Raksts

Pret niknuma un agresijas lavīnu


Datums:
09. maijs, 2006


Autori

Elmārs Barkāns


Latvijā, kā jaunās demokrātijas valstī, seksuālās minoritātes tikai pavisam nesen apjautušas savas tiesības uz normālu dzīvi. Mērķis – vēršanās pret diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata – daudzviet pasaulē ir pašsaprotama lieta.

Pēc pērngad notikušā lesbiešu, geju, transseksuāļu un biseksuāļu (LGTB) atbalstam un pašapziņas stiprināšanai iecerētā Rīgas Praida 2005 gājiena Latvijas Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa (GLJAG) nolēma paplašināt gan savu biedru skaitu, gan darbības jomu. No lokālas jauniešu organizācijas tā pārtapa par starptautiskas asociācijas biedru.

GLJAG organizētais Praids izvērtās nevis par atbalsta un pašapziņas mierīgu (kā pārsvarā Eiropas demokrātiskajās valstīs – arī par prieka un lepnuma) manifestāciju, bet gan par akla niknuma un agresijas lavīnu pār Praida dalībniekiem un GLJAG. Ievērojama daļa Latvijas sabiedrības, politiķu un konservatīvu kristiešu sektu musināta, pārvērtās slepkavotkārā agresīvā pūlī, ko varēja apturēt tikai bruņotu policistu ķēdes. Uzbrukuma mērķis bija seksuālās minoritātes.

Latvijā, kā jaunās demokrātijas valstī, geji un lesbietes tikai pavisam nesen apjautuši savas tiesības uz normālu dzīvi. Jāatzīst, ka pēc Praida daļa LGTB aktīvistu vai vienkārši cilvēki, kuri sāka publiski apliecināt savu atšķirīgo seksuālo orientāciju, nobijās un atkal „ielīda” atpakaļ pagrīdē.

Bet ne visi… Notikušās kaislības ap Praidu GLJAG nenobaidīja, bet gan tieši otrādi – stiprināja. Latvijas sabiedrībā ir vajadzīgs spēcīgs pamudinājums, lai tā mainītu sava „skaļā vairākuma” attieksmi pret LGTB. Un tas nav nekas neiespējams vai utopisks. LGTB tiesību atzīšana ir aksioma, pie kuras, loģiski, drīz vien nonāks arī mūsu valstī.

Mums taču vairs nav jāpierāda, ka melnādainajiem ir tikpat daudz smadzeņu. Mums taču nav jāpierāda arī, ka sievietes var tikpat labi kā vīrieši aizpildīt vēlēšanu biļetenus un piedalīties vēlēšanās. Tikpat analoģiska (ne)argumentācija attiecas arī uz LGTB.

Pirms trim gadiem izveidotā GLJAG pērngad septembrī kļuva par Latvijas geju un lesbiešu organizāciju ILGA Latvija. Tai ir vairāki mērķi. Mēs strādājam pie sabiedrības informēšanas par homoseksuālu un biseksuālu cilvēku problēmām, homoseksuālu un biseksuālu cilvēku integrēšanos sabiedrībā, cīnāmies pret diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata.

Tie ir mērķi, ko daudzas valstis jau sasniegušas un tagad tos vienkārši „izmanto”. Latvijā vēl diemžēl par „izmantošanas tiesībām” jācīnās. Un ILGA Latvija to var panākt arī ar starptautisku palīdzību. Starptautiskā lesbiešu un geju asociācija (ILGA) ir globāls nacionālo un lokālo grupu tīkls, kurā apvienojušās vairāk nekā 400 dalīborganizāciju no gandrīz 90 pasaules valstīm, tagad arī Latvijas. ILGA ir vienīgā starptautiskā bezpeļņas sabiedriskā organizācija, kas pievērš pastiprinātu uzmanību seksuālajai orientācijai.

Arī šogad ILGA Latvija, tāpat kā pērn, piedalīsies Rīgas Praida 2006 organizēšanā. Tā kā šis ir vēlēšanu gads, ILGA iesaistījusies politisko partiju nostājas noskaidrošanā par geju un lesbiešu jautājumiem. ILGA Latvija nosūtījusi vēstules Latvijas politiskajām partijām, lai noskaidrotu to nostāju seksuālo minoritāšu jautājumos. Maija beigās partiju nostādnes tiks apkopotas un publicētas portālos pride.lv un gay.lv. Tāpat ILGA Latvija sākusi izdot savu informatīvo izdevumu latviešu valodā. Te jāpiebilst, ka ILGA Europe arī izdot savu žurnālu angļu valodā, un tā redaktors ir latvietis – Juris Lavrikovs.

Runāt par to, ka ILGA Latvija darbojas spīdoši un bez problēmām, būtu pārāk optimistiski. Ne vienmēr arī izdodas sasniegt mērķus. Piemēram, aprīļa pēdējā nedēļā Jūrmalas tiesa noraidīja organizācijas vadītāja Imanta Kozlovska prasību pret Saeimas deputātu Leopoldu Ozoliņu par viņa izteicieniem Rīgas Praida 2005 laikā. Imants Kozlovskis šo lēmumu pārsūdzējis. Jūrmalas tiesas lēmums liecina, ka Latvijā daži cenšas leģitimēt rasistisku neiecietību. Pērn tiesas prāvā pret Rīgas domi, kura aizliedza Praida gājienu, I.Kozlovska vadītā organizācija gan uzvarēja. Arī tagad I.Kozlovskis cer, ka gadījumā ar deputātu Leopoldu Ozoliņu tiks izteikts nosodījums homofobijai. Par cerībām simboliski liecina arī organizācijas abreviatūras latviskā nozīme – ILGA. Ilgas jeb ilgošanos vienmēr saista ar cerību, un beigu beigās arī notiek šo ilgu un cerību piepildījums.

Šogad organizācijas prioritāte ir sabiedrības informēšana par seksuālajām minoritātēm. Tāpēc no jūnija līdz gada beigām notiks kampaņa „Saprast homoseksualitāti”. Jūlija beigās notiks Rīgas Praids 2006, bet 23.jūlijā sāksies “GayCamp” nometne Zviedrijā, kuru organizē “GayCamp” sadarbībā ar ILGA Latvija. Cerams, ka šīs aktivitātes nākotnē mazinās sabiedrības noraidošo attieksmi.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!