2005. gada 30. septembrī, RīgāRīko: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas sekretariāts (ĪUMSILS)
Ir pieņemti divi politikas plānošanas dokumenti – „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes no 2005. līdz 2014. gadam” un otrs dokuments ar konkrētiem uzdevumiem – valsts programma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, 2005.-2009. gads”. Arī Ministru kabinets un Nevalstiskās organizācijas (NVO) ir parakstījuši sadarbības memorandu par pilsoniskās sabiedrības attīstību un līdzdalības prakses attīstību.
Valsts Programma ir veidota trijos lielos blokos, un viens no tiem ir iedzīvotāju sadarbības veicināšana, t.i. veicināt labdarību, brīvprātīgo darbu, indivīdu ziedošanu, uzņēmumu filantropiju un arī nodibinājumu veidošanos.
Otrs lielais bloks ir par līdzdalību. Par iedzīvotāju aktivizēšanu un līdzdalības prakses palielināšanu, un kvalitātes nodrošināšanu, runājot par publiskās pārvaldes atbildību, tāpat par NVO kapacitātes stiprināšanu, lai organizācijas būtu spējīgas līdzdarboties valsts pārvaldes līmenī.
Trešais lielais bloks ir par NVO vides stiprināšana. Te paredzētas konsultācijas organizācijām un dažādas grantu shēmas, lai organizācijas attīstītos.
Un tagad nedaudz sīkāk par projektu “Uzņēmēju filantropijas kultūras veicināšana”, kas ir daļa no pirmā bloka un, manuprāt, ļoti veiksmīgs projekts.
Ir uzņēmēji, kas ziedo, un ir uzņēmēji, kas neziedo. Te ir runa par uzņēmumu ienākumu nodokli – kā var izmantot paredzēto valsts atbalstu, lai uzņēmumi būtu motivēti ziedot, tāpat ir paredzēti arī dažādi informatīvi pasākumi, ekspertu viedokļu apmaiņa par šo tēmu. Likumsakarīgi būs projekta beigās secināt, vai mums ir kaut kas jāmaina ziedošanas sistēmā, varbūt valsts atbalsts ir kaut kādā veidā jāstiprina un jānodrošina, lai uzņēmēji būtu motivētāki ziedot.
Pakārtoti mēs runājam par uzņēmēju filantropijas kultūru, par šīs kultūras attīstību, par NVO sektora ilgtspējas nodrošināšanu, jo, ja finansējums būs daudzveidīgs un ziedojumi no uzņēmējiem attīstīsies, NVO sektoram būs vairāk finanšu resursu, lai īstenotu savus sabiedriskā labuma mērķus.
Ir plānotas trīs apaļā galda diskusijas – šī ir pirmā Rīgā, pārējās divas būs Valmierā un Liepājā ar vietējiem uzņēmējiem par to, kāda ir labā prakse un kā šo labo praksi iedzīvināt arī citos uzņēmumos. Diskusiju rezultāti varētu būt noderīgi integrācijas sekretariātam, ja izskanēs priekšlikumi izmaiņām. Mēs vēlamies, lai no šīs diskusijas un arī no ekspertu viedokļiem mēs varētu skaidri noteikt rīcības plānu, kas valsts līmenī būtu jādara, lai veicinātu uzņēmēju filantropiju.