Šodiena paiet it kā pārtraukums starp diviem puslaikiem. Viena parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu ir noslēgusies, otra - par pensijām - sākas tikai rīt.

Plašsaziņas līdzekļos gana plaši tika tiražēts apgalvojums, ka parakstīšanās par Satversmes grozījumiem, lai piešķirtu tiesības vēlētājiem atlaist Saeimu, esot protesta balsojums, kad cilvēki emocionāli paradot savu attieksmi pret notiekošo valstī, inflāciju, sliktajiem dzīves apstākļiem un vis kaut ko citu, nevērtējot piedāvātos priekšlikumus pēc būtības un rīkojoties iracionāli. Visumā no tā varētu izdarīt secinājumu, ka Saeimas atlaišanu prasot ar dzīvi neapmierinātie un nelaimīgie pilsoņi.

Tad droši vien ar dzīvi apmierinātie un laimīgie pilsoņi palika mājās un vadoties no vadoņu aicinājumiem nedevās savas pases pieķēzīt ar sarkanas krāsas zieģeļa atspiedumu.

Interesantus secinājumus var izdarīt, paraugoties publiskotajos CVK rezultātus. Visneapmierinātākie un nelaimīgākie acīmredzot ir Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāji.

Savukārt vislaimīgākie pilsoņi, kuriem nav pamata būt ne ar ko neapmierinātiem un alkt pārmaiņu, dzīvo Ventspils rajonā un pilsētā.

Laikam dzīvošana un strādāšana Rīgā pati par sevi pārvērš cilvēku par nelaimes čupiņu, kas iet parakstīties par labāku dzīvi un nepaļaujas uz vadoņu solījumiem nest Latvijas pārticību ar zinātniski pamatotiem un precīzi izstrādātiem grozījumiem.