Raksts

Politiskie principi nenonāks ekonomiskā izdevīguma pavadā (intervija ar Vairu Paegli)


Datums:
16. maijs, 2006


Autori

Sannija Jauce


Foto: T. Kalniņš

Ja nebūtu jauno ES valstu, Baltkrievijas jautājums nebūtu aktuāls un neveidotos ES kaimiņpolitika. Tā faktiski ir jauno ES valstu rokās. Daži politiķi Eiropā pat uzskata, ja Baltkrievijā nav etnisku konfliktu, šī valsts neeksportē terorismu un tur viss it kā ir mierīgi, kur ir problēma?

Kāda ir Latvijas ārlietu resora oficiālā pozīcija Baltkrievijas jautājumā?

Latvija neuztur oficiālus kontaktus ar Lukašenko režīmu, bet, cik vien iespējams, atbalsta demokrātiskos spēkus šajā valstī. Baltkrievijas jautājums kopīgā Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir pārbaudījums principam – kas ir ES vienotās ārpolitikas kompetencē un kas atsevišķu dalībvalstu. Jautājums, vai ES valstis veido divpusējas attiecības ar Baltkrieviju, vai mums ir vienota politika? Tas skar arī patlaban aktuālo enerģētikas jomu. Latvijas gadījumā vēl jāņem vērā ciešie ekonomiskie sakari ar Baltkrieviju. Tas mūsu priekšā izvirza mūžīgo ārpolitisko jautājumu – kas ņem virsroku politikā – principi un vērtības vai ekonomiskās intereses.

Latvija uz ES fona sevi pozicionējusi kā aktīvu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības aizstāvi. Kā šis atbalsts izpaužas praksē?

Mēs to praktiski īstenojam nevalstisko organizāciju līmenī. Piemēram, biedrība “Atvērtā Baltkrievija” cieši sadarbojas ar nevalstiskām organizācijām, žurnālistiem un studentiem. Mums būtu jāatbalsta tie studenti, kuri vēlēšanu laikā tika izmesti no universitātes, piedāvājot viņiem stipendijas, lai viņi varētu turpināt studijas ES valstīs. Valstiskā līmenī notiek sarunas par vīzu režīma ierobežojumiem augstām amatpersonām un augsta līmeņa uzņēmējiem. Līdz ekonomiskām sankcijām mēs šobrīd neesam tikuši.

Viens no svarīgākajiem momentiem, ko Latvija var darīt, ir tikšanās reizēs ar Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu ārlietu komisiju vadītājiem aktualizēt Baltkrievijas jautājumu. Demokratizācija, cilvēktiesības Baltkrievijā – šie jautājumi ir jāpatur politiskajā dienaskārtībā. Visvieglāk to ir aizmirst, bet kādam tas ir jāuztur. Ceram, ka Latvijā ieradīsies Baltkrievijas opozīcijas delegācija, un tā tiks uzņemta augstā līmenī – parlamentā. Ir jāuztur demokrātisko spēku redzamība un demokratizācijas jautājums starptautiskajā dienaskārtībā.

Skarot jau minēto ekonomisko aspektu – vai Latvijas uzņēmēju pragmatiskās intereses rada šķēršļus mūsu ārpolitikas īstenošanai Baltkrievijā?

Tranzīta bizness ir svarīgs, un tas uztrauc zināmu aprindu uzņēmējus šeit. Tas, ka mūsu politika varētu ietekmēt tranzīta uzņēmēju biznesu, manuprāt, ir viņu pašu mīts. Pamatoju to ar divām lietām. Pirmkārt, vērojot vēlēšanas Baltkrievijā, es ātri sapratu, ka tranzīta bizness Lukašenko ir vajadzīgs varbūt pat vairāk, nekā tas vajadzīgs mums. Viņš nejūt pilnīgu drošību par gāzes piegādēm no Krievijas puses. Viņš bravūrīgi uzstājas televīzijā un saka: “Mēs saņemam lētu gāzi no Krievijas un pārdodam to par augstām cenām ES, tas ir bizness.” Bet viņš arī nevar būt pilnīgi drošs, ka piegādes Baltkrievijai saglabāsies.

Lukašenko turas pie varas tāpēc, ka ir nodrošinājis zināmu ekonomiskās iztikas līmeni. Viņš var piedāvāt Baltkrievijas tautai nedaudz vairāk nekā tai jebkad bijis, jo Baltkrievija pagātnē ārkārtīgi cietusi. Ārpus Minskas dažviet ir vēl sliktāk nekā Sibīrijā. Taču, ja Lukašenko nevar simtprocentīgi paļauties uz Krievijas gāzi, viņam absolūti nepieciešams tranzīts uz Rietumiem.

Nesen Valsts prezidentes vadītās stratēģiskās analīzes komisija vērtēja ekonomisko faktoru, mēģinot noskaidrot, vai tad, ja mēs aktīvi iestājamies par demokratizāciju un cilvēktiesībām Baltkrievijā, no Lukašenko puses nāktu draudi un centieni Latviju ietekmēt ekonomiski. Taču, kā redzam, tas nav noticis. Ietekme bijusi minimāla. Kāda gan Lukašenko ir izvēle? Tranzīts caur Lietuvu un Poliju? Taču arī šīs valstis ļoti aktīvi atbalsta opozīciju. Šis ir kopīgas ārpolitikas jautājums. Ja mēs esam kā viens, nosodot Lukašenko, īstenojot vienotas sankcijas, viņam nav izejas.

Protams, tranzīta sektors Latvijā šo jautājumu uztur un satraucas, kad mēs – politiķi – asi iestājamies par baltkrievu opozīciju. Taču šajā gadījumā mūsu izvēle nav starp principiem un ekonomiskajām interesēm.

Arī Latvijas un ES uzņēmēju interesēs ir, lai Baltkrievijas tirgus būtu brīvs viņu preču noietam un lai uzņēmējiem nebūtu jāmaksā režīma uzliktās nodevas.

Ja Baltkrievijā darbotos brīvais tirgus un būtu stabila pilsoniskā sabiedrība, tas būtu veiksmīgi gan Baltkrievijai, gan ES, gan kaimiņvalstīm. Lukašenko uztur zināmu ekonomisko līmeni, lai apmierinātu pieticīgo tautu, taču ekonomiskā izaugsme būtu daudz dinamiskāka un labvēlīgāka kaimiņvalstīm, ja tur valdītu brīvais tirgus.

Kā vērtējat ES attieksmi un īpaši rīcību pret Baltkrieviju?

Ja nebūtu jauno ES valstu, Baltkrievijas jautājums nebūtu aktuāls un neveidotos ES kaimiņpolitika. Tā faktiski ir jauno ES valstu rokās. Daži ES politiķi pat uzskata – ja reiz Baltkrievijā nav etnisku konfliktu, šī valsts neeksportē terorismu, tur viss ir it kā mierīgi, tad kur ir problēma? Baltkrievija vairāk būtiska tieši kaimiņvalstīm.

Kāpēc tieši mēs uztraucamies par Baltkrieviju? Uz Eiropas robežas ir diktatūra. Tajā tiek pārkāptas cilvēktiesības. Tās vērtības, kas vieno mūs, tur neeksistē. Turklāt šīs valsts demokrātiskie spēki nāk un klauvē pie mūsu durvīm, lai palīdzam.

Kāda ir Baltkrievijas ģeopolitiskā nozīme no Latvijas, Krievijas un ASV skatupunktiem?

Runājot par Krieviju, Latvija ir kļuvusi Krievijas ārpolitikas neveiksmes simbols. Krievija pastāvīgi centusies iekļaut Latviju savā interešu sfērā, taču tas nav izdevies. Savukārt Baltkrievija ir pēdējais Krievijas veiksmes simbols, ko paturēt savā interešu sfērā, jo pazaudēta Gruzija, Ukraina. Tas ir ģeopolitiskais jautājums – kurā pusē eventuāli kritīs Baltkrievija, vai tā nonāks rietumu demokrātijas pusē vai paliks Krievijas interešu zonā. Šajā valstī ir potenciāls lielai nestabilitātei. Ņemot vērā, ka mums ir plaša robeža ar šo valsti, ir ļoti svarīgi, lai tur izveidotos stabila, demokrātiska, tiesiska valsts.

Jūs te saskatāt drošības problēmu konkrēti Latvijai?

Jā, noteikti. Es drošību izprotu vārda visplašākā nozīmē. Skaidrojot mūsu ārpolitiku, esmu formulējusi drošības risku novēršanas doktrīnu. Tā paredz, ka mēs neliekam visas olas vienā grozā – mēs sadalām drošības riskus. Tie ir ne tik daudz militāra, cik politiska un ekonomiska rakstura drošības riski. Baltkrievija ir nedemokrātiska valsts, ar kuru var manipulēt Krievija. Turklāt jebkura nedemokrātiska valsts pie robežām ir risks kaimiņvalstij.

Kā prognozējat nākotnes notikumus Baltkrievijā?

Baltkrievijas tautai ir ļoti vāja nacionālā identitāte, tās pārkrievošana notikusi daudz lielākā mērogā nekā pie mums. Tur nebija nacionālkomunistu kā Latvijā. Nacionālās identitātes atgūšana ir arī paaudžu jautājums.

Viena lieta, kas žņaudz pilsonisko sabiedrību, ir informācijas trūkums. Kad devāmies novērot prezidenta vēlēšanas, tika paziņots, ka mēs esam visnedraudzīgākā delegācija. Bet, ierodoties iecirkņos, mēs redzējām, ka vēlme pēc informācijas ir neiedomājama, tajā skaitā par Latviju un demokrātijas attīstību šeit. Informācija ir absolūti nepieciešama, visos līmeņos ir svarīgi jebkura veida raidījumi. Manuprāt, liela uzmanība jāpievērš nākamajai, jaunajai paaudzei. Varbūt ir par vēlu strādāt ar vecāku paaudzi, kas pieredzēja Otro pasaules karu, tā sekas un kura ir apmierināta, ka beidzot var dzīvot kaut kādā mierā un pieticībā. Bet ir jaunā paaudze. Demonstrācijās tā ir vairumā. Svarīgi dot viņiem iespēju braukt uz rietumiem, studēt šeit. Viņi ir tie, kas brīvības ziņu nes atpakaļ pie citiem jauniešiem, un tas būs viens no lūzuma punktiem.

Otrs lūzuma punkts būs ekonomiskais jautājums. Ja Lukašenko nevarēs apmierināt tautu ar to mazumiņu, ko viņš sniedz, vai ja Krievija nolems nogriezt gāzi vai paaugstinās gāzes cenas, var veidoties nestabila situācija. Tomēr Baltkrievija joprojām ir Krievijas veiksmes simbols, tāpēc Krievijai ir grūti patlaban, jo to kritizē par atbalstu Lukašenko. Bet tai vajadzīga Baltkrievija tāda, kāda tā ir šobrīd. Tas var arī mainīties, jo starptautiskā situācija saasinās gan ar enerģētikas drošības jautājumu, gan Irānu. Tas var ietekmēt arī notikumus Baltkrievijā.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!