Iedvesmojoties no Kristas piemēra, nolēmu turpināt pagājušās nedēļas BarCamp Baltics 2008 tēmu.

Iedvesmojoties no Kristas piemēra, nolēmu turpināt pagājušās nedēļas BarCamp Baltics 2008 tēmu.

Man bija savtīgi motīvi, izlemjot apmeklēt pasākumu. Proti, cerēju gūt priekšstatu par jaunākajām tehnoloģijām, kas palīdzētu padarīt interesantākus un efektīvākus portāla priekšvēlēšanu projektus, piemēram: Saeimas balsojumu datu bāzi un Pielaiko partiju!

Atzīšos, ka daudz jaunu ideju pasākumā neguvu (ja kādam tādas ir, lūdzu sūtiet šurp!) un, ja neskaita “twitter”, nekādus jaunvārdus neapguvu. Taču atklāju ko vēl labāku – proti, ka Latvijā un bijušajās NVS valstīs vēl ir jaunieši, kas par kaut ko sapņo. Tikai 1,5 no 10 manis apmeklētajām prezentācijām varu raksturot kā lieki izšķiestu laiku, viss pārējais bija interesanti un vairāk kā interesanti!

Šeit būs neliels atskats uz pašām spilgtākajām prezentācijām (hronoloģiski):

1. Jocast. Joha un Makss ir divi uzņēmīgi un atraktīvi jaunieši, kas savā mājas lapā regulāri izvieto pašu veidotus podcastus – pusotru stundu ierakstus, kuru piepilda ar savu saturu (intervijām, diskusijām, u.tml.). Šobrīd šādu “jocast” ir 85 un to auditorija jau sasniegusi ap 60 000 lietotājiem! Viņu sapnis un mērķis: intervēt Vairu Vīķi-Freibergu. Lai to sasniegtu, viņi apzinās, ka ir jāuzkrāj sabiedrībā pazīstamu personu interviju “portfelis” un pakāpeniski uz to virzās. Viņu pašu pārdomas par sava veiksmes stāsta cēloņiem: mīl to, ko dara + nav sākuši ar plāniem par grandioziem projektiem, bet vienkārši “vārīšanos” un pakāpeniski, soli pa solim nonākuši tur, kur viņi ir šobrīd.
2. Shared Education. Uzstājās divas meitenes par apmaiņas izglītības projektiem (Erasmus, Latvijas iekšējās iniciatīvas – piemēram, vairāku augstskolu pasniedzēji kopīgi gatavo kursus, u.tml.). Viņas uzskata, ka drīzumā izglītība varētu izskatīties šādi: studentam būs iespējas izvēlēties, kurā augstskolā un pie kura pasniedzēja viņš mācās noteiktu priekšmetu. Studentam vairs nebūs jāpieskaņojas augstskolas programmai, bet viņš būs savā izvēlē daudz brīvāks un varēs veidot tādu izglītību, kā pats vēlās (atbilstoši savām interesēm, darba tirgus prasībām, pasniedzēju kvalitātei u.tml.). Jaunietes sapņo par “administratīvo universitāti”, proti, augstskolu, kas nepiedāvās savas programmas, bet kurām būs vairāk tehniskas funkcijas – piemēram, uzraudzīt, lai students visās augstskolās kopā saņem grāda iegūšanai nepieciešamo kredītpunktu skaitu, lai šī no dažādām augstskolām veidotā izglītība ir iekšēji saskanīga, u.tml.
3. “We waste too much time in universities”. Kirgīzu jauniešu plāns par to, kā piedāvāt alternatīvu universitātes izglītībai komunikāciju jomā. Viņi to modelē uz savas valsts “Children’s media centre” piemēra. Viņi sapņo par Žurnālistikas augstskolu, kurai ir sava avīze, mājas lapa, radiopārraides (caur podcastiem) un tvpārraides (caur videocastiem). Skolā nav iestājeksāmenu, nav eksāmenu pēc kursu pabeigšanas, nav obligātu lekciju. Lekcijas notiek, bet paši studenti izvēlas, kuras apmeklēt. Prasības – prakstiski veicamo darbu saraksts (piemēram, dažādi raksti, audio ieraksti u.tml.) Visi augstskolā izstrādājamie darbiņi tiek publicēti mājas lapā – tie visi ir daļa no diploma. Pirmais apmācību gads ir bez maksas, par pārējiem ir iespējams iegūt studentu maksas atvieglojumus, ja studenta publicētie darbiņi ir populāri (jo populārāks darbs, jo lielāki atvieglojumi).
4. Twitter. Šī bija prezentācija bez “sapņiem”, bet ir gandrīz skaidrs, ka Latvijā twitter tehnoloģijas drīz būs jaunais “modes kliedziens”, jo tās jau ir pārņēmušas ASV un Vāciju. Īsumā: tā ir iespēja veidot mikroblogus pa mobilo telefonu, kas ir pieejami paša lietotāja definētajam “draugu lokam”, nemaksājot par SMS sūtīšanu (un pēc tam šīs ziņas saglabājās web lapā). Vārdu sakot – jauns “tīklošanās” veids, kura aizmetņus Latvijā var apskatīt šeit.
5. WEB 3.0. Šis bija tiešām dīvains pasākums. Divi jaunieši (ap 20 gadiem) analizēja Interneta tehnisko risinājumu pagātni (nosacīti – Web un Web 2.0), mēģinot saprast tās attīstības tendences un prognozēt, kādam ir jābūt nākamajam solim. Tas, kā viņi to redz (ja es pareizi saprotu!) – iespēja ātri pārnest datus bez serveru starpniecības (jebkurš dators var paņemt info no jebkura cita pasaules datora) un iespēja labāk kategorizēt datus (lai piemēram, atverot Youtube video lapas vidū dators automātiski nenolasītu arī visu tekstu un bildes, kas ir apkārt). Auditorija izturējās ļoti skeptiski – gan pret šāda risinājuma vēlamību, gan novitāti, bet pats mēģinājums meklēt kaut kādas netradicionālas idejas jau ir atzinības vērts. Dažās nozarēs tādi centieni ir liels retums, tādēļ, ka labi, ka datorzinātnes jaunieši vēl domā par radikālām pārmaiņām.
6. Sociālā atbildība Internetā. Ļoti interesanta diskusija par to, kā Interneta satura radītāji varētu būt sociāli atbildīgāki – it sevišķi, ja tas attiecas uz bērniem (kā pasargāt viņus no pornogrāfijas vai no pedofīliem Internetā). 30 minūtēs tika apspriesti dažādi instrumenti, ko varētu izmantot. Piemēram, jautājumi, uz kuriem pieaugušais var viegli atbildēt, bet bērnam tas ir grūtāk (kā kritērijs pielaidei pornosaitiem); vai arī darbojošās kredītkarte kā apliecinājums vecumam, vai redzamā vietā izvietota “palīdzības” norādes sociālās tīklošanās vietās (piemēram, draugiem.lv), lai bērns varētu lūgt palīdzību, ja viņu vajā pieaugušais u.tml. Bija vērtīgi dzirdēt dažādus viedokļus par to, kā atbildība tā ir – Interneta satura veidotāju vai vecāku.
7. Par sabiedrisko kustību veidošanu Internetā. Superīga tēma, kas diemžēl nebija īpaši labi pasniegta un pārdomāta. Par to, kādēļ Internetā veidojas tik maz globāla līmeņa kustību, kas stingri iestātos par kādu (politisku, ekonomisku, sociālu u.tml.) jautājumu un kas ir nepieciešams, lai tādu būtu vairāk (pārsvarā par šķēršliem, kas tīri tehnoloģiski traucē izveidoties milzu kustībām).
8. Par Vācijas Internetu. Prezentācijas dalībnieki iepazinās ar Vācijas www populārākajām lapām – Interneta portāliem, avīzēm, sociālās tīklošanās vietām (piemēram, kas Vācijā ir mūsu draugiem.lv un Facebook analogi; kas ir digg.lv analogs utt.) Gandrīz viss no tā Latvijā jau ir, jaunums bija 3 lietas: 1) blogiem veltīto apakšblogu uzkrāšana (piemēri šajā lapā: http://rivva.de/) – kas ļauj atbildēt uz blogu ne ar komentāru, bet ar jaunu, patstāvīgu blogu (un ir ļoti noderīgi, ja tādu apakšblogu ir daudz); 2) Vācijā Internetā ir pašrocīgi taisīto lietu tirdziņš! Manuprāt, perspektīva lieta arī Latvijā; 3) Vācijā īpašā mājas lapā var redzēt apkopotu informāciju par to, cik maksā dažādi produkti (salīdzināt cenas, u.tml). Latvijas patērētāja sapnis 🙂