Raksts

Prezidente – “Kanādas pensionāre” vai “Latvijas vērtība”?


Datums:
03. augusts, 2004


Autori

Kristīne Liepiņa


Foto: Didzis

Valsts prezidentes atspoguļojuma atšķirības Latvijas populārākajos latviešu un krievu laikrakstos [i]Diena[/i] un [i]Vesti[/i] [i]Sevodņa[/i] liedz piekrist pētnieku optimismam, ka latviešu un krievu presi pēdējos gados vairs nevarot vērtēt kā divus monolītus veidojumus.

Man vienmēr gribējies izprast, kāpēc mana mamma, nepilsone un krievu mediju lojāla lietotāja, sarunā par politiskām un ekonomiskām tēmām vienmēr nostājas man opozīcijā – īpaši, ja diskutējam par politiķiem un valsts galvu Vairu Vīķi – Freibergu. Prezidente ir valsts simbols, kas ir arī politiskās integrācijas indikators un šī simbola atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos ļauj izdarīt secinājumus, cik tad tālu vai tuvu viena no otras atrodas latviešu un krievu valodas informācijas telpas Latvijā un kā šī distance laika gaitā ir mainījusies.

Pētnieku starpā nav vienotas nostājas par to, vai Latvijā pastāv divas informācijas telpas vai pat divas nošķirtas kopienas. 90–to gadu beigās parādījās vairāki pētījumi, kas skaidri norādīja uz informācijas plaisu starp latviešu un krievu plašsaziņas līdzekļu lietotājiem[1]. Taču atzīti Latvijas mediju pētnieki Ilze Šulmane un Sergejs Kruks ar katru nākamo pētījumu novērojuši divu informatīvo telpu tuvināšanos un atzīst, ka “pēdējo gadu pētnieku projekti pierādījuši, ka latviešu un krievu prese nav vērtējama kā divi monolīti veidojumi’’[2]. Analizējot Valsts prezidentes atspoguļojumu divos vadošajos latviešu un krievu preses izdevumos – laikrakstos Diena un Vesti Sevodņa, šādam secinājumam gan grūti piekrist. Šķiet, ka distance starp divām informācijas telpām ir liela, jo Diena vairāk kā 90% gadījumu pozitīvi atspoguļo prezidenti un tikai 5% – negatīvi, bet Vesti Sevodņa 75% publikāciju prezidenti attēlo negatīvi un ap 20% – pozitīvi.

Prezidentes atspoguļojuma analīzei izvēlējos trīs reprezentatīvus periodus – prezidentes iepazīšanas laiku pēc ievēlēšanas (1999. gada jūnijs – novembris), prezidentūras vidusposmu (2001. gada jūnijs – novembris) un pārvēlēšanas periodu, kas aptvēra arī laiku pirms referenduma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (2003. gada jūnijs – novembris).

Pētītajā laika posmā prezidente abos laikrakstos ir atspoguļota kopā 721 reizi, visvairāk pērnā gada rudens mēnešos, kad Latvija bija pārņemta ar ES paplašināšanās procesu. Sīkāk analizēju 115 publikācijas, kas bija emocionāli spilgtāk iekrāsotas (64 Dienas un 51 Vesti Sevodņa materiāli). Šāda veida publikāciju skaits Vesti Sevodņa ar katru gadu palielinās, bet Dienā praktiski paliek nemainīgs.

Aplūkojot laikrakstu izmantotos žanrus[3], kādos parādās informācija par prezidenti (skat. 1. un 2. attēlu), redzams, ka Diena labprātāk attēlo prezidenti neitrāli – 63% publikāciju atspoguļotas prezidentes aktivitātes, nesniedzot savus komentārus un vērtējumus. Interesanti, ka 18 analizētajos mēnešos nav atrodama neviena ironiska replika. Radikāli atšķiras žanru izvēle Vesti Sevodņa. 40% analizēto materiālu iederas replikas formātā, kur dominē ironija. Replikas un citu žanru sajaukums kopā veido 74% visu analizēto materiālu. No tā var secināt, ka šo krievu laikrakstu maz interesē vienkāršs prezidentes iekšpolitisko un ārpolitisko aktivitāšu atspoguļojums, žurnālistiem ir svarīgi sniegt savu ironisko novērtējumu.

Abi laikraksti visvairāk atspoguļo prezidentes iekšpolitiskās aktivitātes un publicē viņas darbības vērtējumu. Kaut arī apjoma ziņā šīs pozīcijas abos laikrakstos ir vienādas, tomēr nav daudz tēmu, kas abos laikrakstos pārklājas. Un pat ja tās pārklājas, tas nebūt nenozīmē, ka abu laikrakstu žurnālistiem ir viena pieeja prezidentes atspoguļojumam. Kā piemēru var minēt prezidentes dalību Dziesmu svētkos un viņas oficiālās Ungārijas vizītes atspoguļojumu:

Vesti Sevodņa – Pēc tam pirmā valsts dāma “засветилась” tautastērpā Vislatvijas Dziesmu svētku gājienā pa Brīvības ielu un teica runu pie Brīvības pieminekļa (VS, 7.07.01.);

Diena – Rīgas jubilejai veltīto Dziesmu un deju svētku noslēgumkoncertā atkal bijām vienoti: gan pašiedvesmai Valsts prezidentes vadībā skandējot: «Mēs esam stipri! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti!», gan kopā ar aktieriem dziedot un pieprasot atkārtot Imanta Kalniņa Lilioma dziesmu… (D, 31.07.01.);

Ar Ungāriju asociējas gulašs, tokajiešu vīni, Balatona ezers, Budapešta, Donava, tieši to arī baudīs Vīķe-Freibergas kundze un viņas vīrs, kā arī vairāki ministri (VS, 18.10.01);

Prezidente arī paudusi gandarījumu, ka vizītes laikā ir parakstīti divi līgumi; sarunā ar Ungārijas premjerministru prezidente ir uzsvērusi trīs sadarbības jomas – ekonomika, aizsardzība un izglītība (D, 18.10.01.).

Atsevišķi vērts pieminēt abu laikrakstu sniegto atspoguļojumu Krievijas sakarā. Abi Latvijas populārākie laikraksti labprāt izceļ visas ar Latvijas un Krievijas attiecībām saistītās prezidentes aktivitātes, tomēr, lasot abus izdevumus, šķiet, ka atspoguļoti dažādi notikumi. Kā piemēru var minēt 2003. gada jūnija Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina neformālo tikšanos Sanktpēterburgā:

Diena – Vizītē Sanktpēterburgā prezidente neformālās sarunās ar Krievijas prezidentu un premjerministru vienojusies par ciešāku abu valstu attiecību veidošanu un jauna sadarbības posma sākumu; attiecību stiprināšanā liela loma ir abu valstu valdību kontaktiem – abi prezidenti atzina neformālajā sarunā; Latvijas prezidente pauda cerību, ka ES paplašināšana līdz Krievijas robežai ienesīs jaunu sadarbības līmeni ES un Austrumu kaimiņvalsts attiecībās (D, 2.06.03.);

Vesti Sevodņa – Mūsu prezidentei uzsmaidīja laime – izdevās aprunāties ar Putinu un premjerministru. Gan neoficiāli, bet prezidente palika apmierināta ar īso tikšanos; prezidentei vienkārši paveicās un viņa atradās pie viena galda ar premjeru, protams, viņš ir inteliģents cilvēks un draudzīgi parunājās ar dāmu, piekrītot, ka attiecības ir jāuzlabo, dīvaini būtu, ja viņš sacītu ko citu, piemēram, kaut manas acis tevi neredzētu; parasti par neformālām tikšanām raksta memuārus, bet Latvijā par to iztaurēja visai pasaulei, pie tam Krievijas puse par to neteica ne vārda (VS, 3.06.03.).

Vesti Sevodņa prezidentei pievērš lielāku uzmanību un 59% gadījumu atspoguļo to laikraksta 1. lpp., savukārt Diena – tikai 25 % gadījumu. Latviešu laikraksts labprāt publicē prezidentes novērtējumu 2. lpp. rubrikā Komentāri un viedokļi. Abi laikraksti lielu uzmanību pievērš prezidentes atspoguļojumam saistībā ar iekšpolitiskām aktivitātēm, ko apliecina lielais materiālu daudzums tieši 3. un 4. lpp. (skat. 3. un 4. attēlu).

Laikrakstu lietotā grafiskā paravaloda[4] liecina par dažādu pieeju prezidentes attēlojumam (skat. 5. att.). VS no 51 aplūkotā materiāla 43 ir ar prezidentes fotogrāfiju, savukārt Diena tikai pusei savu materiālu pievieno prezidentes attēlu. Krasi atšķirīgs ir arī abu laikrakstu prezidentes atspoguļojums publicētajās fotogrāfijās. Diena pārsvarā prezidenti atspoguļo nopietnu (9 fotogrāfijas) un darbībā (17), bet Vesti Sevodņa labprāt ievieto prezidenti ar bezemociju sejas izteiksmi vai nedabīgi smaidošu[5] (kopā 18 publikācijas jeb 42% gadījumu). Turklāt krievu laikrakstam ir tendence ironiski parakstīt prezidentes fotogrāfijas, kas bieži vien ir pretstatā ar fotogrāfijā redzamo vai teksta saturu, piemēram, pie prezidentes fotogrāfijas, kurā viņa iemet savu biļetenu vēlēšanu urnā, paraksts vēsta: „Viena neveikla kustība – un mēs Eiropā!” (VS, 29.03.01.).

Nozīmīgs empīriskās analīzes elements ir valodas ekspresīvo līdzekļu – metaforu, hiperbolu, alūziju, salīdzinājumu, eifēmismu[6] un ironijas[7] lietojums (skat. 6. attēlu). Vesti Sevodņa prezidentes atspoguļojumā ironija dominē, tā tiek lietota:

  • komentējot prezidentes darbību (piemēram, jau minētais citāts par Dziesmu svētkiem – pirmā valsts dāma “засветилась” tautastērpā uz Brīvības ielas (7.07.03.));
  • aprakstot notikumu (Par prezidentes Maltas vizītes neformālo daļu – balles saimnieks – Ukrainas prezidents Leonīds Kučma – dedzīgi dancināja mūsu Vairu Vīķi-Freibergu (13.09.99.));
  • materiālu virsrakstos (Par prezidentes avāriju uz Lietuvas ceļa (sadursme ar govi) – Izbraukājusies “ar vējiņu” pa kaimiņu republiku, prezidente kaitēja tās lauksaimniecībai (6.08.99.));
  • fotogrāfiju parakstos (Par „Baltijas ceļam” veltītu pasākumu – materiālam pievienota fotogrāfija, kurā prezidente redzama no pārējās sabiedrības norobežotā ložā ar ievērojamajiem cilvēkiem, zem attēla komentārs – Kur prezidente? Kā pienākas – starp tautu (BC, 25.08.99.));
  • prezidentes raksturojumā (tauta galvenās “tautumeitas” uzstāšanos uztvēra adekvāti: paaplaudēja, izdzēra alu un turpināja atpūsties līdz vēlai naktij (BC, 7.07.03.)).

Laikrakstu izmantoto salīdzinājumu daudzums ir gandrīz vienāds (Diena izmantojusi četrus, bet VS – trīs salīdzinājumus), tomēr to nokrāsa un paustā attieksme nebūt nesakrīt. Latviešu laikraksts salīdzina prezidenti ar jauno “ētisko slotu”, kuru tik ļoti gaida sabiedrība; Latvijas vērtību; Saeimā ievesto “melno zirdziņu”, kas pārvērties par tautā mīlētu un atbalstītu amatpersonu. Savukārt VS lieto ironiskus un dažkārt arī negatīvus salīdzinājumus – jaunizceptā Kanādas prezidente; Kanādas pensionāre; VVF «balta un pūkaina» kā Romas pāvests.

Krievu laikraksts izceļas ar plašu eifēmismu izmatošanu, kas slēpj nepieklājīgo attieksmi pret prezidenti, piemēram, izskatās, ka labā prezidentes roka nezina, ko kreisā dara (14.11.03.); vispār, prezidente, viņa jau no citas pasaules atripojusi (27.09.01.); visumā objektīvo interviju „смазало” prezidentes paziņojums par to, ka Latvija neierobežo citu valodu izmantošanu… skolā (22.11.01.).

Prezidentes atspoguļojuma analīze Latvijas populārākajos latviešu un krievu laikrakstos Diena un VS pierāda, ka vēl arvien ir vērojama abu informācijas telpu norobežošanās un atšķirības informācijas pasniegšanas tendencēs. Un šīs atšķirības ir pārāk lielas, lai piekristu mediju pētnieku S. Kruka un I. Šulmanes apgalvojumam, ka latviešu un krievu prese nav vērtējama kā divi monolīti veidojumi.

Mūsu valstī arvien ir divas stabilas un savstarpēji nesaistītas informācijas telpas, kas šķeļ sabiedrību un veicina divu kopienu valsts izveidi. Tāpēc ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu, kas noskaidrotu šķelšanās iemeslus un atrastu risinājumus, kā nojaukt sienu starp abām informācijas telpām un, iespējams, pat divām kopienām.

————-
[1] Kā nozīmīgākie jāmin “Pētījumi un rīcības programma “Ceļā uz pilsonisko sabiedrību”” 3. posma rezultāti, kas apkopoti grāmata “Masu saziņas līdzekļu materiālu satura analīze”, Rīga: BTH, 1998.

[2] Šulmane I., Kruks S. Pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedrības integrācija. – Rīga: LU Komunikācijas studiju nodaļa, 2002. – 7.

[3] Uzskaitītas ziņas, intervijas, komentāri, reportāžas un replikas. Replika ir ironiskas notikumu atspoguļojums.

[4] Grafiskā paravaloda ietver attēlu, izvietojumu, izcēlumu un noformējuma analīzi.

[5] Nedabīgi smaidošās prezidentes piemērs (VS, 13.05.04.) (PDF 222 Kb)

[6] Metaforas – tēlaini izteicieni, vārdu vai izteicienu lietošana pārnestā nozīmē, t.i., kāda cita priekšmeta (parādības) raksturīgo iezīmju attiecināšana uz doto priekšmetu (parādību), piemēram, jūras vaidi, dzelzs griba, nozīmes pārnesuma pamats ir līdzība vai kontrasts;
Hiperbolas – tēlaini izteicieni, kuros ir pārspīlējums iespaida pastiprināšanai, piemēram, “dubļu jūra”;
Alūzijas – stilistiskas figūras, izteicieni, kas norāda uz pazīstamu vēsturisku notikumu vai kādu literāru darbu;
Eifēmismi – vārdi vai teicieni, kurus lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena vietā (Naciscione A. Phraseological Units in Discourse: towards applied stylistics. Riga: Latvian Academy of Culture, 2001. – 283 lpp.)

[7] Ironija – ironijas nolūks ir izteikt smalki apslēptu izsmieklu ar negatīvu attieksmes humora pieskaņu; ironija ir raksturīga iespraudumos, runas pārtraukumos ar repliku, kas saka pretējo; ironijas pamatā ir paņēmiens, kas rada ārējai, pozitīvai formai iekšēju apslēptu zemtekstu (Urbanoviča I. Ietekmīga valoda. – Rīga: AML/RSU, 2001. –42 lpp)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!