Raksts

Reformu virpulis jeb “jaunie laiki” izglītībā


Datums:
17. februāris, 2004


Autori

Indra Dedze


Foto: E.Rudzītis © AFI

Jaunie laiki izglītībā piedāvājuši vairākas pārmaiņas, kurā visām ir kopīga iezīme – priekšlikumi gatavoti steigā, bez iesaistīto pušu un izglītības speciālistu aptaujas, kā arī vāji informējot sabiedrību par to mērķiem. Šajā rakstā vairāk par latviešu mācībvalodas ieviešanu vidusskolās, skolotāju algu reformu un maksas studiju ieviešanu.

Valdības demisija un jaunas veidošana ir izdevīgs brīdi, lai novērtētu, kādas pārmaiņas “jaunie laiki” nesuši izglītības jomā. Tās ir bijušas vairākas – ierosināts atteikties no bezatzīmju vērtēšanas sistēmas sākumskolā, ieviest obligāto izvēli starp kristīgo ētiku un ētiku, uz gadu ir atlikta izglītības satura reforma. Bez tam piedāvāta jauna skolotāju algu reforma, tiek plānots pāriet uz maksas augstāko izglītību. Šīs ir dažas no redzamākajām aktivitātēm, kas pēdējā laikā ir tikušas plānotas Latvijas izglītības sistēmas pilnveidošanai.

Uzreiz gan jāatzīmē, ka visām šīm plānotajām izmaiņām ir kopīga iezīme – priekšlikumi gatavoti steigā, bez iesaistīto pušu un izglītības speciālistu aptaujas, kā arī vāji informējot sabiedrību par gaidāmajām pārmaiņām un to mērķiem. Vairumā gadījumu sabiedrība ir asi iestājusies pret piedāvātajiem jauninājumiem, presē ir izskanējušas debates gan par kristīgās mācības nelietderīgumu skolā, gan par nepieciešamību saglabāt budžeta studiju vietas. Turklāt visas šīs pārmaiņas nenorādīja, uz kādu kopīgu mērķi tad izglītības sistēmas attīstība tika virzīta.

Šajā rakstā analizēšu dažas no Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām izglītības reformām – nesenos grozījumus Izglītības likumā, skolotāju algu reformu un maksas studiju ieviešanu.

Jāpatur prātā, ka šobrīd galvenos rīcības mērķus izglītībā nosaka Izglītības attīstības koncepcija 2002. – 2005. gadam, kuru 2002. gada 17. jūlijā ir apstiprinājis Ministru Kabinets. Tas ir dokuments, kura uzdevums ir nodrošināt pēctecīgu izglītības sistēmas attīstību. Šī koncepcija paredz paaugstināt izglītības kvalitāti, nodrošināt izglītības pieejamību un paaugstināt izglītības izmaksu efektivitāti. Turpmāk aplūkosim jauno laiku piedāvātās pārmaiņas no Izglītības attīstības koncepcijas viedokļa.

Izglītības attīstības koncepcija norāda bilingvālo izglītības reformu kā sasniegumu, kas nodrošina mazākumtautību izglītības intereses, veicina sociālo integrāciju un valsts valodas apguvi. Tomēr pētījumi[1] norādīja uz nepieciešamību grozīt Izglītības likumu, svītrojot normu, ka mācības vidusskolās jāuzsāk “tikai valsts valodā”. Likumā tika apstiprinātas proporcijas mācību valodas lietošanai mazākumtautību vidusskolu 10. klasēs. Kompromiss tika panākts šī gada vasarā, taču patvaļīgi formulētie likuma grozījumi Saeimas otrajā lasījumā izraisīja plašus mazākumtautību skolu nemierus. Šis formulējums paredzēja skolās mazākumtautību valodā apgūt tos priekšmetus, kas attiecināmi uz tās kultūru un valodu. Dažādās interpretācijas iespējas, plaša izskaidrojuma trūkums un neuzmanīgi izvēlēti izteicieni no valdošās koalīcijas puses mazākumtautību organizāciju sakarā tikai pastiprināja neapmierinātību. Lai arī galīgā lasījumā likuma grozījumi tika pieņemti to sākotnējā variantā, neapmierinātība ar reformu turpinās. Atskaņas mazākumtautību skolu mācību valodas sakarā vēl aizvien ir jūtamas sabiedrībā – skolēni piketē un izrāda neapmierinātību. Diemžēl, nav jūtamas nekādas politiķu aktivitātes, lai satrauktos jauniešu prātus nomierinātu. Tiek ieteikts šo situāciju risināt pašiem skolu direktoriem.

Skolotāju algas arī ir svarīgs jautājums izglītības jomā. Izglītības likumā tika iebalsota norma par pedagoga darba samaksu divu minimālo mēnešalgu apmērā. Šī Izglītības likuma grozījuma pieņemšana bija tas klupšanas akmens, kas lika atkāpties Einara Repšes vadītai valdībai, jo izglītības ministrs atzina, ka valsts budžetā nav nepieciešamās naudas summas. Izrādās, Izglītības attīstības koncepcija paredz, ka skolotājam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju jau no 2003. gada 1. septembra būtu vajadzējis saņemt algu divu minimālo mēnešalgu apjomā. “Jaunais Laiks” savā partijas programmā solīja vēl dāsnāk: “Nodrošināsim skolotāja algu atbilstoši viņa kvalifikācijas kategorijai par vienu pilnu slodzi ne mazāku par 300 latiem.” Tiesa, JL partijas programmā nekas nav minēts par laiku, kad šādu algu skolotāji varētu sagaidīt. Ministrs janvārī nāca klajā ar skolotāju darba samaksas projektu, kurā starp citu, bija paredzēts, ka 2. kategorijas skolotājam jau 2004. gadā būtu jāsaņem šie 160 lati. Diemžēl, šis ministra piedāvātais skolotāju algu reformas modelis ar piecām kategorijām neguva īpašu atbalstu skolotāju vidū.

Atteikšanās no budžeta vietām augstskolā un pāreja uz maksas augstāko izglītību bija vēl viens IZM ierosinājums, kas izsauca plašas debates. Lai arī augstskolas atzīst, ka pašreizējā augstākās izglītības finansēšanas sistēma ir jāpilnveido, rodas šaubas, vai pāreja uz maksas augstāko izglītību nodrošinās izglītības pieejamību un vienlīdzīgas iespējas. Studentu apvienības iebilst pret šādu pāreju, minot, ka ne visiem būs iespējams saņemt studijām nepieciešamos kredītus. Ir diezgan dīvaini, ka ministrs aicināja jauniešus bez bažām ņemt kredītus izglītības ieguvei, tajā pašā laikā atsakoties no Pasaules bankas kredīta augstākās izglītības sakārtošanai. Kāpēc valsts baidās ņemt kredītu, bet aicina to darīt saviem iedzīvotājiem? Ja augstākā izglītības sistēma netiks sakārtota, kāda tad būs izglītība, par ko jauniešiem būs jāmaksā aizvien pieaugošā studiju maksa? Jau šobrīd augstskolām katastrofāli trūkst resursu, mācību līdzekļu, pieejas jaunākajai akadēmiskajai informācijai. Ne visas problēmas būs iespējams atrisināt ar Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Ja Izglītības attīstības koncepcija paredz, ka tieši ieguldījumi augstākajā izglītībā ir pamats tautsaimniecības attīstībai un iekšzemes kopprodukta pieaugumam, tad gribētos redzēt nopietnu valsts atbalstu šajā nozarē. Ir jādomā par valsts stipendiju fondiem (jeb budžeta vietām), kas ļautu talantīgiem maznodrošinātiem jauniešiem studēt. Ir jādomā, kā ar nodokļu atvieglojumiem piesaistīt rūpniecības uzņēmumu interesi investēt mācību procesā un pētniecībā. Ir jādomā, kā valsts netieši varētu atbalstīt augstāko izglītību, sakārtojot ar augstskolu īpašumiem un nodokļiem saistītos jautājumus.[2]

Gan Izglītības attīstības koncepcija, gan JL partijas programma paredz veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām izglītībā iesaistītajām sabiedrības grupām. JL programmā ir teikts: “Būtiski uzlabosim Izglītības un zinātnes ministrijas un citu valsts pārvaldes un pašvaldību izglītības vadības institūciju darba kvalitāti un profesionalitāti, iedibināsim pedagoģiskajiem darbiniekiem un sabiedrībai draudzīgu, atklātu un atbildīgu ierēdņu darba stilu”.

Gribētos, lai šie solījumi nepaliek tikai vēlmju līmenī un nākamais izglītības ministrs, veidojot izglītības politiku, vadītos pēc Izglītības attīstības koncepcijas un nekautrētos konsultēties ar speciālistiem, kā arī paskaidrot savu vīziju sabiedrībai.

__________________

[1] Baltijas sociālo zinātņu institūts (2002) Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze

[2] Dzenis, J., Lācis I., Stonis J. (2003). Nodokļu un īpašumtiesību jautājumi augstākajā izglītībā. Pārmaiņas Latvijas izglītībā: izaicinājumi sistēmas vadībā. Pārskats par izglītību Latvijā 2001./ 2002., Soros fonds – Latvija, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, Rīga.


Izglītības attīstības koncepcija 2002. - 2005. gadam

Valts Kalniņš "Vai bija “jauni laiki” pretkorupcijas frontē?"

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!