allaž neuzklausīts.

Taču neiedziļināsimies jautājumā par to, kurš labāk orientējas Latvijas krievu psiholoģijā – Nils Muižnieks vai Boriss Cilevičs. Jo galvenais iemesls nedot nepilsoņiem balsstiesības, acīmredzot ir bailes, ka krievu vēlētāju īpatsvara palielināšanās var krasi mainīt tagadējo politisko spēku samēru. Līdz tuvākajām pašvaldību vēlēšanām ir palicis aptuveni pusotra gada, un tās var kļūt par nopietnu pārbaudījumu tām partijām, kuras strādā ar latviešu elektorātu – pat tad, ja Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē balsos tikai pilsoņi. Valdošo varu pilnībā sāk pārņemt bailes, kad tā iedomājas, ka vēlēšanu iecirkņos ieradīsies nepilsoņi, starp kuriem ir cilvēki pusmūža gados, kuri nav varējuši līdz galam pieņemt notikušās pārmaiņas, vai cilvēki, kuri nevēlas naturalizēties “principiālu iemeslu dēļ”.

Pie tam Latvijas politiskā elite šobrīd negrib domāt par to, ka partija, kura atļautu nepilsoņiem balsot, automātiski kļūtu par vienu no krievu iedzīvotāju favorītiem jebkurās vēlēšanās. It īpaši tagad, kad ir izjaukts relatīvais PCTVL monopols uz krievu iedzīvotāju balsīm, un neviena no partijām, kuras tradicionāli strādā latviešu elektorāta virzienā, līdz šim nav spējusi izteikt krievu iedzīvotājiem kaut jel kādu piedāvājumu. Atgādināsim, ka par PCTVL pēdējās vēlēšanās nobalsoja gandrīz piektā daļa pilsoņu. Šobrīd šo elektorātu savā starpā dala PCTVL paliekas, taču kāda velētāju daļa paliek gluži apjukusi. Bet vara nedara neko, lai nokamptu sev kādu daļu šī elektorāta. Taču ir divi faktori – tuvojošās pašvaldību velēšanas (it īpaši Rīgas Domē) un lielais krievu iedzīvotāju īpatsvars lielpilsētās, kas pakāpeniski kļūst par rezervi izmaiņām šajā, šobrīd topošajā, politikas pasjansā.

Pēdējie Latvijas Faktu reitingi liecina, ka Jaunajam laikam nav līdzvērtīgu konkurentu, Einara Repšes partijas reitings daudzkārt pārsniedz citu politisko spēku rādītājus. Politiskā situācija Latvijā sāk atgādināt to, kas notiek Krievijā. Nesen kā Vladimirs Putins, tā arī Einars Repše pieteica karu korupcijai. Aptaujas rāda, ka tautai – kā Krievijā, tā arī Latvijā, tāda varas uzvedība patīk. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēlēšanu rezultātus Krievijā var uzskatīt jau par izšķirtiem. Tādus pašus rezultātus laikam vēlas sasniegt Jaunais laiks. Jo Latvijas Pirmajai partijai, Zaļo un Zemnieku savienībai un TB/LNNK, kuras nespēja nogāzt Einaru Repši, ir tagad jāsamierinās ar “nabaga radinieka” lomu. Tautas partija savā laikā prata “norakt” savu līdzgaitnieku valdībā – Latvijas ceļu un gandrīz dabūja zem ūdens TB/LNNK. Izskatās, ka uz šādu mērķi virzās Jaunais laiks. Arī Tautas partijas perspektīvas nav spīdošas – gadījumā, ja tuvākajā laikā tā nespēs revanšēties un atgriezties pie varas. Ekspluatējot uzvarētāja imidžu, nedrīkst ilgi atrasties zaudētāja lomā. Par sociāldemokrātiem, kuru reitings knapi pārsniedz 1 %, šobrīd kā par nopietniem konkurentiem nav ne runas.

Par mīnu ar laika degli Jaunajam laikam var kļūt krievu iedzīvotāji, kuri diez vai masveidā nobalsos par Einara Repšes partiju. Protesta balsojumu daudzi Latvijas krievu iedzīvotāji jau nodemonstrēja referendumā par pievienošanos Eiropas Savienībai, sak, “ja vara ir par, tad mēs, protams, esam pret”. Pagaidām nemaz nešķiet droši, ka pēc PCTVL sašķelšanās Latvija ies Igaunijas ceļu, kur visas krievu partijas pārdzīvoja satriecošu zaudējumu. Igaunijā tomēr situācija ir cita – nepilsoņi drīkst piedalīties pašvaldību vēlēšanās, izglītības reforma ir nobremzēta un krievu ir krietni mazāk. Ar lielu daļu pārliecību var spriest par to, ka Jaunajam laikam neredzēt krievu elektorāta pīrāga daļu, ja tas neies uz kādiem kompromisiem. Un tas ir risks, kaut arī ne visai liels, tomēr pašvaldību velēšanās neiegūt vēlamo, tai skaitā arī Rīgas Domes vēlēšanās, kuru tik ļoti savā kontrolē grib iegūt Einars Repše. Piekāpties Jaunajam laikam pašam pagaidām pietrūkst drosmes – bail zaudēt to, kas jau ir. I hočetsa, i koļetsa. (Ir gribētos, ir baiļojos…)

Raksts krievu valodā

Šī publikācija ir tapusi projekta “Mazākumtautību balsis vienotā informācijas telpā” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un Sabiedrības integrācijas fonds nav atbildīgs par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu un tās tālāku izmantošanu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!