Pozitīvais strāvojums

Iepriekšējos blogu ierakstos jau uzmanība pievērsta tam, ka par pagājušo ceturtdienu (12.08) atlasīts ne vien visvairāk aizdomīgo materiālu šo divu nedēļu laikā kopš esam uzsākuši monitoringu, bet arī bijis vislielākais to materiālu skaits, kuros konstatējām slēptās reklāmas pazīmes. Jāteic gan, ka jau rīt aplūkoto gadījumu skaits, kurā konstatējām slēptās reklāmas pazīmes, būs vēl lielāks.

Tātad, kopumā tika atlasīti 37 aizdomīgie gadījumi, no kuriem 12 saskatījām slēptās reklāmas pazīmes, 9 gadījumus novērtējām kā šaubīgus, bet pārējos 16 gadījumos slēptās reklāmas pazīmes nesaskatījām.

Līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā, arī šos gadījumus varētu dalīt trīs grupās – stāsts par partiju/politiķu labajiem darbiem; politiķis kā (vienīgais) eksperts; partiju aktivitātes. Kopumā šos ierakstus vieno tas, ka vai nu kāds (žurnālists, politiķis) ir skaisti izteicies par kādu (partiju, politiķi) vai arī bijusi iespēja pašam (politiķim) izteikt labo par sevi. Dažos gadījumos šīs abas lietas izdevies pat apvienot vienā materiālā.

Labo darbu aizsegā

Altruisms nav tā rakstura īpašība, kas ārkārtīgi noder politiskajā vidē, kurā darbības jāveic savu kā politiķa individuālo vai partijas interešu vārdā. Pirms vēlēšanām šķietami labvēlīgi domātas darbības vai šādas darbības veicinoši lēmumi diemžēl arī nav pieskaitāmi nesavtīgām rūpēm par sabiedrību, bet gan pieskaitāmas centieniem politiķim/partijai iegūt pēc iespējas labvēlīgāku sabiedrības vērtējumu. Par to arī pirmie trīs gadījumi.

1. “Nestrādājošie pensionāri Rīgā sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas” (PBK)

http://www.1tv.lv/2010/08/12/

Šajā sižetā atspoguļots Rīgas domes lēmums piešķirt iespēju nestrādājošajiem Rīgas pensionāriem braukt Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas. Sižetā vienīgais komentāra sniedzējs ir Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC). Sižetā netiek analizēts šī lēmuma konteksts ar priekšvēlēšanu periodu.

Kritērijs: publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti iesaistīto/pieminēto pušu viedokļi. Trūkst/ nav mēģināts noskaidrot citu iesaistīto pušu viedokli. Materiālā nav paskaidrots, ka mēģinājums noskaidrot kādas no pusēm viedokli ir noticis, bet nav izdevies.

2. “Не словом, а делом” (Вести Сегодня)

Raksts veltīts tam, kā deputāta kandidāts Igors Meļņikovs (SC) Iļģuciema cietumam uzdāvinājis velotrenažieri. I.Meļņikovs, skaidrojot šādu rīcību, norādījis, ka tā vietā, lai vēlētājiem stāstītu par to, kā rūpēsies par dažādām iedzīvotāju kategorijām, tai skaitā ieslodzītajiem, vienkārši uzreiz nopircis velotrenažieri. Līdz ar to publicitāte par šo rīcību, kas vērtējama kā pseidonotikums, ievietojama aizodmīgo gadījumu kategorijā.

Kritērijs: partijas vai deputāta kandidāta pieminēšana/parādīšanās bez pamatota iemesla, kas atbilstu konkrētā medija auditorijas interesēm un vajadzībām: a. Pseidonotikumi. Medija vai sabiedrisko attiecību darbinieku radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kam nepiemīt t.s. ziņu vērtības, kas veidot, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti medijā.

3. “Круглый стол был с острыми углами” (Динабург Вести (Даугавпилс))

Šo gadījumu var raksturot kā līdzīgu iepriekšējam – raksts veltīts tam, lai aprakstītu to, ka deputāta kandidāts Jānis Tutins (SC) piedalās namu iedzīvotāju pārstāvju sapulcē Daugavpilī – lai arī ziņas anonsā norāde par to, ka tikšanās notikusi ar komunālās struktūras vadību, tieši J.Tutina dalība sapulcē kā būtiskas notikums tiek norādīta raksta pašā ievadā. Ziņas nobeigumā J.Tutina vērtējums par to, ka jaunu spēku ievēlēšana Saeimā varētu palīdzēt veikt izmaiņas un, ka J.Urbanovičs ļoti piemērots premjera amatam.

Kritērijs: partijas vai deputāta kandidāta pieminēšana/parādīšanās bez pamatota iemesla, kas atbilstu konkrētā medija auditorijas interesēm un vajadzībām: pseidonotikumi. Medija vai sabiedrisko attiecību darbinieku radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kam nepiemīt t.s. ziņu vērtības, kas veidot, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti medijā.

Politiķis – eksperts

Nākamā publikāciju grupa attiecināma uz gadījumiem, kad kā situācijas komentētājs, eksperts izvēlēts kāds deputāta kandidāts. Daži no nākamajos piemēros atrodamajiem „ekspertiem” slēptās reklāmas blogā pamanījušies iekļūt jau iepriekšējās dienās.

4. “Демократия на кухне” (Вести Сегодня)

Jau pagājušās ceturtdienas blogā vairākos apskatītajos gadījumos slēptā reklāma tika konstatēta materiālos, kuros aprakstīta SC aktivitātes 29.septembrī gaidāmā ES arodbiedrību ģenerālstreika kontekstā. Toreiz materiāli, lai arī apzīmēti kā parastas publikācijas, līdzinājās sludinājumiem. Šoreiz runa ir par „eksperta” komentāru, kas atkal pievēršas šai problemātikai. Ideja joprojām pausta tā pati, kas iepriekš, turklāt pie informācijas par autoru „aizmirsies” norādīt, ka Ņikita Ņikiforovs vienlaikus ir arī SC deputāta kandidāts gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Kritērijs: partijas vai deputāta kandidāta pieminēšana/parādīšanās bez pamatota iemesla, kas atbilstu konkrētā medija auditorijas interesēm un vajadzībām: deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši deputāta kandidāts ir uzskatāms par labāko notikumu komentētāju).

5. “Краплёные карты правых” (Вести)

Šis gadījums ir salīdzinoši vienkāršs – Mārtiņš Lauva (SC) komentē citu partiju programmas. Iepriekš viņš arī komentējis SC programmu. Nav gan īsti skaidrs, kāpēc šis darbs uzticēts nevis neatkarīgam ekspertam, bet personai, kas kandidē vēlēšanās un pēc idejas ir ieinteresēta kritikas izteikšanā pret politiskajiem oponentiem.

6. “Актуальный вопрос компетентной персоне” (Час)

Jau otro reizi Arno Ter-Saakovs (PLL) izvēlēts kā eksperts par „aktuālo jautājumu”. Šoreiz gan atšķirībā no iepriekšējās reizes jautājums vismaz ir saistīts ar kandidāta profesionālo darbību, tomēr iztrūkst skaidrojums, kāpēc konkrētā persona izvēlēta kā eksperts. Tā kā iepriekš komentārs sniegts par pavisam citu jomu, grūti arī šo izvēli uzskatīt par loģisku, ar priekšvēlēšanu posmu nesaistītu, jo īpaši – ņemot vērā to, ka norādīta A.Ter-Saakova kandidēšana.

Kritēriji:

– partijas vai deputāta kandidāta pieminēšana/parādīšanās bez pamatota iemesla, kas atbilstu konkrētā medija auditorijas interesēm un vajadzībām: deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši deputāta kandidāts ir uzskatāms par labāko notikumu komentētāju);

– publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti iesaistīto/pieminēto pušu viedokļi. Trūkst/ nav mēģināts noskaidrot citu iesaistīto pušu viedokli. Materiālā nav paskaidrots, ka mēģinājums noskaidrot kādas no pusēm viedokli ir noticis, bet nav izdevies.

7. “Шкеле не согласен с МВФ” (Час)

Publikācija sastāv vienīgi no A.Šķēles (PLL) paziņojuma par iebildumu SVF izteiktajām prasībām. Tas, kāpēc šis viedoklis būtu svarīgs, nav paskaidrots. Sīkāka analīze par A.Šķēles komentāru arī nav sniegta.

8. “Металлы нашего роста” (Вести Сегодня)

Šajā materiālā iespēja komentēt ekonomiskos jautājumus un savu pieredzi uzņēmējdarbībā ir Mārtiņam Lauvam (SC). Publikācija sniedz iespēju kandidātam gari un plaši izstāstīt, cik viņš pieredzējis uzņēmējs. Fakts arī tāds, ka publikācijas ievadā M.Lauva pieteikts kā deputāta kandidāts, savukārt pie raksta pievienotā attēla viņš nosaukts par ekonomistu un uzņēmēju.

9. “SVF iesaka pārveidot teātrus un bibliotēkas par nevalstiskām organizācijām” (LNT)

Šajā sižetā, stāstot par SVF ieteikumiem kultūras jomā, komentārs lūgts ne vien kultūras iestāžu pārstāvjiem, bet arī Andrim Šķēlem (PLL), kam kameras priekšā dota iespēja izklāstīt savu viedokli, tai skaitā norādīt, ka „tas nav cinisms, tas ir sadisms”. Savukārt Kultūras ministra Inta Dāldera (Vienotība) viedoklis tiek tikai atstāstīts. Līdz ar to šāds sižets veido nesabalansētību pārstāvētajos viedokļos, kam nav sniegts loģisks izskaidrojums.

Fragmentu iespējams noskatīties šeit: http://www.tvnet.lv/online_tv/6305

Kritēriji:

Partijas

Pēdējā šī bloga ieraksta sadaļa veltīta tiem gadījumiem, kas pagājušajā ceturtdienā atspoguļoja vispārējas partiju/politiķu aktivitātes.

10. Saruna ar PLL premjera amata kandidātu Aināru Šleseru (PBK)

Intervijā Aināram Šleseram (PLL) tiek dota iespēja netraucēti izteikt visu labo par sevi un PLL, turklāt žurnāliste vēl atkārto A.Šlesera izteiktās idejas, veidojot nākamo kandidātam izdevīgo sarunas posmu. A.Šlesers arī izmanto šo situāciju, lai izklāstītu savu vērtējumu par pārējiem partiju nominētajiem Ministru prezidenta kandidātiem, protams, izceļot savas pozitīvās iezīmes uz pārējo fona.

Kritērijs: žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz deputāta kandidāta atbildības un darbības lauku.

11. “Par labu Latviju” premjera amatam oficiāli izvirza Šleseru; Šķēlem grib uzticēt finanses (PBK)

Sižetā atspoguļoti dažādi pozitīvi viedokļi par A.Šleseru, kas izvirizīts par PLL premjera kandidātu. Sižets ir absolūti vienpusīgs, nesniedzot nekādu sīkāku analīzi, tikai atreferējot viedokļus, atbilstoši pasākumam, par kuru veidots sižets.

12. “Par labu Latviju” premjera amatam oficiāli izvirza Šleseru; Šķēlem grib uzticēt finanses (LNT)

Faktiski šis sižets ir gandrīz identisks ar iepriekš aplūkoto. Lietojot tādus krāšņus izteikumus kā „politikas smagsvaru duets”, „svarīgākais amats valstī”, „premjers gan latviešiem, gan krieviem”, tiek stāstīts par PLL sapulci. Sižetā atspoguļotas A.Šlesera, A.Šķēles un G.Ulmaņa uzrunas, kā arī pozitīvi viedokļi par A.Šleseru. Gan šī, gan iepriekšējā sižeta izskaņā fragments pat no tā, kā sapulces noslēgumā nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa. Savukārt sīkāka analīze par to, kā šāds partijas lēmums vispārēji atspoguļotos politiskajā procesā, nav sniegta.

Kritēriji:

– partijas vai deputāta kandidāta pieminēšana/parādīšanās bez pamatota iemesla, kas atbilstu konkrētā medija auditorijas interesēm un vajadzībām: pseidonotikumi. Medija vai sabiedrisko attiecību darbinieku radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kam nepiemīt t.s. ziņu vērtības, kas veidot, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti medijā;