Raksts

Rasisms — arī Eiropas problēma


Datums:
03. jūnijs, 2002


Autori

Alberto Alesina
Frančesko Džavaci


"Diena", 01. 06. 2002.

Eiropas ultralabējā spārna kopīga iezīme ir rasisms un mēģinājumi izmantot imigrācijas jautājumu kā politisku ķīli. Kā šādu partiju un kustību piemērus var minēt Lega Nord Itālijā, Vlaams Blok Beļģijā, Lepena Nacionālās frontes atbalstītājus Francijā, kuras vieno kopīga nepatika pret imigrantiem un centieni veicināt vienkāršotu politiku viņu kontrolēšanai. Tādas personas kā Jorgs Haiders un Žans Marī Lepens var nākt un (jo ātrāk, jo labāk) iet, taču rasu jautājums tik drīz nepazudīs no Eiropas politikas.

Novecojošais iedzīvotāju sastāvs un aizvien atvērtākās robežas Eiropas valstīs palielina sadrumstalotību pēc rasu pazīmēm. Kreisā centra un labējā centra galvenās partijas uz šo perspektīvu reaģē, slēpjot galvu smiltīs un veltīgi cerot, ka problēma pazudīs. Tas nenotiks, kā to skaidri apliecina Amerikas rasu jautājuma vēsture. Rasu attiecības ASV gadu desmitiem ir bijušas un joprojām ir politisko debašu centrā, pat tiktāl, ka šķelšanās rasu jautājumā ir tikpat svarīga, ja ne vēl svarīgāka, par ienākumiem kā politiskās izvēles un attieksmes noteicēja.

Pilnu “Dienas” rakstu lasiet šeit


Eiropas Rasisma un ksenofobijas monitoringa (uzraudzības) centrs (European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia)


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!