2006. gada 17. februāris

Izglītības un zinātnes ministrei
I. Druvietei

Kopija:
Finanšu ministrijas
ES fondu departamentam

Priekšlikumi operacionālās programmas (OP) “Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātei “Izglītības attīstība” 

Sabiedriskās politikas centrs Providus ir iepazinies ar IZM priekšlikumiem par operacionālās programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātes “Izglītības attīstība” ietvaros plānotajām aktivitātēm un izsaka sekojošus priekšlikumus OP papildināšanai.

1.  1. pasākuma “Izglītības kvalitātes un atbilstības uzlabošana, zinoša un prasmīga darbaspēka sagatavošana tautsaimniecības attīstībai” 4. atbalsta virziens paredz „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošanu, skolotāju sagatavošanas uzlabošanu”. Tomēr operacionālajā programmā atbalsts zināšanu un prasmju uzlabošanai un skolotāju sagatavošanas uzlabošanai tiek interpretēts šauri, neietverot Latvijas iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšanai būtiskus pasākumus – tādus, kā svešvalodu prasmju uzlabošana ne tikai svešvalodu skolotājiem, bet arī priekšmetu skolotājiem, lai nodrošinātu integrētas satura un valodas mācīšanas ieviešanu visās skolās, nevis tikai skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Informācijas sabiedrības apstākļos tieši svešvalodu prasmes labā līmenī, līdzās ar IKT izmantošanas prasmēm, ir viens no indivīda konkurētspējas pamatiem.

Providus ierosina:
1. pasākuma 4.2. aktivitātes ietvaros iekļaut tālākizglītības kursus svešvalodu skolotājiem un integrētās satura un valodas mācīšanas (bilingvālās mācīšanas) kursus priekšmetu skolotājiem (t.sk., skolotājiem no skolām, kas īsteno vispārizglītojošās programmas latviešu valodā).

2.  1. pasākuma4. atbalsta virziena ietvaros plānotas tādas aktivitātes (4.2.) kā jaunu „programmu izstrāde (t.sk., programmu „stājas mācība vispārizglītojošās skolās”, pedagoģiskās prakses kvalitātes uzlabošana).” Šīs nav vērtējamas kā prioritāras, vai pat svarīgas, ņemot vērā pašreizējās vispārējās izglītības sistēmas vajadzības. Daudz svarīgāk būtu risināt esošās problēmas saistībā ar skolotāju nesagatavotību darbam ar neviendabīgu mērķauditoriju (bērniem ar dažādu zināšanu apguves ātrumu, bērniem ar īpašām vajadzībām parastajās klasēs, bērniem ar citu dzimto valodu, kas apgūst vispārējo izglītību latviešu klasēs), kas pieprasa steidzamu diferencētās mācību pieejas apguvi un iekļaujošas izglītības principu apguvi kā visu skolotāju talākizglītības sastāvdaļu.

Īpaši atbalsta pasākumi skolotāju sagatavošanai darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām, kas paredzēti 2. pasākuma 2.3. aktivitātē, neatbilst šīm vajadzībām, jo paredz stiprināt speciālās izglītības iestādes un speciālās izglītības programmas, nevis apmācīt vispārizglītojošo skolu pedagogus (tai skaita priekšmetu skolotājus) darbam ar skolēniem ar īpašām un speciālām vajadzībām. Skolēnu ar īpašām un speciālām vajadzībām izglītošana atsevišķi no pārējiem skolēniem – speciālās izglītības iestādēs un programmās, kā arī, nesekmīgas pamatizglītības apguves gadījumā, īpašās korekcijas klasēs, neatbilst iekļaujošās izglītības pamatprincipiem un sekmē sociālo segregāciju un atstumtību.

Providus ierosina:
1) 1. pasākuma 4.2. aktivitātes ietvaros vai 2. pasākuma 2.2. vai 2.3. aktivitātes ietvaros iekļaut vispārizglītojošo skolu skolotāju tālākizglītību darbam ar bērniem ar īpašām un speciālām vajadzībām.

2) Pakārtot visas tematiskās ass „Izglītības attīstība” ietvaros minētās aktivitātes mērķim: iekļaujošas izglītības sistēmas attīstība, līdz ar to (a) pielāgojot vispārējās izglītības iestādes (infrastruktūru un programmas) dažādu mērķauditoriju vajadzībām un (b) liekot lielāku uzsvaru uz preventīvu darbu ar nesekmīgajiem bērniem nevis pedagoģiskās korekcijas klašu ieviešanu.

3.   2. pasākuma2.2. aktivitāte „Vispārējo prasmju apguves veicināšana sociālās atstumtības riska grupām” paredz īpašus atbalsta pasākumus izglītojamajiem cietumos un jauniešiem no nabadzīgām vai nelabvēlīgām ģimenēm, taču ignorē vēl vienu sociālās atstumtības riska grupu – romu (čigānu) jauniešus. Pēc netiešiem indikatoriem (precīza statistika par šīs grupas jauniešu izglītības līmeni Latvijā nepastāv) romu izglītības līmenis Latvijā ir krietni zemāks par pārējo etnisko grupu izglītības līmeni (par to liecina arī Latvijas cilvēktiesību centra pētījums „Čigāni Latvijā”). Nepieciešams apzināt šīs grupas snieguma rādītājus vispārējās izglītības apguvē un paredzēt īpašus atbalsta pasākumus arī šīs grupas jauniešiem.

PROVIDUS ierosina:
1)      2. pasākuma 2.2. aktivitātes ietvaros iekļaut vispārējo prasmju apguves veicināšanas pasākumus romu jauniešiem.

4.  1. pasākuma 1. atbalsta virziens paredz „Augstākās izglītības attīstību, augsta līmeņa profesionāļu sagatavošanu”.

Providus ierosina:
1) Atbalsta virziena ietvaros paredzēt aktivitāti ar mērķi celt Latvijas Zinātnes padomes kapacitāti.

2) Saglabāt atbalstu doktora studiju īstenošanai visās IZM priekšlikumā minētājās jomās, nesašaurinot tās tikai līdz dabas un inženierzinātnēm.

5.  1. pasākuma 2. atbalsta virziens un 2. pasākums vērsts uz profesionālās izglītības attīstību. Taču ieguldījumi esošajā profesionālās izglītības sistēmā nav vērtējami kā prioritāri, lielāku uzsvaru liekot uz vispārējo pamata un vidējo izglītību. Ņemot vērā Nacionālā attīstības plānā nosprausto Latvijas attīstības mērķi: attīstīt Latvijā zināšanu ietilpīgu un uz augstām tehnoloģijām balstītu ekonomiku, panākt uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un zinātnes un pētniecības attīstību, kā vienu no uzdevumiem šādu mērķu sasniegšanai NAP min: kvalitatīvu pamatizglītību, obligātu vidējo un pieejamu augstāko izglītību (1.1. prioritāte). Lai arī tās ietvaros var tikt apgūta arī kvalitatīva vidējā profesionālā izglītība, tomēr lielākais uzsvars jāliek uz vispārējās izglītības priekšmetiem, nodrošinot indivīdu ar iespēju vēlāk viegli pielāgoties darba tirgus situācijai – pārkvalificēties vai pat apgūt jaunu profesiju.

Arī Informatīvā ziņojumā par darba tirgus attīstības prognozi un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitiku (sagatavots, izpildot Ministru prezidenta 2005.gada 4.marta rīkojumā Nr.89 “Par darba grupu” doto uzdevumu – noskaidrot sabiedrībai un valsts pārvaldei aktuālos problēmjautājumus – šādās jomās:
–  izglītības iestāžu absolventu nodarbinātība;
–  iegūtās izglītības un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām;
–  izglītības ieguves un pilnveidošanas ilgtermiņa politika;
–  tautsaimniecības attīstības un darba tirgus izmaiņu prognozes modelis),

kas apstiprināts Ministru Kabinetā 2005. gada 23. augustā, secināts:

„Uzsvars liekams uz pamata un vidējo izglītību – jaunieši studijas izvēlas atkarībā no iepriekšējām zināšanām un situācijas darba tirgū. Tai mainoties, pieaugs pieprasījums pēc citu nozaru speciālistiem, taču pārstrukturēšanās būs iespējama tikai tad, ja studenti un pasniedzēji būs sagatavoti studijām (..) un studijas būs nodrošinātas ar atbilstošu materiāltehnisko bāzi” (8.lpp)

Providus ierosina:
1) Operacionālajā programmā paredzēt lielāku atbalstu profesionālās orientācijas pasākumiem vispārējās izglītības iestādēs, piemēram, nodrošinot mācību prakses, organizējot „ēnu dienas”, konsultējot skolēnus individuāli un citas aktivitātes;

2) Paredzēt pasākumus profesionālās tālākizglītības (pieaugušo izglītības) nodrošināšanai visā Latvijas teritorijā