Raksts

Quo vadis ?!


Datums:
17. februāris, 2014


Foto: porchelinn

Sievietes ķermenim ir lemta un dota tā neparastā bioloģiskā spēja ieņemt un iznēsāt un piedzemdēt bērnu. Taču bez šīs bioloģiskās ķermeņa spējas ir un pastāv arī sievietes pašas kā cilvēciskas būtnes izvēle lemt, kad realizēt šo spēju savas dzīves laikā.

“Svētītas ir tās tautas, kas neaizmirst veco likumu: tev būs tavu tēvu un māti cieņā un godā turēt, tev būs viņu asinis tālāk nest un atdot nākošām paaudzēm.” J.Lapiņš

Pēdējos gados aizvien aktuālāks un plaši apspriests, diskutēts kļūst jautājums par demogrāfisko situāciju Latvijā, kas tiek uzskatīta par kritisku. Tās pasliktināšanos gaida arī nākotnē. Pastāv gan sociāla, gan politiska un ekonomiska rakstura tiešas un netiešas ietekmes uz demogrāfiskiem procesiem sabiedrībā vispār. Protams, sieviete un viņas ķermenis un tā veselība (īpaši, reproduktīvo orgānu) ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, aspekts šī jautājuma kontekstā. Sievietes ķermenim ir lemta un dota tā neparastā bioloģiskā spēja ieņemt un iznēsāt un piedzemdēt bērnu. Taču bez šīs bioloģiskās ķermeņa spējas ir un pastāv arī sievietes pašas kā cilvēciskas būtnes izvēle lemt, kad realizēt šo spēju savas dzīves laikā.

Protams, ikviena indivīda reproduktīvā funkcija realizējas kopsolī ar seksuālo funkciju ar pretējā dzimuma indivīdu. Tā nu tas ir iekārtots un piemīt, patīk vai nepatīk, ikvienam cilvēkam. Un, vienīgais veids kā šīs abas funkcijas indivīds var nodalīt vienu no otras, ir lietot kontracepciju, jo citādi grūtniecības iestāšanās jeb apaugļošanās sievietei pēc dzimumakta ar vīrieti ir absolūti neizbēgams, pilnīgi dabisks un fizioloģiski normāls rezultāts. Ir sievietes dzīvēs situācijas un periodi, momenti, kad viņa izlemj šo dabisko iznākumu nerealizēt sekojoši līdz galam, t.i., dzemdībām. Tas tāpēc, ka pēc apaugļošanās vēl ir jāpaiet zināmam periodam, lai reproduktīvā funkcija patiesi nodrošinātu reprodukciju jeb jauna indivīda pilnīgu izveidošanos un piedzimšanu.

Ikviena indivīda reproduktīvā funkcija realizējas kopsolī ar seksuālo funkciju ar pretējā dzimuma indivīdu.

Līdz ar to vēlos precizēt dažus aspektus. Jebkura grūtniecība ir plānota vai neplānota. Ja tā ir plānota, tad tā ir vēlama un pabeigsies ar, loģiski, dzemdībām. Ja tā ir neplānota, tad pastāv un ir divas iespējas: proti, vai nu neplānotā grūtniecība pēc zināma īsāka vai garāka pārdomu perioda kļūst par vēlamu un tādējādi piebiedrojas plānotas grūtniecības iznākuma jeb dzemdību kopumam, vai arī kļūst nevēlama un tiek pabeigta nevis ar dzemdībām, bet mākslīgu grūtniecības pārtraukšanas procedūru. Es domāju, ka lietojot šādu izteicienu un nevis vārdu „aborts”, es padaru izpratni par lietu kārtību šajos jautājumos dažam labam ne tik derdzīgu un ausīs griezīgu. Tādā veidā, manuprāt, tas ļauj runāt un diskutēt par šiem jautājumiem nevienu neaizvainojot un nenomelnojot. Mākslīga grūtniecības pārtraukšana pastāvēja, pastāv un pastāvēs, kamēr vien iestāsies un būs neplānotas nevēlamas grūtniecības. Un, loģiski, vienīgais veids kā samazināt neplānotu un nevēlamu grūtniecību pārtraukšanas procedūru skaitu ir augsti efektīvu kontracepcijas metožu pieejamība un lietošana sabiedrībā. Piebildīšu, ka, piemēram, Nīderlandē 95% no visām dzemdībām (līdz ar to grūtniecībām) ir plānotas. Kā tas ir Latvijā, nav zināms. Domāju, ka centīšos nākotnē šo aspektu izpētīt.

Šobrīd varu padalīties ar rezultātiem un secinājumiem par pētījumu „Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā. (2012./2013.gads)”, kas ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā (lai gan citās valstīs pasaulē līdzīgi pētījumi ir samērā ierasti jau gadu desmitiem, lai labāk izprastu situāciju valstī). To manā vadībā veica topošās ginekoloģes un dzemdību speciālistes: Rīgas Stradiņa universitātes rezidentes Arta Spridzāne, Areta Tula, Nataļja Mošna un Latvijas Universitātes rezidente Lāsma Līdaka.

Pētījuma mērķis bija analizēt Latvijas sieviešu nevēlamas grūtniecības iestāšanās iemeslus jeb kontracepcijas lietošanas paradumus un noteicošos apstākļus, pieņemot lēmumu par grūtniecības pārtraukšanas procedūras veikšanu. Pētījumā vērtēti sociāli demogrāfiskie un ekonomiskie faktori, kontracepcijas lietošanas paradumi, kā arī zināšanas par reproduktīvo veselību. No 2012.gada novembra līdz 2013.gada martam ar anonīmas 42 jautājumu anketas palīdzību tika aptaujātas 785 jeb 50,6% no visām sievietēm, kuras 40 Latvijas ārstniecības iestādēs vēlējās veikt aborta procedūru. Datu analīzē tika 731 anketa. Pētījuma izlase ir pilnībā reprezentatīva Latvijai, jo tās kopējie raksturlielumi ir pilnībā sakrītoši ar Latvijas valsts oficiālajiem reģistrētajiem statistiskajiem datiem pārtraukto grūtniecību aspektā. Tātad iegūtie rezultāti ir uzskatāmi par pilnīgi ticamiem un noteikti atspoguļo patieso Latvijas situāciju šajā jautājumā.

Vidējais mākslīgi grūtniecību pārtraukušo sieviešu vecums bija 29 gadi. 48% sieviešu procedūru veica pirmo reizi un šo sieviešu vidējais vecums bija 22 gadi. Piebildīšu, ka 30% no šīm sievietēm grūtniecība bija arī pirmā grūtniecība kā tāda.

Vairumam jeb 84% respondentu ir stabilas partnerattiecības ar to vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība, kas pirmajā mirklī šķiet pārsteidzoši. Taču šis fakts ir pierādīts pētījumos citās valstīs pasaulē – tas atkal un atkal pierāda dabiskas auglības faktu kopā dzīvojošiem reproduktīvā vecuma cilvēkiem un nepieciešamību pēc augsti efektīvas kontracepcijas praktizēšanas, ja grūtniecība nav plānota un nevēlama. Turklāt 77% gadījumos partneris atbalstīja sievietes izvēli. Tas vēl jo vairāk apliecina faktu, ka abu dzimumu indivīdi savu reprodukciju šajā dzīves brīdī neplānoja un arī nav gatavi tai. Zīmīgi, ka nereģistrētās partnerattiecībās esošas sievietes grūtniecību pārtraukušas nedaudz biežāk nekā laulībā esošās, t.i., 53% bijušas pastāvīgas nereģistrētas attiecības. Taču 31% sieviešu bija precētas. Piebildīšu, ka 15% no pētījuma grupas sievietēm bija pēcdzemdību jeb bērna kopšanas atvaļinājumā, un tas nozīmē, ka pārim jau ir līdz pusotru gadu vecs mazulis.

Četrām piektdaļām jeb 82% grūtniecību pārtraukušo sieviešu ir vismaz vidusskolas izglītība, un 25% respondentu ir augstākā izglītība. Analizējot to, vai pastāv atšķirības zināšanu līmenī par kontracepciju un reproduktīvo veselību saistībā ar sasniegto vispārējo izglītības līmeni, sakarību diemžēl nekonstatējām, t.i., augstāka vispārējā izglītība negarantē to, ka neiestāsies neplānota nevēlama grūtniecība. Analizējot arī to, vai tam, ka sievietei jau ir bijušas dzemdības un/vai iepriekš veikta līdzīga procedūra kaut kā ietekmē sievietes zināšanu līmenī par kontracepciju, tās praktizēšanu un reproduktīvo veselību, nozīmīgu ietekmi nekonstatējām, t.i., jau esoša reproduktīvā pieredze diemžēl nenozīmē to, ka nākošā iespējamā grūtniecība būs tikai un vienīgi plānota.

Augstākā vai vispārējā izglītība negarantē to, ka neiestāsies neplānota nevēlama grūtniecība.

Kontracepciju pirms neplānotās un nevēlamās grūtniecības iestāšanās nebija lietojušas vispār 21,4% sieviešu, no kurām gandrīz puse maldīgi bija pārliecinātas, ka grūtniecība viņai vispār nevar iestāties jeb ir neauglīgas. Īsti pat nav skaidrojuma, kāpēc šī piektdaļa sieviešu sava reproduktīvā dzīves perioda labākajā vecumā (66% sieviešu bija vecumā no 20 – 35 gadiem!) domāja, ka viņām varētu būt auglības traucējumi. Varu tikai pieņemt, ka, iespējams, labu laiku pirms iestājās šī neplānotā un nevēlamā grūtniecība pāris netika izsargājies un vienkārši, līdz ar dzimumdzīvi nesakrita sievietes menstruālā cikla fizioloģiskais un samērā īsais auglīgais periods. Šī iemesla dēļ grūtniecība neiestājās, kas radīja pārim maldīgu priekšstatu par neauglības esamību. Iespējams arī, ka kāds no profesionāļiem (ar to domājot – ginekologu) kaut kad neapdomīgi ir izmetis frāzi par to, „… ka tik Jūs neesat neauglīga?…” .
Vispār zināmo nedrošo pārtrauktā dzimumakta metodi izvēlējušās turpat trešdaļa grūtniecības pārtraukšanas procedūru veikušo sieviešu.
Trešdaļā jeb 187 gadījumos pāris bija lietojis prezervatīvu, kas nebija nodrošinājis kontracepciju, jo lietots kļūdaini vai plīsis. Svarīgākais, ka 94% no šiem gadījumiem kļūme ar šo metodi tikusi apzināta, bet diemžēl ticis cerēts, ka „gan jau būs labi-tiksim cauri arī šoreiz”. Tādējādi prezervatīva kontracepcijas metode nekādā veidā nevar būt diskreditēta, bet atkal pierāda reprodukcijas spējas piemitumu veseliem indivīdiem.

Nākamais apsvērums ir sekojošs – šādā situācijā bija iespējams izvairīties no neplānotās grūtniecības, ja būtu lietota mūsdienās pastāvošā un pilnīgi absolūti bez kontrindikācijām lietojamā jebkur un jebkad avārijas kontracepcijas tablete jeb „plāns B, ja nenostrādā plāns A”. Par šādas metodes esamību zināja gandrīz 75% sieviešu, taču atkal neatbildēts ir jautājums, kāpēc nelietoja, jo bija taču 72 stundas rezervē, lai to lietotu. 38 sievietes atzina, ka nevēlamā grūtniecība iestājās tāpēc, ka kļūdaini bija lietojušas hormonālo tablešu kontracepciju, lielākoties – aizmirsušas ieņemt to. Šāda situācija arī varēja būt risināta ar avārijas kontracepcijas palīdzību. Pie tam, šis fakts apstiprina to, ka hormonālā kontracepcija nu nekādi neietekmē sievietes auglību, ja jau vienas tabletes neieņemšana beidzas tomēr ar neplānotās grūtniecības iestāšanos sievietei. Sabiedrībā nereti pastāvošais uzskats par hormonālās kontracepcijas iemeslu neauglībai nākotnē ir pilnīgs mīts. Sievietes auglību fizioloģiski ietekmē viņas vecums – tā nu tas ir iekārtots, ka līdz 35 gadu vecumam auglība sievietei „iet uz augšu – atliek tikai partnerim „pasēdēt” blakus!” un pēc 35 gadu vecuma sievietes auglība strauji samazinās. Manuprāt, tajā visā ir sava veida gudrība un „dabas vai kāda cita” plāns.

Runājot par turpmākajiem kontracepcijas lietošanas plāniem pēc procedūras, vairāk nekā puse sieviešu jeb 55% atzina, ka nezina un nav izlēmušas kādu no augsti efektīvām kontracepcijas metodēm turpmāk lietos un līdz ar to tas atkal saistās ar līdzīgas situācijas risku nākotnē. Manuprāt, tas ir ļoti slikti vērtējams fakts.

Vairāk nekā puse jeb 55% sieviešu bija strādājošas. Raksturojot ienākumu līmeni, jānorāda, ka vairumam jeb 63% sieviešu mēneša ienākumi bija 200 – 600 latu, 27% ieņēmumi pārsniedza 600 latus. Tikai nelielai daļai jeb10% pētījumu dalībnieču ienākumi bija mazāki par 200 Ls. Vērtējot grūtniecības pārtraukšanas finansiālos aspektus, 43% gadījumos abortu veikšanas iemesls ir saistīts ar finansiālo stāvokli vai izglītības gūšanu un nodarbinātību. 25% sieviešu apgalvoja, ka lēmumu mainītu finansiālu vai sociālu garantiju ietekmē. Un vēl ir zīmīgi, ka 5,6% sieviešu uzsvēra, ka augsti efektīvā kontracepcija ir pārāk dārga, lai atļautos to regulāri iegādāties.

Vaicātas, kas varētu mainīt lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu, turpat puse jeb 43% aptaujāto sieviešu atzina, ka lēmums ir negrozāms. Ceturtdaļa jeb 25% norāda, ka lēmums par grūtniecības pārtraukšanu pieņemts partnera attieksmes dēļ un to varētu mainīt partneris.

Rezumējot iegūtos rezultātus, pētījums atklāj to, ka sieviete, kas veic grūtniecības pārtraukšanas procedūru ir „vidējā Latvijas sieviete” un nevis kaut kādas „specifiskas” sabiedrības daļas pārstāve. Nu ir zināms, ka sieviešu, kas veic grūtniecības pārtraukšanas procedūru, zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un nav atkarīgas no sievietes vecuma, sasniegtā izglītības līmeņa, finansiālā stāvokļa, partnerattiecībām, grūtniecību un dzemdību skaita iepriekš. Un vēl, šīs sievietes praktizē maz efektīvas kontracepcijas metodes vai arī kļūdaini augsti efektīvas metodes un 55% sieviešu nezina, kādu kontracepcijas metodi lietos pēc grūtniecības pārtraukšanas procedūras.

Šos secinājumus varētu arī vispārināt, attiecinot tos uz visu Latvijas sieviešu (vīriešu?!) populāciju, jo pētījuma izlase un rezultāti ir noteikti reprezentatīvi Latvijai, un „vidējai Latvijas sievietei” vēl aizvien ir samērā augsts neplānotas un nevēlamas grūtniecības iestāšanās risks.

Ņemot vērā iepriekš minēto, sabiedrībā būtu un ir jāakcentē un jākultivē nepieciešamība izvēlēties efektīvu kontracepcijas metodi pārim. Apzinot faktu, kā jau minēju, ka 98% sieviešu, kuras bija informētas par avārijas kontracepciju, tomēr nepielietoja to, arī daudz plašāk un aktīvāk jārunā par avārijas kontracepciju, gadījumā, ja pārim gadītos kāds kontracepcijas misēklis.

“Vidējai Latvijas sievietei” nevēlamas un neplānotas grūtniecības iestāšanās risks vēl aizvien ir samērā augsts.

Pētījums apgāž sabiedrībā izplatītus priekšstatus par sievietēm, kuras izvēlas pārtraukt neplānotu, negribētu un nevēlamu grūtniecību, taču nemainīgi aktuāls ir jautājums par kontracepciju, un pāra cerību, ka šoreiz “izspruks sveikā”. Joprojām Latvijas sabiedrībā aktuāla ir neizsargāšanās un nedrošu metožu lietošana. Ja pāri izvēlētos drošas kontracepcijas metodes, tad daudzām sievietēm atkristu nepieciešamība veikt grūtniecības pārtraukšanas procedūru.

Noslēgumā vēlētos pateikt arī „labo ziņu”.
Nevēlamo grūtniecību absolūtais skaits, kas pārtrauktas ar grūtniecības pārtraukšanas procedūru, Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir stabili un ievērojami samazinājies, t.i., par apmēram 6,5 reizēm. Mākslīga grūtniecības pārtraukšana Latvijā noteikti vairs nav ģimenes plānošanas metode, kā tas bija ceturtdaļgadsimtu jeb vienu paaudzi atpakaļ. Ir pienācis brīdis, kad valstij ir jāpalīdz Latvijas jaunajai sievietei ģimenes plānošanā, iegādājoties augsti efektīvus kontracepcijas līdzekļus un palīdzot izglītot nākošo paaudzi šajos jautājumos, jo Latvijas sieviete tikai pati saviem spēkiem un māku ir sasniegusi to, kas sasniegts šajā jautājumā šobrīd, par ko nav jākaunas, bet jālepojas.
Latvijā veiktas:
1990. gadā ap 38500 procedūras.
2000. gadā ap 17500 procedūras.
2010. gadā ap 7500 procedūras.
2012. gadā ap 6000 procedūras.

Izsakot procedūru skaitu uz 1000 dzīvi dzimušajiem:
1990.gadā:
Latvijā bija 1200 procedūras uz 1000 dzīvi dzimušajiem, un Eiropā vidēji 400 procedūras uz 1000 dzīvi dzimušajiem.
2010.gadā:
Latvijā bija 400 procedūras uz 1000 dzīvi dzimušajiem, un Eiropā vidēji 200 procedūras uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!