Diena, 15.05.2006.
Jūrmalgeitas ilgtermiņā varēs izskaust tikai tāda priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas kārtība, kurā naudas ietekme uz vēlēšanu rezultātu tiks ievērojami mazināta. Kamēr partijas ar masīvas reklāmas palīdzību varēs pavērst vēlētāju simpātijas sev vēlamajā virzienā, politiskās elites kvalitāte neuzlabosies.
Apzinoties, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ietvars būtiski nemainīsies, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) šobrīd jādomā par to, kā kontrolēt partiju finanses, nedegradējot partiju finansēšanas likumā esošās progresīvās normas. KNAB lēmumi par 2005.gada pašvaldību vēlēšanu finansēm atbalsta situāciju, kurā, slēpjoties aiz “dāsnām” reklāmlaika atlaidēm, līgums starp partiju un mediju, iespējams, tiek slēgts par vienu summu, bet atlikums nokārtots ar čemodāniņa vai kāda politiska pakalpojuma palīdzību, ļaujot partijai formāli iekļauties izdevumu ierobežojumos.
Princips — “veiklākais uzvar”
KNAB ir nostiprinājis savu reputāciju kā partiju ienākumu (ziedojumu) kontrolieris. Vairs nav iespējama pirms 8.Saeimas vēlēšanām piedzīvotā situācija, kad Zaļo un Zemnieku savienībai kampaņveidīgi gandrīz identiskas summas ziedoja savervēti starpnieki. KNAB partiju ienākumus pārbauda skrupulozi, pieprasot nezināmas izcelsmes ziedojumu atmaksu valsts budžetā. Tomēr ar to nepietiek. Partiju ienākumu daļa nekad nebūs sakārtota, kamēr izdevumu daļa būs necaurskatāma, jo pašlaik KNAB kontrolē tikai tos līdzekļus, ko partijas pašas izvēlas uzrādīt.
Tāpēc ar bažām jāsecina — ar partiju izdevumu kontroli KNAB veicies daudz pieticīgāk. Tas, bezspēcīgi plātot rokas, noskatījās, kā Latvijas Pirmā partija (LPP) pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām par sešu stundu garu reklāmu televīzijā šķietami samaksāja apmēram tikpat, cik pārējās partijas par divu stundu ilgu reklāmu, un atzina — prasme pirkt reklāmu ar 88% atlaidi, kamēr citi saņem 10—20%, ir leģitīms veids, kā partija veido savu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā KNAB nostiprina principu, ka 100% atlaide (reklāma par brīvu) ir ziedojums partijai, kurš nedrīkst būt lielāks par Ls 10 000 un nav atļauts to saņemt no juridiskām personām, bet 99,5% atlaide ir vienkārši veiksmīga partijas kampaņa. Šādā veidā tiek grauta partiju finansēšanas regulācijas būtība, kuras mērķis ir nostiprināt partiju vienlīdzību, padarot tieši vēlētāja izvēli, nevis sponsoru maka biezumu, par noteicošo vēlēšanu iznākumā.
Kā piemērot likumu?
KNAB bezspēcība ir vēl neizprotamāka, ja paturam prātā, ka partiju finansēšanas likumā noteikts, ka par ziedojumu partijai uzskatāma “pakalpojuma sniegšana politiskajai organizācijai par maksu, kas ir zemāka par attiecīgā pakalpojuma tirgus vērtību”. Tātad instrumenti darbam ar pārmērīgi dāsno atlaižu situāciju ir, jautājums tikai, kā tie tiek piemēroti. Šeit vietā paraudzīties uz citām valstīm, kurās arī noteikti kampaņas izdevumu griesti. Piemēram, Lielbritānijas Vēlēšanu komisija, kas atbildīga par partiju finanšu kontroli, noteikusi, ka pakalpojumi, kas saņemti par summu, kas ir par 10% mazāka par šo pakalpojumu tirgus vērtību, uzskatāmi par ziedojumiem partijai. Komisija iesaka pakalpojumu tirgus vērtību noteikt, salīdzinot piedāvājumu no trīs pakalpojumu sniedzējiem un aprēķinot to vidējo. Pakalpojumu tirgus vērtības noteikšana par svarīgu jautājumu saistībā ar priekšvēlēšanu izdevumu griestiem atzīta arī Kanādā. Tur, iesniedzot vēlēšanu izdevumu deklarācijas, jānorāda, kādā veidā noteikta bezatlīdzības vai mazatlīdzības pakalpojumu tirgus vērtība, lai saprastu, vai šādi bezatlīdzības vai zemas atlīdzības labumi patiesībā partijai nepalīdz pārkāpt priekšvēlēšanu izdevumu griestus.
Lai nenoreducētu partiju sacensību par labvēlīgākiem publicitātes noteikumiem medijos līdz parastai čomu būšanai vai principam “uzvar nekaunīgākais”, KNAB jau pašlaik būtu nepieciešams partijām sniegt precīzas instrukcijas par to, kā tas interpretēs likuma normu par pakalpojumiem (t.sk. reklāmu), kas partijai sniegti par samaksu zem tirgus vērtības. Šādas precīzas instrukcijas politiskajām partijām sniedz gan Kanādas, gan Lielbritānijas vēlēšanu komisija, sagatavojot rokasgrāmatas, kā ievērot kampaņas finanšu likumību. Tajās skruplozi, ar piemēriem apskatīts, ko var un ko nevar uzskatīt par priekšvēlēšanu izdevumiem.
Latvijā pašlaik veidojas situācija, kurā partijas un KNAB partiju finansēšanas likumu lasa atsevišķi un katrs to saprot savā veidā, bet KNAB atsakās atklāt metodoloģiju, kā priekšvēlēšanu izdevumu pārkāpumi aprēķināti. Tādā veidā vienā maisā tiek sabāztas gan tās partijas, kas izdevumu limitu pārsniegušas nezināšanas un neuzmanības dēļ, gan tās, kas to darījušas ļaunprātīgi. Rezultātā uz nākamajām vēlēšanām tikai vairosies apjukums un vēlētājs tiks atstāts pie parastā: “Viņi visi vienādi blēži.”
KNAB: no vagara uz novērsēju
Gan Kanādas, gan Lielbritānijas partiju finansēšanu kontrolējošā komisija atzīst, ka pēc iespējas plaša, detalizēta, precīza un uz piemēriem balstīta partiju informēšana par kampaņas finansēšanas noteikumiem ir gan pašu partiju, gan arī kontrolējošās institūcijas interesēs, jo tā palīdz atsijāt ļaunprātību no paviršības vai nezināšanas. Savukārt KNAB pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām īpaši neskaidroja 2004.gadā ieviesto jauno finansēšanas kārtību, atstājot partijas neziņā par daudziem svarīgiem jautājumiem. Piemēram, brīvprātīgo darbinieku darba novērtēšana un to saistība ar partijas izdevumu ierobežojumiem, ministru aktivitātes kādas partijas reklamēšanai, rēķinu, kas tiek piestādīti par kampaņas izdevumiem, apmaksa ievērojamu laiku pēc vēlēšanām utt. Turklāt svarīgi uzsvērt, ka šādu informāciju nepieciešams publicēt partijām pieejamās rokasgrāmatās, nevis sniegt individuālas konsultācijas pa telefonu, jo, piemēram, telefona līnijas defekts var radīt pārpratumus. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta no 2005.gada vēlēšanām, KNAB būtu jāmaina sava pozīcija un, kā tas darīts Lielbritānijā un Kanādā, jāatzīst, ka partiju informēšana par to, kā partijas finanšu kontrolieris tulko likuma normas, un sadarbība ar kampaņu organizatoriem ir neatņemama tā darba sastāvdaļa. Vēl svarīgāk — KNAB ir jāsaprot, ka tā funkcija nav tikai pārbaudīt partiju vēlēšanu deklarācijas mēnesi pēc vēlēšanām, tam nepieciešams veikt sistemātisku partiju lietvedības auditu priekšvēlēšanu periodā, lai neradītu situāciju, kurā ar post factum sagatavotu līgumu ar dāsnu atlaižu palīdzību iespējams leģitimēt ievērojamus kampaņas finansējuma ierobežojumu pārkāpumus.
Ceturtdien Saeimā tika apstiprināti labojumi Partiju finansēšanas likumā, kas paredz, ka pārkāpuma gadījumā partija valsts budžetā atmaksā summu, kas identiska pārsniegumam. Tomēr šis sods paliks tikai formalitāte, kamēr KNAB uzskatīs, ka 99,5% atlaide politiskajai reklāmai komercraidorganizācijās ir partijas veiklība, nevis nelikumīgs darījums.