Foto: AFI
Repšes ziedojumu kampaņai līdzīgas problemas var novērst skaidrs valsts lēmums, cik stingrus standartus tā piemēro amatpersonu interešu konfliktu ierobežošanai. Ja standarts ir atsevišķi ierobežojumi, Repše acīmredzot neko nav pārkāpis. Ja vispārīgs interešu konflikta aizliegums - jāveic apjomīga ziedotāju un Repšes darbības pārbaude. Ja standarts ir nepieļaut pat iespaidu par interešu konfliktu, to Repše laikam būs pārkāpis.
Diskusijas par Einara Repšes ziedojumu vākšanas kampaņu parāda, ka Latvijas valsts nav skaidri pateikusi, cik stingrs interešu konfliktu ierobežošanas standarts piemērojams valsts amatpersonām. Viedokļi ir visdažādākie – sākot ar prokuroru konstatēto Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu neesamību, līdz tautpartijnieka Jāņa Lagzdiņa runām par likuma jēgu un garu, ko Latvijas Bankas prezidents tomēr esot pārkāpis.
Īsi raksturošu trīs stingrības pakāpes, saskaņā ar kurām valsts varētu ierobežot amatpersonu interešu konfliktus. Būtu ieteicams kādu no tām likumā viennozīmīgi pasludināt par uzvedības standartu, lai konkrētos gadījumos nerastos neauglīgi strīdi, kuru argumentāciju nereti nosaka iesaistīto personu politiskā vai cita ieinteresētība.
Tikai specifiski ierobežojumi
Pirmā – viszemākā stingrības pakāpe – ir situācija, kur likumā ir noteikti atsevišķi ierobežojumi, kas aizliedz visnopietnākos un potenciāli kaitīgākos interešu konfliktus. Atbilstoši šim standartam parasti notikusi Korupcijas novēršanas likuma līdzšinējā piemērošana, kontrolējot amatpersonām noteikto specifisko ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu. Šādā garā ir tapis arī Ģenerālprokuratūras atzinums Repšes ziedojumu lietā, kur galvenā uzmanība pievērsta dāvanu pieņemšanas ierobežojumiem un to gramatiskajiem formulējumiem. Šīs pieejas nozīmīgākais trūkums ir tas, ka ierobežojumi var neaptvert atsevišķus nopietnus interešu konfliktus.
Vispārējs interešu konflikta aizliegums
Augstāka stingrības pakāpe ir visu reālo interešu konfliktu aizliegums saskaņā ar noteiktu definīciju. Korupcijas novēršanas likums nosaka, ka interešu konflikta situācija ir tāda situācijā, kad valsts amatpersonai ir jārealizē savas pilnvaras jautājumā, kurā līdztekus tās kā valsts amatpersonas interesēm vienlaikus pastāv arī šīs amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses (3. panta otrā daļa). Iedomāsimies, ka Repše kādā jautājumā realizētu savas pilnvaras un šī rīcība skartu kāda ziedotāja intereses. Šajā situācijā būtu interešu konflikts, jo Repšem varētu būt personiska interese palīdzēt savam ziedotājam. Protams, vērā ņemama tikai tāda personiska ieinteresētība, kas var nonākt konfliktā ar amatpersonas oficiālajām interesēm. Piemēram, ieinteresētība, lai Repšes rīcība stabilizētu ekonomiku, nevarētu izraisīt interešu konfliktu.
Prokurori acīmredzot uzskata, ka šāda daudz plašāka interešu konfliktu aizlieguma piemērošana Repšes gadījumā nav iespējama, jo likumā ir pants, kas konkrēti regulē dāvanu pieņemšanu. Ja vēlamies aizliegt interešu konfliktu jebkurā situācijā, likumā būtu skaidrības labad jānosaka, ka konkrēti ierobežojumi nav interpretējami tā, lai sašaurinātu interešu konflikta aizliegumu. Tad amatpersona nedrīkstētu pieņemt ne dāvanas, kas nonāk pretrunā specifiskajiem dāvanu pieņemšanas ierobežojumiem, ne arī citas dāvanas, kuru pieņemšana izraisītu interešu konflikta situāciju.
Šķietama interešu konflikta aizliegums
Trešā un visstingrākā pieeja, kas Korupcijas novēršanas likumā nav noteikta, ir aizliegums amatpersonai atrasties pat tādās situācijas, kas rada tikai iespaidu par interešu konfliktu. Šis būtu pat šķietama interešu konflikta aizliegums.
Apspriežot valdības sagatavoto likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts pārvaldē un ierobežojumiem valsts amatpersonām”, būtu īpaši jāpārdomā, kādu interešu konfliktu ierobežošanas standartu noteikt. Visiem variantiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Pārlieku stingri ierobežojumi var radīt situāciju, kad daudzas amatpersona vairs nav spējīgas normāli strādāt – uz katra soļa ir interešu konflikti. Savukārt pārāk brīvi noteikumi palielina amata savtīgas izmantošanas bīstamību. Taču skaidra latiņas augstuma noteikšana novērstu Repšes gadījumam līdzīgas neskaidrības nākotnē.
Ja standarts ir atsevišķi ierobežojumi, Repše acīmredzot neko nav pārkāpis. Ja standarts ir vispārīgs interešu konflikta aizliegums, būtu jāveic apjomīga pārbaude par visiem ziedotājiem un to, vai Repše nav veicis darbības, kas skar viņu savtīgas intereses. Ja standarts ir nepieļaut pat iespaidu par interešu konfliktu, to Repše laikam gan būs pārkāpis.