Raksts

Pozitīvie arī slimo ar populismu


Datums:
24. jūnijs, 2010


Šodien aktualizējas diskusijas par to, vai eiro ir stabila valūta, un kas notiktu, ja no tās atteiktos. Bloga ierakstā, kurā apskatīju iemeslus Portugāles krīzei, kā viens no iemesliem tika minēta valsts nesagatavotība eiro ieviešanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai eirozonā. Pēc ne tik senās analīzes žurnālā IR nolēmu, ka varētu mēģināt iet tālāk un apskatīties, kas notiktu, ja Portugāle atteiktos no eiro.

Portugālē par to tiek samērā aktīvi diskutēts, un šeit diskusijām ir arī populisma piegarša, ko atnesusi vēlme rast ātrus risinājumus sarežģītai ekonomiskajai situācijai. Kas notiktu, ja Portugāle atteiktos no eiro un atgrieztos pie eskudo?

Kur atrodas vecie eskudo?

Eiro Portugālē sāka cirkulēt 2002.gada 1.janvārī. Tie eskudo, kas pirms tam cirkulēja tirgū, tika iemainīti pret eiro, papīra nauda iznīcināta, bet monētas pārkausētas, lai metāls tiktu pielietots jauno eiro monētu izkalšanai. Tādējādi, valstij būtu jārēķinās ar ievērojamiem izdevumiem, jo būtu no jauna jākaļ monētas un jādrukā nauda.

Cik maksātu 1 eskudo šodien?

Ekonomists Pedro Braz Teixeira un João Duque, Ekonomikas uz Uzņēmējdarbības Institūta prezidents ir noteikuši izejas punktu – 1 eskudo maksātu 1 eiro. Tomēr šāda attiecība neilgtu ilgu laiku un valūta tiktu samērā ātri devalvēta par 30-40%, kas notiktu ārvalstu investoru neuzticības rezultātā.

Kas iegūtu no devalvācijas?

Uzņēmumi, kas eksportē – arī Latvijā krīzes sākumā un uzliesmojuma augstākajā punktā daudzi uzņēmumi burtiski kliedza par nepieciešamību devalvēt latu. Skaidrs, ka ar vāju valūtu kļūst arvien vieglāk uz citām valstīm pārdot produktus, kas ražoti uz vietas. Pirmie ieguvēji būtu iekārtu ražotāji, kas ir galvenie nacionālā eksporta apjoma noteicēji (reprezentējot 16.2% 2009.gada laikā). Pie devalvācijas preces kļūtu par 30-40% lētākas. Arī tūrisma gadījumā, kas sastāda 11% no Portugāles ekonomikas ieņēmumiem, būtu izdevīgi aspekti – ārzemniekiem būtu interesanti doties uz Portugāli, kurā cenas būtu zemākas.

Kas zaudēto no devalvācijas?

Tai pat laikā, imports kļūtu dārgāks. Portugāle vairāk importē, nekā eksportē, līdz ar to devalvācija pazeminātu cilvēku dzīves līmeni. Turklāt, 10 preces, ko Portugāle importē visvairāk, ir pārtikas preces, kuras cilvēki lieto ikdienā – rīsi, piens, gaļa, milti, u.c. Visas maksājumu mašīnas, datori un iekārtas būtu jāpārtaisa vai jāpārprogrammē tā, lai tie eiro vietā pieņemtu eskudo. Tas nozīmētu atkārtotas un milzīgas investīcijas tādos aparātos kā auto stāvvietu apmaksas iekārtas, sabiedriskā transporta biļešu pārdošanas iekārtas, u.t.t.

Līdzīgi kā Latvijā, šeit populisma retorikā ierunājas arī nacionālisms – pavadīsim atvaļinājumu Portugālē uz vietas un ēdīsim tikai uz vietas ražotu pārtiku, tas statistiski uzlabos Portugāles ārējo deficītu par 17.5%. Jauki, ka citur presē ir izrēķināts, kas notiktu ar Portugāles ekonomiku tad, ja arī citas valstis nolemtu rīkoties par labu sava tirgus aizsardzībai – tad valsts ārējais parāds palielinātos par 44%.

Līdz šodienai vismaz ekonomistu, nevis populistu aprindās tika uzskatīts, ka atteikšanās no eiro Portugālei varētu izrādīties ne vairāk un ne mazāk kā katastrofa. Galvenais iemesls ir tas, ka nāksies pelnīt eskudo, bet tērēt eiro. Patiesībā laikā, kad šīm diskusijām jākļūst atklātām un vispārējām, politiķi izvēlas sliktās ziņas ielikt plauktā, jo nevēlas izraisīt negācijas no sabiedrības puses. Tai pat laikā televīzija šeit, atšķirībā no Latvijas, patiesībā necenšas izvilkt no politiķiem un ekonomistiem sliktās ziņas, bet koncentrējās uz citām aktualitātēm, kas parasti Portugālē ir futbols. Ja paskatās uz analītiskās preses īpatsvaru šeit, var redzēt, ka tā ievērojami zaudē salīdzinot ar izklaidējošo presi. Un kādu izklaidējošo presi? Nevis sieviešu/vīriešu žurnāliem, bet kulinārijas/TV seriālu apskatu žurnāliem (ne velti 60% iedzīvotāju ir ar lieko svaru – saldumi, trekna pārtika, sports un seriāli šeit ir ikdiena cilvēkiem vecumā no 1-99 gadiem). Vidēji veikalā vai kafejnīcā ir 0,5 analītiski ekonomikas/politikas žurnāli vai avīzes (kurā vismaz 5 lapas tiek veltītas futbola peripētiju analīzei) pret 7 žurnāliem, kas koncentrējas uz portugāļu seriālu aktualitāšu apskatiem. Lūk, Jums Stendzenieka izsapņotā pozitīvo ziņu zeme (kur vienīgā sliktā ziņa ir par Fernando, kurš pie altāra pametis Isabellu). Tiesa, varbūt tādēļ cilvēki šeit ir laimīgāki savā ikdienā.

Statistikas dati no Patricia Silva Alves, Viver sem o euro, Sábado, 12.06.2010


www.miomilo.lv

www.twitter.com/curiha


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!