Raksts

Pret Latvijas valsti Strasbūrā vēršas aizvien biežāk


Datums:
27. oktobris, 2003


Autori

Gunta Skrebele


"Neatkarīgā Rīta Avīze", 18.10.2003.

Vai Latvija mācās no savām kļūdām, zaudējot Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), – par to vēl pāragri spriest, Neatkarīgajai atzina Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine.

Līdz šim cilvēktiesību jautājumos Latvijas valsts zaudējusi četros gadījumos – Antoņinai Ignatānei, Sļivenko ģimenei, Ingrīdai Podkolzinai un Aleksandram Laventam. Pēc A. Ignatānes un A. Laventa lietām veikti likumdošanas labojumi. Statistika rāda, ka no Latvijas saņemto iesniegumu skaits ECT ar katru gadu palielinās – 2000. gadā pret Latvijas valsti saņemti 109 iesniegumi, 2001. gadā – jau 227, bet pērn – 256 iesniegumi.

«Lai secinātu, kādus preventīvos pasākumus veikt, ir jāpagaida divi trīs gadi, lai redzētu, vai sūdzības atkārtojas,» sacīja I. Reine.

«Tagad Ministru kabinets saņem tikai 2000. gadā iesniegtās sūdzības, un, ja zaudēsim jaunu lietu, tas nenozīmē, ka no kļūdām neesam mācījušies, tas drīzāk nozīmē, ka vienlaikus bija iesniegtas vairākas līdzīgas lietas,» stāsta I. Reine.

Viņa rēķināja, ka šobrīd valsts maciņam ECT apmierināto prasību dēļ prasītājiem vajadzējis izmaksāt kopumā 36 500 eiro, proti, 15 000 eiro A. Laventam, 1500 eiro I. Podkolzinai un 20 000 eiro Sļivenko ģimenei. Ignatānes nodoms neesot bijis piedzīt kādu materiālu kompensāciju no valsts, bet gan panākt vienlīdzīgas tiesības visiem pilsoņiem piedalīties vēlēšanās. Pēc ECT sprieduma A. Ignatānes lietā 2001. gada novembrī valdība nolēma, ka Valsts valodas centram vairs nebūs tiesību pārbaudīt, vai valsts valodas zināšanu apliecības īpašnieki patiešām valodu prot. Savukārt A. Laventa lietas ietekmē izstrādāts jauns Kriminālprocesa likums, kur viens no būtiskākajiem labojumiem saistīts ar personas ilgstošu kriminālvajāšanu, it sevišķi atrašanos ieslodzījumā bez notiesājoša sprieduma, ko atzīst par nopietnu cilvēktiesību ierobežojumu.

Jaunākais ECT spriedums 9. oktobrī bija par labu Sļivenko ģimenei, pēc kura Krievijas pilnvarotais pārstāvis ECT Pāvels Laptevs paziņoja, ka ECT atrodas vairāk nekā simts bijušās Padomju Savienības pilsoņu sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem, un arī citiem prasītājiem esot visai lielas izredzes.

ECT atzina, ka, izraidot Sļivenko ģimeni no valsts, Latvija nesamērīgi iejaukusies Sļivenko privātajā dzīvē un tiesībās uz mājokli, tādējādi pārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu. I. Podkolzinas sūdzība bija par nelikumīgu tās vārda svītrošanu no Saeimas vēlēšanu saraksta nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ. ECT apmierināja arī A. Laventa sūdzības par pārāk garu apcietinājumu līdz tiesas sprieduma pasludināšanai, kā arī tiesu neobjektivitāti un ģimenes tiesību pārkāpumu.

Latvijas likumdošana un prakse ne vienmēr atbilst Eiropas normām, komentējot Sļivenko lietas iznākumu, atzinis Latvijas īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Viņš uzskata, ka valstij ir jānovērš trūkumi, bet naudas sodi, ko tai nākas maksāt, labi mobilizē ierēdņus. Savukārt Tautas saskaņas partijas deputāts Boriss Cilevičs uzskata, ka kritika par Latvijas attieksmi pret mazākumtautībām būtu jāuztver kā palīdzība, domājot par nepieciešamajiem grozījumiem likumos.

No Latvijas liels sūdzību skaits ir par ilgo pirmstiesas izmeklēšanas laiku, samazinājies sūdzību skaits par bijušās PSRS pilsoņu izraidīšanu no Latvijas, bet aizvien daudz sūdzību ir par netaisnīgu tiesas procesu. Latvijā tiesiskas valsts pamatprincipus palīdz realizēt Satversmes tiesa, bet problēmas aizvien ir zemāko instanču tiesās.

ECT 2000. gadā vērsusies arī Latvijas kompartijas biedre Tatjana Ždanoka, jo Centrālā vēlēšanu komisija vairākas reizes liedza viņai iespēju kandidēt Saeimas vēlēšanās un svītroja viņas kandidatūru no deputātu kandidātu saraksta. Sūdzību pret Latvijas valsti solījās sūtīt arī bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, lai atceltu lēmumu, kas liedz viņam kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču I. Reine nebija informēta, vai ECT šo iesniegumu saņēmusi.

ECT šā gada sākumā vērsies arī par vainīgu genocīdā atzītais Mihails Farbtuhs, un vēlmi taisnību meklēt Strasbūrā izteicis arī savulaik triju cilvēku slepkavībā par līdzvainīgu atzītais un vēlāk Valsts prezidentes apžēlotais Martins Perels.

Pirmajā ECT spriedumā par Latvijas valsts tiesu sistēmu noslēgtais mierizlīgums Latvijas valstij izmaksāja 5000 latu. Šo summu Latvijas valsts piedāvājusi Ņinai Kulakovai, kura Latvijas valsti apsūdzēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. paragrāfa pārkāpšanā par tiesas novilcināšanu. Uz šo pantu savā sūdzībā atsaucās arī A. Lavents.

***

Fakti

ECT saņemtās sūdzības pret Latvijas valsti

Līdz 2003. gada 1. septembrim Latvijas valdība aicināta komentēt 45 ECT iesniegtās sūdzības.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!