Raksts

Repšes “Friendly fire”* un korupcijas novēršanas stūrakmeņi


Datums:
30. septembris, 2003


Autori

Inese Voika


Foto: G.Dieziņš

Latvijā parādījusies iespēja izcīnīt kauju par neatgriezeniskām pārmaiņām korupcijas jomā. Bet būs vajadzīga liela armija, daudz lielāka par KNAB. Repšem ir laba iespēja visus mobilizēt, tikai jāmācās tēmēt prasmīgāk, bez civilajiem upuriem.

Saliekot uz papīra faktus par to, kas Eināra Repšes valdības laikā izdarīts korupcijas novēršanas laukā, nākas secināt, ka šauts ir ar smago artilēriju un bieži vien nenotēmējot. Pagaidām nevar saprast, vai tie ir tikai atsevišķi šāvieni, vai arī karš patiesi ir sācies. Tikai daži objekti ir aplenkti, toties citi nav pat identificēti, un rīcības shēma – pagaidām pārāk sadrumstalota.

Digitālās televīzijas lietas izmeklēšana un vairāku amatpersonu aiziešana no darba VID, muitā un policijā ir spilgtākie šāvieni šīs valdības laikā pretkorupcijas laukā. Enerģiski rīkotais KNAB priekšnieka kandidātu konkurss būtu pieskaitāms pie labi izdarītiem darbiem, kas liecināja par E.Repšes patieso vēlmi sakārtot pretkorupcijas lietas, ja vien tā galarezultāts nebūtu aptumšots ar valdības krīzi.

Valsts uzņēmumu un Privatizācijas aģentūras padomju sastāva nomaiņa, izmaiņas ostu likumā un citos likumos, kuras sabiedrībai tiek pieteiktas kā “valsts izzagšanas novēršana”, šajā konkrētajā politiskajā konfigurācijā var kalpot minētajam mērķim, bet pie citiem valdītājiem tikpat labi var likumīgi aizsargāt koruptīvus nodomus. Par motīviem E.Repšes rīcībā vismaz man šaubu nav. Es ticu, ka viņš patiesi vēlas to, ko mums saka – sakārtot valsti, un šādu apņēmību nevajag novērtēt par zemu.

Taču, ja pie iepriekšējām valdībām katrā lēmumā bija jāmeklē iespējamas korumpētas intereses, tad pie E.Repšes vai ikkatra labi gribēta iecere kā raidīts šāviņš liek samiegt acis, ieraut galvu plecos un gaidīt – trāpīs vai netrāpīs, un kam. No pēdējā laika starptautiskajāms krīzēm zinām, ka gadījumos, kad “labie” trāpa tiem, ko nemaz nevajadzēja apšaudīt, jāsaka “friendly fire”.

Lietu skaits, kas ierosinātas kukuļošanas gadījumos, E.Repšes laikā nav audzis. Savukārt lietu kvalitāte būtu mērāma ne tikai pēc pieķerto augsta ranga politiķu skaita, bet sekām, ko kāda lieta atstāj sistēmā. Veselības ministra Āra Audera apsūdzēšana par krāpšanu ārstniecības praksē bija unikāla, jo līdz šim līdzīgos gadījumos tiesībsargājošās institūcijas meklēja pantus un iemeslus, kāpēc apsūdzību neizvirzīt. Taču vai pacientiem pēc A.Audera lietas ir drošība, ka līdzīgi ar viņu naudu neizrīkosies kāds viņa kolēģis? Un vai tiešām tikai A.Auders vienīgais tā darījis? Atsevišķu grēkāžu atrašana sapurina sistēmu, bet ja tas paliek vienīgais, pēc tam rada vēl lielāku cinismu un rafinētību korumpētajā cunftes daļā.

Par korumpētu aktivitāšu atjaunošanos dzird arī citās iestādēs, kurās pēc veco vadītāju nomaiņas bija iestājies neliels pieklusums. Ar karavadoni un komandieriem vien ir par maz, lai vestu karu ar labi organizētiem pretiniekiem, kas savas prasmes kaldinājuši gadu gadiem.

Lai panāktu neatgriezeniskas pārmaiņas situācijās, par kurām “dzird”, vajadzīga četri soļi. Pirmkārt, no KNAB mēs gaidām, lai tie, par kuriem “runā”, tiek atmaskoti un vesti pie tiesas. Otrkārt, lai pārējiem tiktu nogrieztas iespējas turpināt līdzīgā garā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir kombinēts korupcijas novēršanas un korupcijas apkarošanas birojs.

Tālākie soļi vairs nav atkarīgi tikai no KNAB, bet jāveic sadarbībā ar attiecīgo iestādi, kuras iekšienē korupciju veicinošs perēklis atklāts. Iestādei jāveic savu funkciju un procedūru diagnosticēšana attiecībā uz korupciju un tad pēdējais solis – pretkorupcijas mehānismu ieviešana praksē.

Labā ziņa ir tā, ka savu procedūru apzināšanu un nostiprināšanu pret korupciju valsts institūcijas var veikt negaidot, kad pie viņiem atklāsies kāds korupcijas gadījums. Tieši to mēs kā sabiedrība gaidām no jaunās Valsts korupcijas novēršanas programmas, kuru, starp citu, izstrādājis KNAB. Mums būtu svarīgi, lai atšķirībā no vecās vēl 1998.gadā pieņemtās, programma atspoguļotu sistemātisku pieeju korupcijas novēršanai, neizlaižot nevienu jomu. Lai arī pašreizējā versijā programma tapusi vismaz astoņus mēnešus, un atrodas saskaņošanā Ministru Kabinetā, vēlmi aptvert pēc iespējas plašāku valsts pārvaldes daļu var ieraudzīt tikai starp rindām. Programma šobrīd ir kā studenta akadēmisks darbs – ar labu teorētisko daļu, bet diezgan samocītu praktisko. Lai arī darbi ir jauni un lielākai daļai uzdevumu norādīts pamatojums, programma neiezīmē dinamiku un neparāda prioritātes. Tas dokumentam ar 124 uzdevumiem ir absolūti nepieciešams. Ielūkošanās Jaunā laika partijas pretkorupcijas programmā ar paredzētajiem 14 prioritāriem darbiem varētu palīdzēt noteikt secību un atgādinātu par solīto.

Būtu labi uzskatīt programmu par uzmetumu un veikt pamatīgas konsultācijas ar iesaistītajām iestādēm (ne tikai formālo saskaņošanu), diskutēt sabiedrībā par strīdīgiem jautājumiem. Efektīvs veids, kā noteikt programmas prioritātes un dinamiku būtu izskatīt katram uzdevumam nepieciešamos resursus – gan cilvēciskos, gan finansiālos.

Svarīgi arī saprast, ka korupcijas novēršanai naudu vajadzēs ne tikai KNAB. Pilnīgi nepamatots teikums par šo lasāms Valsts pretkorupcijas stratēģijā, kuras veidošanā Delnas eksperti piedalījās 2002.gada beigās, bet Ministru Kabinetā tā izmainījusies gandrīz līdz nepazīšanai. Tur teikts “pamatnostādņu (…) ieviešanas pasākumi 2004.-2009. gadā nav saistīti ar tiešu valsts budžeta izdevumu palielināšanu”[1]. Šis teikums ir tapis KNAB sienās, un ja tas paliks nemainīgs, tad programma tiek rakstīta palikšanai uz papīra.

Uz papīra KNAB korupcijas apkarošanas mērķi paliks arī tad, ja ar jaunu kvalitāti un atbildību neiesaistīsies prokuratūra un tiesas. KNAB bez viņiem lietas līdz galam novest nevar. Kā liecina Lietuvas pieredze, svarīga ir ne tikai neatkarīga pretkorupcijas iestāde, bet arī attiecīgs politiskais klimats, jo tiesneši skatās uz politikas nerakstītajām vadlīnijām un vējiem. Tāpēc Lietuvā, lai arī nedaudz pieaudzis korupcijas lietu skaits, augstāk par vidusmēru amatpersonu lokā sešu pastāvēšanas gadu laikā Īpašais izmeklēšanas dienests nav ķēris[2].

Kā spilgtu izpausmi politiskai gribai cīnīties ar korupciju es saskatu Pretkorupcijas komisijas izveidi Saeimā. Tā šobrīd ir stiprs un sistēmisks balsts pārmaiņām, kas valstij nepieciešamas. Tai ir arī enerģisks vadītājs – Ainārs Latkovskis, kas vēlas panākt vismaz dažu Jaunā laika solījumu izpildi.

Vēl sistēmisku pārmaiņām nodrošināšanai ir vajadzīgs likumīgs KNAB vadītājs, kas varētu vadīt ne tikai programmas izpildi, bet arī veicināt iedzīvotāju uzticību un līdzdarbību korupcijas apkarošanā. Juta Strīķe, ko pat ar visiem mīnusiem (nav pieredzes lielas institūcijas vadīšanā un korupcijas novēršanā) KNAB komisija atzina par visstiprāko kandidāti, nezināmu iemeslu dēļ izbalsota Saeimā, šobrīd Ministru prezidenta nozīmēta par vietas izpildītāju nav droša šajā amatā. Ne pret iespējamām valdības maiņām (viņu pie esošās likumdošanas kāds var atcelt tāpat kā Repše iecēla), ne sabiedrības acīs (kāda KNAB neatkarība!, ja priekšnieks nav apstiprināts likumā noteiktā kārtībā).

7.oktobrī tiks publicēts kārtējais Transparency International Korupcijas uztveres indekss[3]. Gadu no gada šis mērījums, kas aptver ap 100 pasaules valstu, atgādina – Latvijā korupciju uzskata par nopietnu problēmu. Nav pamata domāt, ka šogad būs noticis brīnums un viedoklis būs uzlabojies. Apstākļi rāda, ka Latvijā parādījusies iespēja izcīnīt kauju par neatgriezeniskām pārmaiņām korupcijas jomā. Bet būs vajadzīga liela armija, daudz lielāka par KNAB. Einaram Repšem ir laba iespēja visus mobilizēt, tikai jāmācās tēmēt prasmīgāk, bez civilajiem upuriem.

* Friendly fire – sabiedroto uguns, angļu val.

______________

[1] ”Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija 2004. – 2009. gadam”, uz 2003.gada septembri
[2] skat. Lietuvas Republikas Īpašais izmeklēšanas dienests

[3] skat. Korupcijas uztveres indekss


Man ir šī pārliecība


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!