"Lauku Avīze", 30.06.2004.Rubrika: Latvijas ziņas (4. lpp.)raksts pārpublicēts ar [i]Lursoft[/i] atļauju no [i]Lauku Avīzes[/i] arhīvawww.news.lv

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izmantojusi Satversmē dotās likumdošanas ierosināšanas tiesības un iesniegusi apspriešanai Saeimā Tiesībsarga biroja likumprojektu.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei Valsts prezidente raksta: “Savas darbības Valsts prezidenta amatā laikā, tiekoties ar cilvēkiem dažādos Latvijas pagastos un pilsētās, esmu bieži dzirdējusi uzskatu, ka vara ir atrauta no tautas. Iedziļinoties dažādos valstī risināmajos jautājumos un lasot tūkstošiem iedzīvotāju vēstuļu, man jāsecina, ka jautājums par valsts iedzīvotāju tiesību aizsardzību prasa īpašu uzmanību.”

Tiesībsargs kā starpnieks

Taču V. Vīķe-Freiberga secinājusi, ka Valsts Cilvēktiesību birojs gan rūpējas par cilvēka pamattiesību aizsardzību, tomēr ārpus valsts uzmanības vēl palikuši vairāki citi iedzīvotāju tiesību aizsardzības jautājumi. “Daudzās jomās, šķiet, trūkst atbildīgo institūciju darbības koordinācijas, citās atkal nepieciešamas konkrētas izmaiņas likumos, politiskā griba un darbības apjomam atbilstošs finansējums,” uzskata prezidente. Viņasprāt, biroja mandāts un tā finansiālais nodrošinājums vairs neatbilst valsts attīstības pakāpei un vajadzībām. Prezidente pauž, ka šobrīd Latvijā nevienai neatkarīgai valsts institūcijai nav dotas īpašas pilnvaras ātri, efektīvi un bez papildu izmaksām no iesniedzēju puses izskatīt iedzīvotāju sūdzības par valsts pārvaldi, par to iedzīvotāju tiesību aizskārumiem, kas noteiktas ne tikai Satversmē, bet arī citos normatīvajos aktos attiecībā uz valsts pārvaldes un pašvaldību darbību. Tāpēc cilvēktiesību biroja darbība būtu jāpaplašina un jānodibina Tiesībsarga birojs, kurš darbotos “kā starpnieks starp varu un tautu, kā konfliktu risinātājs un mierizlīgumu veicinātājs”.

“Latvijā ir pieņemta virkne likumu, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēku tiesības, tomēr dzīvē tie ne vienmēr praksē rada cerētos rezultātus un tos bieži ignorē tieši amatpersonas, kuras pārstāv valsti. Šā iemesla dēļ plaisa starp tautu un varu, neuzticība valsts varas institūcijām un tiesiskais nihilisms var turpināties un pat pieaugt,” raksta Valsts prezidente. Viņa uzskata, ka Tiesībsarga biroja nodibināšana ievērojami atslogos mūsu tiesu sistēmas darbu, radot iespēju atrisināt strīdīgu situāciju daudz vienkāršāk un ātrāk.

V. Vīķe-Freiberga vēstulē arī norāda, ka ombuda institūcijas darbojas vairāk nekā 110 valstīs un, piemēram, Zviedrijā jau kopš 1809. gada.

Izvirzīs prezidente, apstiprinās Saeima

Iesniegtajā likumprojektā teikts, ka tā mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību, kā arī iestāžu un to amatpersonu darbības pamatotību un tiesiskumu. Plānots, ka tiesībsargam jo sevišķi būs jāsekmē bērnu tiesību aizsardzības, vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana un jebkāda veida diskriminācijas novēršana, jāseko labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldē.

Iecerēts, ka tiesībsargu amatā apstiprinās Saeima pēc Valsts prezidentes ierosinājuma, viņš būs neatkarīgs un pakļauts vienīgi likumam. Par tiesībsargu varēs apstiprināt 30 gadus sasniegušu Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, augstāko izglītību, zināšanām un praktiskā darba pieredzi tiesību aizsardzības jomā un kurš ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tiesībsargs nevarēs būt politiskās partijas biedrs, bet uzsākt kriminālvajāšanu, aizturēt, apcietināt vai administratīvi sodīt šo amatpersonu varēs tikai ar Saeimas piekrišanu.

Stājoties amatā, tiesībsargam vajadzēs dot zvērestu. Viņa pilnvaru termiņš būs četri gadi, bet tiesībsargu varēs apstiprināt amatā atkārtoti.

Tiesībsargam būs tiesības, piemēram, pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm pārbaudes lietā nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju, bez speciālas atļaujas jebkurā laikā apmeklēt slēgta tipa iestādes un vienatnē tikties ar tur ieslodzītajiem, piedalīties Saeimas un Ministru kabineta sēdēs.

Prezidente arī iesaka tiesībsargam dot likumdošanas ierosmes tiesības, kā arī tiesības iesniegt Ministru kabinetā budžeta pieprasījumu bez tā iepriekšējas grozīšanas Finanšu ministrijā.

V. Vīķes-Freibergas iesniegto likumprojektu izstrādājusi īpaša darba grupa, kas tika nodibināta jau pērnā gada 30. jūnijā. To vadīja Valsts prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule un Saeimas deputāts no frakcijas “Jaunais laiks” Ainars Latkovskis. Grupā strādāja arī citi parlamentārieši: Aleksandrs Bartaševics (Tautas saskaņas partija), Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība), Mihails Pietkevičs (Tautas partija) un Pēteris Tabūns (“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK). Tāpat darba grupas locekļi bija bijušais deputāts jurists Ilmārs Bišers, bijusī deputāte un tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Nejēdzību novēršanas biroja vadītāja Vineta Ozoliņa, Valsts cilvēktiesību biroja pārstāve Līga Bikseniece.

S. Kukule pastāstīja, ka likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Ziemeļvalstu informācijas centru, kas apmaksāja divu juristu, kuri izstrādāja likumprojekta uzmetumu, darbu.

Viņa klāstīja ka, izstrādājot likumprojektu, ņemtas vērā EDSO un ANO attīstības programmas rekomendācijas Latvijai cilvēktiesību ievērošanas jomā. Šajās rekomendācijās bijis ieteikts paplašināt Valsts cilvēktiesību biroju un tā pilnvaras.

Nejēdzību biroju varēšot likvidēt

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“JL”), lūgta komentēt prezidentes ieceri, atzina, ka cilvēktiesību aizsardzības jomā Latvijā ir kāda vērā ņemama nepilnība. Proti, Valsts Cilvēktiesību birojs nenodarbojas ar labas valsts pārvaldības kontroli, taču, viņasprāt, vēl daudz jādiskutē, vai nepieciešams veidot tiesībsarga biroju vai tikai paplašināt cilvēktiesību biroja funkcijas. Tajā pašā laikā I. Druviete “neredzot iemeslus, lai prezidentes iesniegto likumprojektu neizskatītu”.

Deputāte pastāstīja, ka viņas vadītā komisija jau tikās ar darba grupu, kas izstrādāja likumprojektu, un komisijas sēdē deputāti izteikuši šaubas par jaunas institūcijas veidošanas nepieciešamību. I. Druviete arī sacīja, ka toreiz likumprojektā bijušas nepilnības. Piemēram, nebija precīzi definēti tiesībsarga uzdevumi, nav bijis skaidrs, ko darīs pats tiesībsargs un ko — tā birojs.

S. Kukule uzsvēra, ka Tiesībsarga birojs nebūt nebūs jauna, atsevišķa institūcija. To iecerēts veidot uz cilvēktiesību biroja bāzes. Turklāt līdz ar Tiesībsarga biroja nodibināšanu varētu tikt likvidēts Nejēdzību novēršanas birojs.

S. Kukule arī sacīja, ka piekrīt: par likumprojektu vēl nepieciešams diskutēt, tas nav ideāls un darba grupa būtu ar mieru to uzlabot.

Šis ir otrais likumprojekts, ko Valsts prezidente iesniegusi izskatīšanai Saeimā. Iepriekš V. Vīķe-Freiberga iesniedza Valsts apbalvojumu likumu, ko parlaments jau apstiprinājis.

Vēl piecas reizes prezidente ieteikusi Saeimai grozīt kādu likumu. V. Vīķe-Freiberga ir ierosinājusi grozīt Krimināllikumu, samazinot drošības līdzekļu piemērošanas termiņu nepilngadīgajiem, nosakot kriminālatbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu un nodalot narkotiku lietotāju un realizētāju atbildību. Šos trīs ierosinājumus Saeima atbalstīja. Tāpat prezidente ieteica mainīt Militārā dienesta likumu, mainot virsnieku dienestā pazemināšanas kārtību, un grozīt Satversmi, pagarinot laiku, kad prezidente var nodot parlamenta pieņemtu likumu otrreizējai caurlūkošanai. Šīs abas iniciatīvas patlaban tiek apspriestas Saeimā.