Labrīt, lasītāji!Lai arī cik ļoti sadraudzīgs pasākums tas ir vai nav, Valsts prezidenta klātbūtne tā dēvētajās Lūgšanu brokastīs tomēr pauž valsts augstākās amatpersonas atbalstu radikāliem aizspriedumiem. Nešaubos, ka Valdis Zatlers patiešām vēlas valsts reliģisko organizāciju starpā iedvest iecietību, kā viņš paziņoja pirms minētā pasākuma. Taču Lūgšanu brokastu orgkomitejā ir tādi cilvēki, pirmkārt jau bļaustīgās (un, cik man zināms, savos pasākumos valsts valodu ignorējošās) organizācijas "Jaunā paaudze" pārstāvji, kuri iecietību nevēlas, ja tā nesaskan ar viņu šauri aizspriedumaino pasaules skatienu. To pašu var teikt arī par atsevišķiem "lielo" konfesiju vadītājiem. Ir arī jautājums par baznīcas šķirtību no valsts, taču galvenais tomēr ir valsts vadītāja klātbūtne pasākumā, kuru organizē arī ļaudis, kuriem saskaņa sabiedrībā nav nedz vajadzīga, nedz arī viņi to vēlas. Vaira Vīķe-Freiberga to saprata, pērn it kā to saprata arī pašreizējais Rīgas pils iemītnieks. Žēl, ka šogad šī sapratne pazuda.

***

Un vēl. Mūsu kādreizējais “stabilitātes garants” nenogurdams cenšas Latvijai iestāstīt divas lietas. Pirmkārt, ka viņa politika tā dēvētajos “treknajos gados” bija pavisam pareiza. Otrkārt, viņš nekad nav kļūdījies, ja nu vien nav vienmēr mācējis sevi paskaidrot. Latvijas iedzīvotāji, kuri ir spiesti paciest gan divciparu skaitlī mērāmu inflāciju, gan arī visu pārējo, kas radās no Everesta kāpēja pašpārliecības, to visu var uztvert kā vēlas (un “Tautas” partijas 2,9% reitings ļoti labi parāda, kāda šī attieksme ir), taču šo politiku novērtē arī eksperti no ārpasaules. Jaunākajā žurnāla The Economist numurā Kalvīša valdības politika ir apzīmēta ar vārdu “reckless,” to tulkot var ar jēdzieniem “neapdomīgs”, “pārgalvīgs” un “pārdrošs.” Turklāt žurnāls arī atcerējās, ka viens no valdību veidojošajiem politikāņiem procesu aprakstīja ar jēdzienu “gāzi grīdā.” Lieki teikt, ka neko pozitīvu The Economist par to visu nedomā.

Jauku visiem dienu!