Foto: R. Traidās
Sabiedrībās ar pārmērīgu nevienlīdzību, neizdevīgākajā stāvoklī esošie sliecas politisko sistēmu uzskatīt par netaisnīgu, neleģitīmu un pārāk labvēlīgu bagātajiem. Šāda nepatika pret politisko sistēmu stiprina arī korupcijas uztveri.
Jaunais – pēc kārtas jau otrais – pārskats Korupcijas °C iecerēts kā momentuzņēmums par to, kāds ir pretkorupcijas politikas status quo Latvijā trīs gadus pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidošanas. KNAB veidošanas laikā jaunais birojs bija labākajā gadījumā pusgribēts bērns. Caurskatot cīņas pret korupciju rezultātus, tajā šī gribēšana „pa pusei“ skaidri atspoguļojas. Nav tā, ka nekas nav darīts, bet neizdarības aizvien ir lielas. Par spīti dažu politiķu teiktajam, cik slikti ir bērt sev uz galvas pelnus, būšu kritisks, jo ticu, ka tieši kritika, nevis pašapmierināta priecāšanās, ir progresa dzinējspēks. Korupcijas °C jaunais izlaidums ar sistemātisku datu palīdzību parāda dažus nozīmīgus trūkumus.
Pārāk daudz pārāk maigu spriedumu
Pārskatā analizēta tiesu prakse kukuļņemšanas lietās no 2003. gada līdz 2005. gada pirmajiem mēnešiem, kur no 50 notiesātajiem reāla brīvības atņemšana piespriesta vien 16 personām. Var pamatoti norādīt, ka šo 50 personu vidū visai daudz ir tādu, kas pastrādājušas salīdzinoši maznozīmīgus nodarījumus, un ne katram no viņiem reāli jānonāk cietumā. Bet tiesu prakse 2005. gada otrajā pusē nodemonstrēja, ka nosacīts sods pienākas arī uzņēmējam, kas devis Ls 45 000 kukuli korupcijas apkarotājam, un prokuroram, kas pieņēmis 10 000 ASV dolāru. Ņemot vērā kukuļošanas nodarīto lielo kaitējumu, nosacīts sods šajās lietās nešķiet efektīvs, samērīgs un atturošs, kā prasa Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas 19. pants.
Nespēja apkarot politisko korupciju
Latvijā ir aizmetņi nozīmīgu politiskās korupcijas lietu izmeklēšanā. Piemēram, kriminālvajāšana sākta pret 10 personām tā sauktajā digitālās televīzijas ieviešanas lietā, ko mēdz saistīt ar dažu no Latvijas politikā visietekmīgāko personu interesēm. Ģenerālprokuratūra ar tiesiskās palīdzības lūgumu palīdzību mēģina šķetināt, iespējams, vēl vienu politiskās korupcijas lietu. Tomēr galu galā ir pienācis 2006. gads, un patiesi apjomīgas valsts sagrābšanas lietas tiesās aizvien nav redzētas.
KNAB kā vientuļais cīnītājs
Nespēju korupcijas novēršanai mobilizēt citas valsts institūcijas apliecina daudzu iestāžu nevarēšana vai nevēlēšanās izstrādāt kvalitatīvus pretkorupcijas pasākumu plānus[1] un fakts, ka bez KNAB tikai četras valsts iestādes pieprasījušas papildu līdzekļus pretkorupcijas pasākumu ieviešanai 2006. gadā. KNAB kā gandrīz vientuļā cīnītāja lomu pastiprina arī ietekmīgu institūciju pretošanās, kad birojs nāk klajā ar ierosinājumiem, kas korumpantu dzīvi apgrūtinātu, piemēram, priekšlikumu par iedzīvotāju vispārēju ienākumu un mantiskā stāvokļa kontroli, likumprojektu, kas ieviestu kārtību valsts un pašvaldību mantas iznomāšanā.
Tomēr Korupcijas °C ne tikai lūkojas pagātnē, bet arī analizē pretkorupcijas perspektīvos uzdevumus. Šajā gadījumā tā ir nepieciešamība Latvijā kontrolēt iedzīvotāju mantiskā stāvokļa izmaiņas un politiskos interešu konfliktus, kur amatpersonu oficiālās intereses saduras ar viņu politisko partiju interesēm. Abi ir svarīgi jautājumi, jo skar ne tikai cīņu pret korupciju šaurā nozīmē, bet arī to, cik vispār leģitīma iedzīvotāju skatījumā būs Latvijas politiskā sistēma.
Piemēram, efektīva mantiskā stāvokļa kontrole kopā ar saprātīgu nodokļu sistēmu varētu panākt to, ka daļa bagāto ļaužu, kas līdz šim veiksmīgi izvairījušies no nodokļu maksāšanas, būtu spiesti lielāku daļu savas mantības atvēlēt sabiedrībai, kurā viņi dzīvo. Arī šis jautājums ir saistīts ar korupciju. Ir visai ticama hipotēze, ka sabiedrībās ar pārmērīgu nevienlīdzību, neizdevīgākajā stāvoklī esošie sliecas politisko sistēmu uzskatīt par netaisnīgu, neleģitīmu un pārāk labvēlīgu bagātajiem. Šāda nepatika pret politisko sistēmu stiprina arī korupcijas uztveri[2]. Turklāt šī uztvere var pat nebalstīties zināšanās par konkrētām kukuļošanas vai amata ļaunprātīgas izmantošanas afērām. Un, ja korupciju skaidro vispārīgi – kā kaut kā samaitāšanu[3], tad šī uztvere nav bez pamata.
____________________________________
[1] Sk. arī Austere, L. Ezītis miglā jeb Iestāžu pretkorupcijas plāni.
[2] Sk. You, Jong-Sung un Sanjeev Khargram. A Comparative Study of Inequality and Corruption. American Sociological Review, 2005, Vol. 70.
[3] Latīniski corrumpere – bojāt, samaitāt.