Raksts

Premjera palīgs Nr.1


Datums:
27. aprīlis, 2011


Autori

Iveta KažokaLinda Jākobsone


Foto: AFI, Andrejs Strokins

Valsts pārvalde ir tāda statiska un sastingusi, bet nepieciešams vairāk to cilvēciskot. Sociālie mediji, manuprāt, ir viens no instrumentiem, kas varētu palīdzēt.

Intervija ar Elitu Dreimani, jauno Valsts kancelejas direktori.

Valsts kancelejas nākotne ir neskaidra — politiķi apgalvo, ka to vajag likvidēt, citi — ka vajag būtiski reorganizēt. Kā jums šķiet, vai Valsts kanceleja ir nepieciešama?

Es neredzu nevienu Eiropas valsti, kurā nebūtu Valsts kancelejas, tāpēc runas par tās likvidāciju zināmā mērā ir spekulācijas, jo neviens Ministru prezidents nespēj iztikt bez apkalpojošā personāla, kas nodrošina viņa darbu. Līdz ar to manā izpratnē Valsts kanceleju nemaz nav iespējams likvidēt.

Vai apkalpojošā funkcija ir vienīgā svarīgā Valsts kancelejas funkcija?

Protams, ir svarīga arī starpsektoriālā koordinācija, jo Valsts kanceleja ir tā iestāde, kas vislabāk redz visas starpsektoriālās problēmas, līdz ar to ļoti ātri spēj sagatavot nepieciešamo informāciju Ministru prezidentam un norādīt uz problēmām, kas būtu jākoordinē, jāuzlabo un jāpilnveido starp dažādiem sektoriem. Var apgalvot, ka informācija, kas ir Valsts kancelejas rīcībā, ir plašāka par visu ministriju rīcībā esošo informāciju un visā valsts pārvaldes sistēmā Valsts kanceleja vislabāk var novērtēt, kas ir jāuzlabo.

Pirms aptuveni gada Tautas partija aicināja šīs pārējās Valsts kancelejas funkcijas sadalīt dažādām ministrijām. Vai tas ir reāls priekšlikums?

Tas, manuprāt, nav reāls priekšlikums, jo katrā ministrijā ir nozares redzējums. Ja ministrijām šķiet, ka nozarē viss ir kārtībā, Valsts kanceleja spēj dot vērtējumu stāvoklim starp nozarēm un ieraudzīt problēmas laicīgi un vērtēt tās objektīvi. Un to var nodrošināt tikai tāda institūcija, kuras rīcībā ir informācija par visām ministrijām.

Tātad jums šķiet, ka līdzšinējās Valsts kancelejas funkcijas ir optimālas?

Valsts kancelejai būtu jāpalielina stratēģiskās analīzes kapacitāte, jo iepriekš daudz laika tika tērēts tieši tehnisku jautājumu koordinēšanai un risināšanai, bet mazāk pētītas ministriju iniciatīvas sasaistē ar valdības rīcības plānu un iepriekš pieņemtajiem politikas plānošanas dokumentiem. Tādēļ stratēģiskās analīzes kapacitāte būtu jānostiprina, atvieglojot Valsts kanceleju no tehnisku jautājumu koordinācijas. No jaunā gada tas arī veiksmīgi ir uzsākts, jo pašlaik Stratēģiskās analīzes departaments skata un ar saviem atzinumiem koordinē jautājumus, kas ir tikai pieteikti Valsts sekretāru sanāksmē pēc izsludināšanas. Ja Valsts kanceleja pamana stratēģiskas nepilnības dokumentos, ko ministrijas jau izsludinājušas, Stratēģiskās analīzes departaments nekavējoties gatavo atzinumu un ar premjera rezolūciju uzdod attiecīgajam ministram novērst šīs nepilnības politikas plānošanas dokumentos. Līdz ar to Valsts kancelejas ietekme ir palielinājusies jau pašā politikas plānošanas sākumposmā. Valsts kancelejas darbs kopumā turpinās kā līdz šim, tikai institūcija efektivizē šos virzienus, padarot tos visai valsts pārvaldei noderīgākus. Protams, jāuzlabo arī komunikācija ar sabiedrību.

NEGATĪVS TĒLS

Kas nav kārtībā ar Valsts kancelejas komunikāciju ar sabiedrību?

Valsts kancelejas tēls ir bijis diezgan negatīvs, kaut arī nav konkrētas atbildes, kas tieši nav bijis kārtībā, vai kam būtu bijis jābūt citādāk. Tā ir iekšējā sajūta, un arī kolēģi to apgalvo. To izraisījušas iepriekšējā gada publikācijas un to negatīvā rezonanse. Pamatā tās bija par struktūrfondiem. Vairāk būtu jāstāsta par ikdienas darbu, – jo mazāk ir informācijas, jo negatīvāks ir viedoklis. Nepieciešams informēt, lai valsts pārvaldes procesi kļūtu sabiedrībai vienkāršāk saprotami un pieejamāki.

Jūs pieminējāt „struktūrfondu lietu”[ 1 ]. Kā tā beidzās? Vai Valsts kanceleja ieguva finansējumu darbinieku mācībām?

Nē, to pārskatīja Finanšu ministrija un šo finansējumu atteica tieši kancelejas darbinieku mācībām. Līdz ar to Valsts kancelejas darbiniekiem nav bijusi mācību iespēja.

Runājot par darbinieku mācībām: tās galvenokārt nodrošina Valsts administrācijas skola, bet ar gadiem, varētu teikt, šī iestāde ir marginalizējusies. Kā tā tiks galā ar lielo izaicinājumu – gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai?

Prezidentūra ir ļoti liels izaicinājums valsts pārvaldei, jo arī motivācija strādāt valsts pārvaldē arvien samazinās – tas ir objektīvi finansējuma samazināšanās dēļ, un labākie speciālisti aiziet no valsts pārvaldes. Ar Valsts administrācijas skolas vadītāju Baibu Pētersoni ir runāts par šo jautājumu un ir doma arvien vairāk veidot starptautiskus seminārus, piesaistot klausītājus arī no citām ES valstīm, arī klausītājus un lektorus no Eiropas Komisijas, mēģinot panākt, ka mazāk šo pasākumu jāfinansē no valsts budžeta. Šobrīd ir iespēja finansēt tikai tekošos izdevumus, lai administrācijas skola varētu pastāvēt. Lai tā attīstītos, viens no virzieniem ir starptautisko mācību rīkošana, un marta beigās šāds mēģinājums jau veiksmīgi noritēja. Atgriežoties pie prezidentūras, šobrīd jau tiek apzināti cilvēki ministrijās, kas varētu piedalīties prezidentūrā un jau sagatavots projekts 300 darbinieku franču valodas mācībām. Vienīgi – ja cilvēku mācības sāk jau tagad, kā mēs spēsim noturēt viņus līdz prezidentūrai? Tas ir galvenais izaicinājums.

Kas, jūsuprāt, vidusmēra cilvēkam būtu jāzina par Valsts kanceleju? Kāds būtu komunikācijas ar sabiedrību mērķis?

Protams, svarīga ir administratīvā funkcija, bet tomēr Valsts kanceleja ir tas ideju iniciators, kas visā valsts pārvaldē var rosināt izmaiņas, un cilvēki var vērsties Kancelejā ar priekšlikumiem.

Iepriekš tika realizētas vairākas Valsts kancelejas iniciatīvas, kuras bija diezgan progresīvas, piemēram, Govcamp[ 2 ], priekšlikumi par birokrātijas mazināšanu, kad tika jautāts cilvēku viedoklis un daudzi arī piedalījās ar priekšlikumu iesniegšanu. Vai kaut kas tāds turpinās?

Turpināsies. Mēs jau tagad gatavojam konferenci, vērstu uz sociālo mediju popularizēšanu valsts pārvaldē, jo ir pamanāms, ka šis rīks ir nepietiekami izmantots. Valsts pārvalde ir vairāk tāda statiska un sastingusi, nepieciešams vairāk to cilvēciskot. Sociālie mediji, manuprāt, ir viens no instrumentiem, kas varētu palīdzēt.

Vai Valsts kancelejas darbinieki drīkst savā darba laikā izmantot Twitter, Facebook vai draugiem.lv, kas ir galvenie sociālie mediji?

Mēs esam secinājuši, ka nevaram cilvēkiem kaut ko aizliegt, jo viņi paši sevi var organizēt. Galvenais ir darba pienākumi, un sociālo mediju aizlieguma Valsts kancelejā nav. Es arī iedrošinu darbiniekus izmantot sociālos medijus, jo uzskatu, ka tie ir jāizmanto tēla veidošanai. Svarīga ir arī viedokļu apmaiņa, ne tikai parasta informācija. Es saskatu lielu potenciālu konkrētu cilvēku viedokļos vai ierosinājumos, tāpat arī esmu personīgi pārliecinājusies, ka šādu rīku izmantošana viedokļu apmaiņai var novest pie konkrēta rezultāta.

TĪRI JURIDISKI

Vai mēdz rasties domstarpības par to, vai ar konkrētu jautājumu ir jānodarbojas politiķiem Ministru prezidenta birojā vai Valsts kancelejai?

Nē, vismaz manā praksē tādu gadījumu nav bijis. Labas idejas vienmēr ir uzklausītas. Tieši pretēji – visādi ir veicinātas radošas idejas un iniciatīva.

Kāda ir Valsts kancelejas loma, palīdzot Ministru prezidentam uzraudzīt KNAB?

Mēs tīri juridiski sniedzam savu redzējumu, kā tas atbilst likumam. Tieši tāpat kā par jebkuras ministrijas iesniegto tiesību akta projektu. Tiek izdota rezolūcija, ar kuru premjers lūdz mums sagatavot atzinumu, un mēs to sagatavojam. Premjers šo atzinumu izvērtē un pieņem lēmumu par to, kāda būs viņa turpmākā rīcība.

Vai mēdz būt gadījumi, kad premjerministra lēmumi ir pretrunā ar Valsts kancelejas ieteikto?

Līdz šim gan es nezinu tādus gadījumus.

Šobrīd Valsts kanceleja vēl turpina tiesvedību saistībā ar kādreizējā premjera Aigara Kalvīša rīkojumu atstādināt toreizējo KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu. Ja premjerministrs Dombrovskis uzskatītu, ka šī tiesvedība jāizbeidz, vai viņš drīkst to Valsts kancelejai uzdot? Vai arī jaunais Ministru prezidents neiejaucas tajā, ko tiesvedībās dara Valsts kanceleja?

Pilnvaru izdod Ministru prezidents, mēs viņu pārstāvam. Mūsu prasības sagatavotie dokumenti uz tiesu pavēstu pamata vienmēr tiek saskaņoti ar Ministru prezidentu, un tā ir viņa izvēle, vai viņš piekrīt, ka mēs viņu pārstāvam, vai nē. Teorētiski ir iespējams, ka pēc Ministru prezidenta maiņas viņš uzdotu Valsts kancelejai neturpināt iesāktās tiesvedības. Persona, kas attiecīgajā brīdī ir Ministru prezidents, lemj, vai turpināt iesākto tiesvedību vai nē.

FUNKCIJU AUDITS – 50:50

Runājot par Valsts kancelejas atbildības jomām un funkciju auditiem, kā jūs kopumā vērtējat funkciju izvērtēšanas procesa rezultātus[ 3 ]?

Ja runā par funkciju izvērtējumiem, tie bija dažādi. Viens bija konkrēti 1000 funkciju izvērtējums – tika intervēti ministriju pārstāvji, taču koalīcijas pārstāvji, atceros, konkrēto funkciju dinamiku vēlāk noraidīja. Šis materiāls tika nosūtīts Finanšu ministrijai, lai viņi to izvērtē, sagatavojot budžetu 2011. gadam. Konkrētajā situācijā cipari, ko piedāvāja šī funkciju vērtēšanas grupa, tika ņemti vērā – tieši tādi tie arī tika samazināti resoriem, taču veids, kā funkcijas tika optimizētas, tika atstāts pašu ministriju ziņā. Rezultāts bija tāds – to, ko piedāvāja šī grupa, kā tas būtu darāms, – to neatbalstīja un atstāja katra resora ziņā, bet ieteiktais finansiālais samazinājums tika ņemts vērā budžeta veidošanas kontekstā. Tā kā es neteiktu, ka tas bijis pilnīgi nelietderīgs – 50:50. Politiķu ziņā ir atbalstīt vai neatbalstīt priekšlikumus, ko piedāvā ierēdniecība.

Vai šis process tiks turpināts vai arī funkciju vērtēšana izpaudīsies tikai konkrētu auditu formā?

Minētais process jau ir pabeigts, taču pagājušā gada audita darbu grupu rezultātu plāni tikai šogad tiek izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, un tikai pēc tam, kad tie tiks apspriesti ar ministrijām, tos virzīs uz [Ministru] kabinetu. Tad jau kabinets, kā es minēju, konkrēti lems par likumdošanas izmaiņām, kas būtu darāmas funkciju optimizēšanas ietvaros. Tas process tiešām ir ievilcies.

Vai funkciju auditos tiek apzināti jautājumi, kas rada galveno darba noslodzi iestādēs?

Mums bija izveidota darba grupa tieši par Iesniegumu likuma pētīšanu, un jā – tas paņem ilgu laiku. Katrs iesniegums ir jāpēta un jāanalizē, un, kamēr tu neesi to izpētījis, tu nevari arī konstatēt, ka tāda atbilde ir sniegta. Bet es uzskatu, ka valsts pārvalde tāpēc arī ir, lai sniegtu atbildes iedzīvotājiem. Ir jādomā, kā darbu racionalizēt, – tā ir mana atbilde. Bet es uzskatu, ka valsts pārvalde nedrīkst teikt: „Nē mēs neatbildēsim!”

Žurnālā Ir jūs minējāt, ka pienācis laiks ļaut ministriem izdot saistošus normatīvus aktus. Vai par spīti šīs idejas kritikai jūs vēl joprojām tā uzskatāt?

Jā, es vēl joprojām tā uzskatu. Mēs kontaktējamies arī ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, un viņi nesaprot, kur ir problēma. Jo viņiem tāds jautājums nemaz nav ienācis prātā. Protams, katra ministrija uzņemas atbildību. Mēs arī papētījām, kāds ietaupījums varētu būt, jo Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija mums jautāja, kādi varētu būt ietaupījumi, un tie tiešām ir ļoti būtiski. Viens projekts, ko varētu īstenot viena ministrija, pašlaik ceļo gan uz Tieslietu, gan Finanšu ministriju, gan uz Valsts kanceleju, un šis ir pats minimālākais institūciju skaits. Tas viss prasa administratīvo resursu un dārgi izmaksā valsts pārvaldei, kā arī būtiski apgrūtina Ministru kabineta darbu.

Vai ir pētīts, cik tad ir tādu normatīvo aktu projektu, par kuriem nevajadzētu lemt Ministru kabineta līmenī?

Varu droši pateikt, ka katrā kabineta sēdē vismaz ¼ daļa varētu būt ministru noteikumi, kas neattiecas uz visu pārējo ministriju kompetenci. Ir bažas, ka šis varētu pavērt slūžas tam, ka tiktu pieņemti pretrunīgi ministru noteikumi, bet tas viss ir regulējams likumā, kas deleģēs ministram izdot konkrēto tiesību aktu, vienlaikus arī ierobežojot rāmi, kurā konkrētais ministrs var darboties. Ir jādomā, kā nepieļaut tādu aktu pieņemšanu, kas attiecas vēl uz kādu nozari, bet tas viss ir konkrētā likuma formulēšanas jautājums. Manuprāt, tur nekādām problēmām nevajadzētu būt.

PAZĪSTAMA, ATVĒRTA UN DRAUDZĪGA

Valdības rīcības plānā bija minēts, ka Valsts kanceleja uzņemas izstrādāt koncepciju par civildienesta vienkāršošanu. Ņemot vērā modeļus, kas eksistējuši iepriekš, vai jums jau ir kāda personīgā pārliecība, kurš modelis varētu būt vispiemērotākais Latvijā? Vai labāk būtu vispār atteikties no cilvildienesta, ieviest to visur, vai arī piemērotāk būtu izvēlēties kādu vidusceļu?

Tas patiešām vēl ir diskutabls jautājums, ko plašāk pagaidām negribētu komentēt. Tas ir izdiskutējams jautājums ar maniem kolēģiem un pārējām ministrijām. Viedokļi par šo jautājumu ir ļoti pretrunīgi un dažādi – vai vispār būtu no tā jāatsakās vai jāvienkāršo, vai jāatstāj kā tagad, kad mums ir tikai pienākumi, bet nav gandrīz nekādu tiesību. Ir amata savienošanas ierobežojumi, sociālās garantijas tam pretī, kas sākumā bija kā balanss. Tas bloks ir pilnībā noņemts, bet ierobežojumi ir palikuši. Tad ir jautājums, vai vispār ir vajadzīgs tāds civildienests. Mans viedoklis ir, ka civildienestam ir jābūt, no tā mēs nevaram atteikties. Ministrijās būtu jāstrādā cilvēkiem, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem. Tā ir valsts pārvalde – cilvēki, kas gatavo dokumentus, ko paraksta ministrs. Tas, manuprāt, nevar būt uz darba līguma pamata. Ir jābūt kādiem kritērijiem, atlasei. Bet ir jādomā par motivēšanu – par sociālajām, vismaz kaut kādām, garantijām. Vismaz par iespējām mācīties. Es uzskatu, ka ir jābūt iespējām izglītoties – vismaz šādi varētu motivēt valsts pārvaldē strādājošos. Jo bez augsti kvalificētiem valsts pārvaldes speciālistiem, manuprāt, šajā valstī diez vai kaut kas mainīsies. Ne jau ministri ir tie, kas sagatavo konkrēto dokumentu. To sagatavo konkrētais ierēdnis, kuru visi lamā. Ja viņš nebūs augsti kvalificēts, nebūs zinošs, nebūs stratēģiski domājošs, arī tas dokuments nebūs tāds, kādu mēs visi gribam to redzēt, lai izietu no šīs situācijas, kur pašlaik atrodamies.

Kādu jūs gribētu redzēt Valsts kanceleju pēc trim gadiem?

Kanceleja būtu sabiedrībā pazīstama, atvērta, draudzīga. Lai visi zinātu, ka Valsts kanceleja ir tā, kas uzklausa jebkuru labu domu, jebkuru labu priekšlikumu, un ka šis priekšlikums tiek uzklausīts ne tikai formālas pieklājības dēļ, bet lai tas reflektētos jau kādā konkrētā likumdošanas izmaiņā, uzlabojumā. Lai visi pēc tam var just, ka šis priekšlikums ir ņemts vērā. Tā ir mana vīzija.

Taču ko tagad darīt cilvēkam ar labu ideju, kā uzlabot valsts pārvaldes darbu Latvijā?

Lai sūta uz elita.dreimane@mk.gov.lv! Ļoti daudz labu priekšlikumu ir guvuši dzirdīgas ausis, un, ja tas tiešām ir reāls priekšlikums, tad, ņemot vērā visu mūsu situāciju un rīcības iespējas, tas noteikti tiks uzklausīts un tālāk virzīts kā likumdošanas iniciatīva.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!