Jaunā gada priekšvakarā nedaudz ir apsīkušas ikdienas politiskās ziņas, un varam atļauties nodoties analīzei un dāvanu iepirkšanai.
Šajā reizē interesants materiāls gadījies Neatkarīgajā Rīta Avīzē, kuru beidzot atkal izlasīju ar lielu interesi. Manuprāt, rakstu “Paveras priekšskars Valsts prezidenta meklēšanas procesam” (http://www.nra.lv/index.php?rid=71561) varētu ierindot kā vienu no labākajiem šajā gadā, kas precīzi atspoguļo konstitucionālo tiesību virtuvi (precīzāk laikam gan būtu teikt – žirafju māju).
Beidzot ir salikti punkti uz i un beidzot mēs esam uzzinājuši Valsts prezidenta atrašanas vēsturi (lai nestāsta pasakas, ka cilvēkus atrod kāpostos). Šā raksta priekšrocība ir tas, ka tā nav nekāda sorosistu, dienistu vai personistu informācija. Tā ir oficiāla informācija, un stāsta galvenie varoņi.
Vispatīkamākais protams bija ziņa, ka Valsts prezidenta kandidātam bija apmācības. Un vēl jo foršāk – ka tika lasītas lekcijas par Satversmi. Laikam no turienes pārliecība, ka visiem jālasa Satversme un ka Satversme pateiks priekšā, kas jādara.
Mani vienmēr nedaudz ir pārsteigusi jaunā valsts galvas aizrautība ar Satversmi – viņš par šo dokumentu runā kā kardināls Pujats par Svētajiem Rakstiem. Laikam ir bijis labs lektors, kas iedvesis tādu cieņu pret konstitūciju.
Un zināšanas arī nesliktas. Kaut vai līdz normas teksta pēdējam komatam dziļā erudīcija, prezidenta priekšvēlēšanu debatēs aizrādot profesoram Endziņam par neprecīzu Satversmes normas citēšanu. Ekselenti. Iespējams, pēdējais prezidents, kuram varētu būt bijušas tik dziļas konstitūcijas zināšanas un pielietošanas prasmes, šā amata pildīšanu kādreiz uzņēmās 21.jūlijā.
Lekciju lasīšana par konstitūciju politiķiem nav nekas jauns. Lietuvas Satversmes sapulce 1920.gadā jaunās konstitūcijas rakstīšanu sāka, noklausoties Kauņas universitātē lekciju kursu par valsts pārvaldes veidiem un konstitucionālisma teorijām. Laikam tāpēc tik laba konstitūcija sanāca – izturēja līdz 1926.gadam, kad atnāca Smetona ar Valdemarasu. Mūsu Satversmes tēvi bez nekādām lekcijām uzrakstīja konstitūciju, kas funkcionēja līdz 1934.gadam. Gandrīz astoņus gadus ilgāk. Viņi gan lasīja grāmatas. Vismaz Satversmes komisijas protokoli liecina par liela skaita grāmatu iepirkšanu darba sākumā.
Šeit droši vien parādās tā atšķirība – lasīt grāmatu vai klausīties un mēģināt pierakstīt.
Bet kopumā šķiet šādu kursu ideja tās autoriem varētu būt patentējama. Varētu pat aicināt vairākus bezpartejiskus kandidātus un kursa noslēgumā rīkot testu. Labākajam pēc rezultātiem – balva – 51 balss Saeimā.
Laimīgu Jums Jauno gadu!
Lai ir nauda un lai ir politika.lv!