Raksts

Pusdienas ar diktatoru


Datums:
01. novembris, 2007


Autori

Pēteris Timofejevs Henriksson


Franko Zefirelli 1999. gadā uzņēma savu filmu „Tēja ar Musolīni”, kurā cita starpā Megija Smita tēlo britu vēstnieka atraitni, kas pamazām zaudē ilūzijas par diktatora solījumiem aizsargāt viņas un citu britu sieviešu drošību pirmskara Itālijā. Solījumi, kurus Musolīni viņai it kā esot devis kādā pēcpusdienas tējas pieņemšanā.

Dievs vien zin kādus solījumus dos asiņainais Zimbabves diktators Roberts Mugabe, kad viņš 8. decembrī ieradīsies uz Eiropas Savienības un Āfrikas valstu galvu sanāksmi Lisabonā. Līdz šim ES valdīja konsensuss, ka Mugabem un viņa tuvākajiem ir aizliegts nokāpt uz Eiropas zemes, bet Portugāles prezidentūra nolēma citādi.

Tas viss par spīti britu premjera Gordona Brauna iebildumiem. Tagad vienīgi atliek izsekot, vai Brauns turēs savu solījumu – ka viņš nespers kāju samitā, kurā būs ielūgts “Zimbabves miesnieks”.

Cik reizes gan Latvija līdz šim ir izteikusi savu neapmierinātību ar faktu, ka tās valdības galvai vajadzēs sēdēt pie viena galda ar “Āfrikas staļinu”, kurš savu valsti pārvērtis no pārticīgās „Āfrikas klēts” par elli, kurā 2007. gada oktobrī inflācija bija gandrīz 8000%? Es minēšu. Nevienu?

Kā tad tā? Es atkal minēšu. Vai tas tādēļ, ka Latvijai nav savas Āfrikas politikas? Iespējams. Jo Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēs 2006.-2010. gadam vārds „Āfrika” nav pieminēts pat ar vienu reizi! Tomēr Pamatnostādnēs ir minēts kaut cits:

„Globālie riski (nabadzība, slimību izplatība, demokrātijas trūkums) atstāj tiešu iespaidu uz ES un tās dalībvalstīm. Latvijas interesēs ir aktīvi iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu starptautiskajās aktivitātēs, kas vērstas uz šo globālo apdraudējumu novēršanu un starptautiskās stabilitātes nodrošināšanu, tai skaitā, atbalstot un veicinot trešo valstu ekonomisko, sociālo un politisko attīstību.”

Bet Āfrikā ir sastopams pilns globālo risku katalogs – nabadzība, slimību izplatība, demokrātijas trūkums! Par spīti tam Latvijai nav ne savas Āfrikas politikas. Un līdz ar to arī nav savas nostājas Mugabes jautājumā.

Jeb vai esmu kļūdījies un Latvija nereaģē uz nekonsekvento, netaktisko un amorālo Portugāles rīcību tādēļ, ka mūsu ārpolitikai vienkārši nav morālo pamatnostādņu?
Mugabes īstā vieta ir nevis uz sarkanā paklāja, bet gan Hāgas Starptautiskajā krimināltiesā par noziegumiem pret cilvēci. Lai nu kas brauks no Latvijas, es viņam novēlu, lai kumoss neiesprūstu kaklā pusdienojot ar diktatoru, kura slepenpolicija katru dienu nogalina nevainīgus cilvēkus.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!