Nav taisnība, ka nevar saukt pie juridiskas atbildības viltus trešās puses, kuras it kā ļoti gudri izmantojušas spraugu likumdošanā un de jure esot "tīras". Nedēļas eksperti norāda uz likuma pantiem, kas apliecina — pārkāpums ir noticis. Cits jautājums: vai ierobežojumi reklāmas izdevumiem ir auglīgi?

Kārtīgāk jāizlasa likums

Uzmanību patiesībā izpelnījušās trīs vai pat četras kampaņas: Jurģa Liepnieka pārstāvētā Sabiedrība par vārda brīvību slavē Tautas partijas politiķus, Ērika Stendzenieka Pa Saulei “ceļ saulē” Latvijas Pirmās partijas līderi Aināru Šleseru, bet Pilsētai un pasaulei izvērsusi cīņu pret Aivaru Lembergu, uz ko pats Lembergs atbild ar savu kampaņu. Kampaņu veidotāji pamato savu darbību ar vēlmi piedāvāt publikai vairāk informācijas. Tikmēr oponenti uzskata, ka visas kampaņas ir politisks pasūtījums un politisko reklāmu sastāvdaļa. Liela daļa sabiedrības, tajā skaitā struktūras, kas apņēmušās uzraudzīt vēlēšanu kampaņas godīgu norisi, izsaka viedokli, ka t.s. pozitīvisti izmanto likuma nepilnības.

Ir uzskats, ka šo “lavierēšanu” veicinājuši pārāk stingrie ierobežojumi kampaņu finansēšanai. No otras puses, tiek spriests arī par to, ka vajadzētu uzlabot likumdošanu trešo personu aspektā, jo līdzšinējie aizliegumi izrādījušies apejami.

Taču — ko teic likums?

Visu rakstu lasiet TVNET