Raksts

‘Puiku kultūras’ posts


Datums:
17. decembris, 2012


Aizraušanās ar ieročiem kopš bērnības, tradicionālo vīrišķības standartu un lomu iemācīšana, vardarbības kultūra masu medijos - tās visas ir [i]puiku kultūras[/i] sastāvdaļas. Tomēr kas ar šiem puikām notiek tad, kad viņi izaug un kļūst par vīriešiem?

Šajās brīvdienās notika kārtējā apšaude ASV. Kaut kad senāk lasīju ļoti interesantu analīzi, kas kā vienu no iemesliem, kādēļ ASV notiek masu slepkavības, minēja tā saucamo ‘puiku kultūru’[ 1 ], kuras iezīmes ir sekojošas:

    Aizraušanās ar ieročiem jau no bērnības, ikdienā lielāko daļu rotaļu pavadot ar ieroci rokās, bet vēlākā vecumā – spēlējot datorspēles, kurās tiek šauts un nogalināts.

    Vardarbības kultūra masu medijos – filmas, multfilmas, kurās ir ļoti daudz vardarbības.

    Tradicionālās ‘vīrišķības’ audzināšana jau no dzimšanas. Zēnu audzināšanā lielāks uzsvars tiek likts uz spēku un tradicionālo vīrišķību, nevis emocijām un attiecību ar apkārtējiem veidošanu.

    Jauniem puikām un jauniem vīriešiem daudz kas tiek piedots, jo ir vispārpieņemts uzskats, ka ‘puikām ir jāiztrakojas’. Tādēļ viņiem tiek piedoti sliktāki akadēmiskie sasniegumi vai sliktas dzīves izvēles (smēķēšana, kautiņi, nepārdomātas seksuālās attiecības, u.t.t.).

​Puiku kultūra apvienojumā ar problēmām cilvēkiem ar garīgās veselības saslimšanām saņemt valsts atbalstu slimības ārstēšanai plus vāji vai neesoši kontroles mehānismi ieroču pieejamībai rezultējas tajā, ko redzam šodien ASV. Puiku kultūra nav tikai ASV ikdienas dzīves pazīme – tā ir aktuāla arī Eiropā un arī Latvijā. Protams, starp valstīm pastāv lielas atšķirības, jo atšķiras kontrolējošie mehānismi un likumdošana.

Mother Jones ir veikuši lielu darbu, veicot analīzi par visām masu apšaudēm, kas ir notikušas ASV, un secinājumi ir interesanti – 44 slepkavas bija vīrieši ar baltu ādas krāsu un starp masu slepkavām bija tikai viena sieviete. Kāpēc tā? Kādēļ sievietes savu agresiju spēj novadīt citādāk, nekā vīrieši? Iespējams, tādēļ, ka uz viņām neattiecas ‘puiku kultūra’ – kopš bērnības viņām māca spēlēties ar lellēm, veidot attiecības un ģimeni, viņas drīkst būt vājas un raudāt un izrunā ar savām draudzenēm un ģimeni savas problēmas. Puikām savukārt jābūt stipriem, raudāt nedrīkst un viņiem ir samērā vājas zināšanas par to, kā veidot emocionālas attiecības ar līdzcilvēkiem. Viņiem jaunībā ir jāiztrakojas, nevis jāsatraucas par attiecību veidošanu.

Ja pavērojam grāmatu piedāvājumu latviešu valodā par to, kā veidot attiecības, ir pieejams plašs klāsts, kas orientēts uz meiteņu publiku – Zvaigzne ABC piedāvā septiņas dažādas grāmatas meitenēm par pubertitātes periodu, pirmo mīlestību, attiecību veidošanu, kamēr zēniem tiek piedāvāta tikai viena – par pubertitātes izaicinājumiem. Zēni ir emocionāli mazāk sagatavoti jēgpilnām attiecībām.

2010.gadā izdotā apjomīgā enciklopēdija par Puiku kultūru parāda ļoti interesantus faktus, tostarp no pētījuma, kurš tika realizēts ASV. Jauniem zēniem tika uzdots jautājums, ko nozīmē uzaugt par vīrieti un lūk, kādas bija populārākās atbildes:

1. Tas nozīmē, ka mums nākotnē ir jādzīvo labākā vidē.
2. Tas nozīmē, ka mūsu elkiem nav jābūt noteikta dzimuma, drīzāk tie ir jāizvēlas pēc rakstura īpašībām un rīcības, kuru raksturo lepnums un pārliecība par sevi.
3. Tas nozīmē, kas es savā klasē esmu bijis līderis.
4. Tas nozīmē, ka vecāki un sabiedrība uz mani liks lielas cerības un es darīšu to, ko viņi vēlas, nevis vēlos darīt es.
5. Tas nozīmē, ka man būs jānodarbojas ar sportu pat tad, ja es to nevēlos.
6. Tas nozīmē, ka es varētu nonākt konfliktā ar likumu.
7. Tas nozīmē ticēt, ka dažas vardarbības formas ir OK.
8. Tas nozīmē nopelnīt vairāk naudas, nekā sievietei.
9. Tas nozīmē labi mācīties.
10. Tas nozīmē nemācīties labi.
11. Tas nozīmē uzskatīt, ka man būs labākas karjeras iespējas.
12. Tas nozīmē, ka man būs jāmaksā par randiņiem.
13. Tas nozīmē, ka man būs jārūpējas par ģimeni.
14. Tas nozīmē, ka man visu mūžu būs jābaidās, ka kāds mani sauks par mīksto, homo, pediņu vai citiem sliktiem vārdiem.

Prasības, kuras zēni izjūt kā tādas, kuras būtu jāizpilda, bieži vien ir pretrunīgas un uzliek lielu atbildības nastu. Es pieļauju, ka tās realizēt ir emocionāli ļoti grūti, pat neiespējami.

Viena no teorijām par vīrieša identitātes sociālo konstruktu apgalvo, ka vīrieša identitāte ir daudz vājāka, nekā sievietes identitāte, ja runājam par gatavību pārmaiņām un izaicinājumiem. Vīrieši jau no bērnības tiek mācīti, ka veiksmīgs vīrietis ir tāds, kas realizē vīrieša dominanci, sasniedz augstu sociālo statusu, raisa respektu pret sevi un demonstrē autoritāti. Vīriešiem tiek mācīts, ka liela vērtība ir veiksme seksuālajā dzīvē un ekonomiskā neatkarība. [ 3 ]Tādēļ brīdī, kad dzīvē rodas izaicinājumi – darbā, ikdienā, seksuālajā dzīvē, attiecībās – viņi ir mazāk gatavi ar tiem sastapties un mainīt to, ko, viņuprāt, nozīmē būt vīrietim.

Daudzi teiks – kur problēma? Vīrietim ir jābūt vīrietim. Žurnāls Sestdiena šonedēļ publicēja lielisku rakstu, kura nosaukums bija ‘Puikas neraud, bet izaug un pakaras’[ 2 ]. Rakstā minēta šokējoša statistika – “pērn dzīvību sev atņēma 440 Latvijas iedzīvotāju, 365 no viņiem vīrieši, lielākā daļa ― darbspējīgā vecumā.” Tātad, 83% pašnāvnieku ir vīrieši. Viņi emocionāli netiek galā ar problēmām ģimenē un vēl jo vairāk – finansiālām problēmām. Daudzi, kas zaudējuši darbu, neraud, nestāsta nevienam par realitāti, un nolemj vienkārši aiziet no dzīves. Latvijā viņi izdara pašnāvību, savukārt ASV, kur ir brīva pieeja ieročiem, nereti izvēlas sev līdzi paņemt arī līdzcilvēkus.

Tas, ko mēs varam darīt, ir audzināt savus dēlus citādāk. Atcerēties, ka puikas raud un viņu attīstības procesā ne obligāti ir nepieciešams tik daudz vardarbības. Nekaunēties tad, ja zēns spēlējas ar lellēm, jo tā ir rotaļa, kas bērniem iemāca rūpēties par citiem, uzņemties atbildību un veidot emocionālu saikni. Izrauties no ikdienas rutīnas, tomēr nedoties medīt un šaut, jo tā taču esot īstā puiku lieta. Puikas saņems savu devu vardarbības caur masu medjiem, multfilmām un videospēlēm.

Protams, ir nepieciešams paskatīties arī uz to, kā tiek veidotas attiecības ģimenē – kāda ir tēva loma? Vai viņš ir staigājošs naudas maks, kas atnes algu un mājās savu laiku pavada pie TV? Ja tā, tad ir liels risks, ka, zaudējis darbu, viņš papildinās skumjos pašnāvību statistikas datus.

P.S. Labajā augšējā pusē var atrast papildus materiālus par šo tēmu: rakstus, dokumentālo filmu un vairākus pētījumus.


Dokumentālā filma (online) par puiku kultūru: Tough Guise

Pētījums: Is That An Action Man In There? Masculinity As An Imaginative Act of Self-Creation

Pētījums: Mens accounts of depression Reconstructing or resisting hegemonic masculinity

Pētījums: Real Men Dont Make Mistakes Investigating the Effects of Leader Gender Error

The week: Kāpēc ir tik maz sieviešu-masu slepkavu?


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!