Šodien, rakstot šīs rindas, pilnā sparā rīt Ministru prezidenta amatu konkurss. Ir izraudzīti trīs pretendenti un prezidents Valdis Zatlers visus kandidātus vērtē un izvērtē.

Atgādināsim, ka līdzīgs konkurss notika arī par Valsts prezidenta amatu. Toreiz arī bija kandidāti, partiju delegātu balsošana un izvirzīšana. Bija intervijas presei un krustu mešana, ka ir nosaukti visi īstie kandidāti….un bija arī zoodārzs ar jau leģendāru apspriedi.

Kur ir garantija, ka šajā reizē arī nav paslēpti pārsteigumi?

Un kur kāds ir atradis, ka Valsts prezidentam ir jārīko Ministru prezidenta amata konkursi? Satversmē par to nekas nav teikts. Pat tieši pretēji. Satversmes 56. pantu, kas piešķir tiesības Valsts prezidentam aicināt Ministru prezidenta amata kandidātu, vajadzētu lasīt kopsakarā ar Satversmes 59. pantu, kas prasa, lai šim kandidātam būtu Saeimas atbalsts. Tas ir – 51 balss. Vismaz.

Un, ja kandidātam ir šī 51 balss, tad prezidentam nav citas iespējas, kā viņu aicināt sastādīt kabinetu. Tāda ir parlamentārisma loģika. Valdību veido 51 deputāts un viņi ir politiski atbildīgi par to.

Latvijā Valsts prezidents valdību neveido. Un nenes nekādu atbildību nedz par aicinātajiem ministriem, nedz par viņu darbu. Prezidenta atbildība ir skrupulozi ievērot Satversmei.

Šajā sakarā ieteiktu palasīt Fēliksa Cielēna Atmiņas un memuārus. Kur precīzi aprakstīta Valsts prezidenta loma. Politiķi vienojas un atnāk pēc prezidenta raksta. Prezidents pārliecinās, vai ir solītais Saeimas vairākuma atbalsts, un aicina sastādīt kabinetu.

Ministru prezidenta aicināšanā Valsts prezidentam ir jāizrāda ne lielāka iniciatīva, kā likumu izsludināšanā. Patiesībā prezidentam arī šajā gadījumā ir veto tiesība. Viņš var neaicināt kādu konkrētu personu un spiest uz politiķiem, lai tie piedāvā viņam pieņemamu kandidātu. Bet prezidents nevar piespiest politiķus mainīt savu izvēli, ja viņi to nevēlas. Tāpat arī prezidents nevar pieprasīt premjera amata kandidātu konkursu un izraudzīt sev tīkamāko.

Jo šāds konkurss jebkurā gadījumā ir blefs. Prezidenta izvēli noteic 51 balss nepieciešamība. Lai būtu valdība, tam jārēķinās, ka kandidātam jābūt ar Saeimas vairākuma atbalstu.

Bet nu paskatīsimies kā Valdis Zatlers tiks galā ar pirmo reizi premjera meklēšanā.

Tiesības nominēt premjeru ir smalks un ass instruments prezidenta arsenālā. Bet tajā pašā laikā tas nav tas mehānisms, kādā veidā palielināt prezidenta ietekmi politiskajos procesos.

Ar sekām, kas var būt, šādā veidā ietiecoties politikā, var iepazīties parlamentārās Francijas praksē. Kārlis Dišlers tam ir pat veltījis veselu rakstu – “Prezidenta Miljerāna atkāpšanās valststiesiskā nozīme”.