Foto: E. Rudzītis © AFI
Aizvadītajā nedēļā Centrālā vēlēšanu komisija noslēdza partiju un to apvienību sarakstu pieņemšanu 8. Saeimas vēlēšanām. Kā zināms, vēlēšanu sistēmas reformatoru centieni vēl nav nesuši augļus, tāpēc apzinīgam vēlētājam nepietiek tikai ar paļāvību, ka nākamais tautas kalps ir labs cilvēks ar nevainojamu reputāciju; viņš joprojām ir spiests rēķināties ar sen apnikušo starpnieku (partiju) politiskajām programmām. Taču visiem zināms, ka partiju programmu lasīšana lielā mērā ir garlaicīga un pilnīgi nevajadzīga nodarbe. Līdz šim vēlētājs ar TV starpniecību varēja vismaz uzzināt to partiju nosaukumus, par kurām nebūtu ieteicams balsot, bet kuru programmas būtu vērts izlasīt kaut vai tikai izklaides dēļ. Diemžēl šoreiz Latvijas televīzijas jaunā vadība, droši vien tikai labu gribēdama, ir nolēmusi ierobežot to dažādo sīkpartiju līdzdalību televīzijas diskusijās, kuru politiskie paziņojumi vairumā gadījumu patīkami izceļas ar savu atraktivitāti un netradicionālo domas lidojumu. Lai atvieglotu literatūras izvēli vaļas brīžiem, mēs esam uzņēmušies nepateicīgo darbu koncentrētā veidā pasniegt, mūsuprāt, labāko, kas šosezon piedāvāts 4000 zīmju žanrā.
Pirmkārt, vēlētājam ir jāapzinās, ka 8. Saeimas vēlēšanas notiks īpaši dramatiskā situācijā. “Latvijā valda varas un valsts amatpersonu patvaļa [..]. Varu sagrābuši politiskie grupējumi, kuru galvenais mērķis – valsts izlaupīšana” (Nr. 14)[1]. “[..] Latvieši savā dzimtenē, ko tiem ierādījis Dievs, ir nonākuši tādā situācijā, ka bez īpašas rīcības nav iespējams apturēt to izmiršanu” (Nr. 17). “Latviešu zaudējumi pārsnieguši 100 miljardus latu. Latviešu tauta dienā zaudē vairāk kā 2 miljonus latu” (Nr. 10). Tāpēc katra godājama tautas kalpa pienākums ir “valsti atgūt tautai” (Nr. 13), lai “nozagto Latvijas valsti atdotu latviešiem” (Nr. 10). Šaubīties, ka tas ir paveicams, nav pamata, jo “Latviešu nācijas lielais vairums ir goda cilvēki” (Nr. 17). Partiju programmas piedāvā spert radikālus soļus cīņā ar iekšējo ienaidnieku – “atbrīvoties no nejēgām, slaistiem un kukuļņēmējiem” (Nr. 1), samazināt “birokrātu -ierēdņu skaitu vismaz divas reizes” (Nr. 11). Šo mērķi palīdzēs sasniegt jaunpieņemtais “antibirokrātijas likums” (Nr. 16). Cerams, ka nākotnē tam pievienosies arī antigravitācijas, pretziemas un daudzi citi Latvijas tautsaimniecībai svarīgi likumi. Taču valsts iestādēs strādājošajiem vēlētājiem nevajadzētu bažīties par savu nākotni, jo darba tirgus sabalansēšanas nolūkā tiks izveidotas jaunas ministrijas – “ministrija Latgales attīstībai” (Nr. 2), “Rūpniecības, Jūras lietu, Sabiedrisko lietu, Veselības aizsardzības un Sociālās nodrošināšanas ministrijas” (Nr. 6). Lai nepieļautu portfeļa nonākšanu “latviešu nācijai” nepiederīgas personas rokās “MINISTRU KABINETS [turpmāk tiks] SASTĀDĪTS KONKURSA KĀRTĪBĀ” (Nr. 19).
Protams, veicot radikālās reformas nedrīkst noārdīt pagātnes sasniegumus – piemēram, vajag saglabāt “Latvijas reģionos reālu divvalodību, ka visu Latvijas iedzīvotāju kopīgo sasniegumu” (Nr. 4). Pats par sevi saprotams, ka jābūt iespējai “visu limeņu izglītību saņemt dzimtajā krievu valodā” (Nr. 4). Bet “pašvaldībās, kurās šī valoda ir dzimtā vismaz 20% iedzīvotāju” krievu valodai “jāpiešķir oficiāls statuss” (Nr. 2).
Dramatiskā situācija iekšpolitikā apliecina nepieciešamību mainīt arī ārpolitiku, lai nodrošinātu, ka “starptautiskās institūcijas pilda savus pienākumus pret mūsu valsti” (Nr. 16) un netraucē “Latvijas iekļaušanos Austrumu – Rietumu un Dienvidu -Ziemeļu transporta koridoros” (Nr. 2). “Jādara viss, lai tiktu izmainīts pilnīgi bezjēdzīgais vīzu režīms gan ar Krieviju, gan ar citām NVS valstīm” (Nr. 3). Savukārt pret tiem, kas grib traucēt ārlietu reformu, ir jāvēršas ar visu likuma bardzību, jo “aģitācijai par iestāšanos ES [..] ir smaga politiska vai kriminālnozieguma pazīmes” (Nr. 10). Pats svarīgākais – ir jāpanāk, lai Latvija atkal justos “kā jūras lielvalsts” (Nr. 10).
Protams, vēlētājiem tiek piedāvāti arī taustāmi labumi – “Latviešiem darbu un maizi!”, “zemnieki atbrīvoti no visiem nodokļiem”, “katrai latviešu ģimenei – zemi, māju, dzīvokli, dārzu” (Nr. 10). Tiek domāts arī par spriedzes mazināšanu sabiedrībā, un partijas ir apņēmības pilnas “pazemināt iedzīvotāju neapmierinātības līmeni” (Nr. 6). Patīkami, ka priekšvēlēšanu atmosfērā tiek domāts par budžeta līdzekļu taupīšanu un partijas ir gatavas “paaugstināt bērnu pabalstus, paredzot piemaksas [tikai] kārtīgiem vecākiem” (Nr. 1). Katrā ziņā latvietis, kurš līdz šim ir kā naidīgajā pasaulē nomaldījies bērns, nākotnē var skatīties ar paļāvību, jo “valsts ar sociālo dienestu palīdzību uzņemas patronāžu pār saviem iedzīvotājiem visā to mūža garumā” (Nr. 16). Nieka četros gados politiķi panāks, “lai katrs Latvijas iedzīvotājs justu valdības atbalstu” (Nr. 13).
Arī šosezon joprojām ir aktuāls klasiskais saulveža stils – “veidosim Latviju kā nacionālu, daiļu un spēcīgu valsti” (Nr. 20). “Mēs gribam, lai LABKLĀJĪBA būtu mums apkārt pie visiem un būtu atrodama katrā mūsu zemes stūrītī, katrā mūsu iedzīvotāja mājā un mājas vietā” (Nr. 3).
Rezumējot, vēlamies apgalvot, ka iepazīšanās ar partiju īsajām programmām sniedz pilnīgu pārliecību, ka “tauta ir pelnījusi labu dzīvi un labklājību!” (Nr. 3).
“Gods kalpot Latvijai!” (Nr. 7).
“Cīņai sveiks!” (Nr. 10).
P.S. Patiešām žēl, ka mums nav dota kāda paralēla Latvijas Republika, lai varētu novērot ekskluzīvo priekšvēlēšanu solījumu iemiesošanas sekas, tāpēc arī šoreiz, visticamāk, nāksies savas balsis atdot par programmām, kuras nav vērts lasīt pat izklaides nolūkā.
___________________
[1] Iekavās norādīts attiecīgā saraksta kārtas numurs 8. Saeimas vēlēšanās. Citātos maksimāli saglabāta autoru valoda.